Politikas jaunumi

Baltijas valstu lauksaimnieki apvienojas protestam pret Eiropas Savienības plānotajiem nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem

Trešdien, 12. oktobrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki vienlaicīgi paudīs savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības (ES) sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2014. – 2020. gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki 2020. gadā varētu saņemt tiešmaksājumus, kuru lielums būtu tikai 50% no vidējā tiešmaksājumu apjoma ES dalībvalstīs. Protesta akcijas vienlaicīgi norisināsies Briselē, Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Trešdien, 12. oktobrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki vienlaicīgi paudīs savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības (ES) sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2014. – 2020. gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki 2020. gadā varētu saņemt tiešmaksājumus, kuru lielums būtu tikai 50% no vidējā tiešmaksājumu apjoma ES dalībvalstīs. Protesta akcijas vienlaicīgi norisināsies Briselē, Rīgā, Viļņā un Tallinā.

12. oktobrī plkst. 14.00 Rīgas centrā, Aspazijas bulvārī 28, iepretim ES Mājai notiks protesta mītiņš, kurā Latvijas lauksaimnieku organizācijas (Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Zemnieku federācija) aicinājušas piedalīties ikvienu savas organizācijas biedru, lauku iedzīvotāju, jebkuru iedzīvotāju, kurš ir par Latvijas lauksaimniecību un vienlīdzīgiem platību maksājumiem Eiropas Savienībā. Vienlaicīgi šādi protesta mītiņi notiks Briselē, Rīgā, Viļņā un Tallinā. Mītiņu laikā lauksaimnieku organizācijas Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem iesniegs 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina ES pārskatīt tiešmaksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās ES dalībvalstīs.

Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs: " Ir situācijas, kad visiem viena mērķa vārdā ir jāapvienojas un šī ir tā situācija, kad nevaram stāvēt malā un ļaut, lai mūsu lauksaimniecības nākotni izlemj un ietekmē citas valstis. Mums ir jāpanāk vienlīdzīgi tiešmaksājumi, kas balstās uz vienādiem nosacījumiem visām dalībvalstīm. Uz piketu aicinām visus, kuriem nav vienaldzīgs Latvijas lauksaimniecības liktenis, un kuri ir par Latvijas laukiem un Latvijā ražotu pārtiku.”

Indulis Jansons, LLKA valdes priekšsēdētājs: „Runājot par tiešmaksājumiem, tad pašlaik mums ir jālabo savas kļūdas, ko esam pieļāvuši iepriekš, kad kļuvām par ES dalībvalsti. Jāatzīst, ka aizstāvot savas intereses jūtam, ka pat apvienojoties trīs Baltijas valstīm mūsu iespējas ietekmēt ES politikas virzienus ir mazas. Tas norāda, ka vienlīdzību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā pašlaik vēl grūti rast.”

12. oktobris izvēlēts par protesta mītiņu rīkošanas datumu, jo šajā dienā Eiropas Komisija pirmo reizi dalībvalstis oficiāli iepazīstinās ar likumdošanas aktu projektiem attiecībā uz Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2014.-2020. gadam. Visas ES dalībvalstis vienlaicīgi tiks iepazīstinātas ar reformas nostādnēm, Eiropas Komisijas pārstāvjiem ierodoties katras dalībvalsts galvaspilsētā, tostarp Rīgā. 2011. gada 29. jūnijā EK nāca klajā ar ES 2014. gada budžeta priekšlikumiem, kas paredz, ka jauno ES dalībvalstu zemnieki 2020. gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES dalībvalstu vidējo tiešmaksājumu apjoma. Tas ir pretrunā ar Latvijas nostāju par zemniekiem labvēlīgākiem tiešmaksājumiem, kas būtu 90% no ES vidējā atbalsta apjoma. Papildus EK priekšlikums ir - ieviest pilnu plānoto atbalsta apjomu pakāpeniski, nosakot pārejas periodu līdz 2020. gadam. Arī šo priekšlikumu Latvija neatbalsta un ir rosinājusi nenoteikt jaunajām dalībvalstīm tiešmaksājumu ieviešanas pārejas periodu, bet uzsākt to izmaksāšanu jau no 2014. gada.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš noskaņots ļoti kaujinieciski: „Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā priekšlikums tiks izskatīts līdz 2012. gada vasaras vidum, taču ikvienam lauksaimniekam ir jāiesaistās jau šobrīd. Šķiet, ka Eiropa turpina mums, Baltijas valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ierādīt savu vietu. Kā atbildi lauksaimnieku prasībai, ko kopīgi Baltijas valstis paudām Eiropas Komisijas augstākajām amatpersonām, esam saņēmuši šantāžu -  EK tikko publicētie Eiropas Savienības Kohēzijas politikas regulu priekšlikumus 2014. - 2020. gadam, kas paredz finansējumu Latvijai samazināt par apmēram vienu miljardu eiro. Mēs, lauksaimnieki, 12. oktobrī savu protestu EK izteiksim gan Briselē pie Eiropas Komisijas un Eiropas parlamenta ēkas gan katrā Baltijas valstī pie Eiropas Komisijas pārstāvniecībām, skaidrojot, ka mēs prasām tikai 4% no tiešmaksājumu budžeta, kas 12 dalībvalstīm izlīdzinātu konkurences situāciju pašā Eiropas vienotajā tirgū. Un mēs neesam gatavi vēlreiz piedzīvot „pārejas laiku“, jo katra diena, kas aizvadīta nevienlīdzīgas konkurences situācijā, iznīcina saimniecības Baltijā, un tas ir klajā pretrunā ar pašas Eiropas deklarēto vienlīdzību un reģionu dzīves līmeņa izlīdzināšanu. Baltijas valstu lauksaimnieki ir gatavi sīvai cīņai, un, ja vajadzēs, savas tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci aizstāvēs Eiropas Tiesā”.

Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. Kopš KLP reformu izstrādes sākuma, lauksaimnieku organizācijas, pārstāvot savu biedru intereses, ir paudušas neapmierinātību un vilšanos par reformas nelabvēlīgo ietekme uz Latvijas lauku vides un lauksaimniecības attīstību, aktīvi iesaistoties diskusijās par ES KLP reformu gan Latvijā, gan Briselē.