Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Lauksaimnieki ar Finanšu ministri pārrunāja nozarei svarīgus jautājumus
Politikas jaunumiBaltijas valstu lauksaimnieki nosūtījuši vēstuli EK ar prasību pēc taisnīgas lauksaimniecības politikasAgroPols
27.09.2011 "Baltijas valstu lauksaimnieki uzstāj, ka tiešo maksājumu sistēma kopējās lauksaimniecības politikas reformā ir jāpārskata. Tiešie maksājumi joprojām tiek aprēķināt saskaņā ar vēsturiskiem un novecojušiem kritērijiem, kas neatbilst reālai esošajai situācijai, līdz ar to piedāvā neadekvāti zemu atbalstu noteiktām dalībvalstīm," norādīts vēstulē. Pievienotie dokumenti3511_vestule.docBaltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pozīcija ir nelokāma, uzstājot uz godīgu kopējās lauksaimniecības politikas reformu, vēstulē (sk. piev. failu) augstām Eiropas Savienības amatpersonām norādījuši biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) pārstāvji. Kā informēja ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, vēstule sagatavota Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vārdā un tajā uzsvērta vietējo zemnieku nostāja saistībā ar nevienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem Eiropas Savienībā (ES). "Baltijas valstu lauksaimnieki uzstāj, ka tiešo maksājumu sistēma kopējās lauksaimniecības politikas reformā ir jāpārskata. Tiešie maksājumi joprojām tiek aprēķināt saskaņā ar vēsturiskiem un novecojušiem kritērijiem, kas neatbilst reālai esošajai situācijai, līdz ar to piedāvā neadekvāti zemu atbalstu noteiktām dalībvalstīm," norādīts vēstulē. Tajā arī norādīts, ka Baltijas valstu izmaksu līmenis lauksaimniecībā ir tuvu citu ES dalībvalstu izmaksu līmenim, kamēr tiešo maksājumu likmes Baltijas valstīs ir zemākās. "Nevienlīdzīgie atbalsta maksājumi noveduši pie darbaspēka trūkuma, jo Baltijas lauku reģionu iedzīvotāji pamet laukus, lai dotos strādāt pie lauksaimniekiem citās ES valstīs. Aicinām nodrošināt visām ES dalībvalstīm vienādus nosacījumus, stiprinot pārliecību Baltijas iedzīvotāju vidū, ka ES ir vienlīdzīga attieksmē pret visām valstīm ne tikai vārdos, bet arī darbos," teikts vēstulē. Sk. arī rakstus: http://www.agropols.lv/?menu=65&newsid=94993 http://www.agropols.lv/?menu=66&newsid=94890
|