Politikas jaunumi

Veikts pētījums par ES reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenārijiiem un to ietekmes novērtējumu Latvijā

Balstoties uz vairākām izvēles iespējām, kā ieviest tiešo maksājumu sistēmu un paredzamo mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu sistēmu jaunajā programmēšanas periodā, pētnieku grupa izanalizējusi platību maksājumu ieviešanas dažādo scenāriju iespējamo ietekmi uz zemes tirgu, dažādu lieluma un specializācijas saimniecībām, kā arī uz lauksaimniecības nozari kopumā.

Zemkopības ministrija (ZM) ir pasūtījusi pētījumu par platībmaksājumu reformu un tās ietekmes novērtējumu Latvijā, lai noskaidrotu lauksaimniekiem un lauksaimniecībai kopumā izdevīgāko ES lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas modeli jaunajā programmēšanas periodā (2014.-2020. gadā), informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Pētījumu veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētnieku grupa – Andris Miglavs, Alberts Auziņš, Agnese Krieviņa un Valda Bratka.

Ar pētījuma rezultātiem jau iepazīstinātas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Balstoties uz vairākām izvēles iespējām, kā ieviest tiešo maksājumu sistēmu un paredzamo mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu sistēmu jaunajā programmēšanas periodā, pētnieku grupa izanalizējusi platību maksājumu ieviešanas dažādo scenāriju iespējamo ietekmi uz zemes tirgu, dažādu lieluma un specializācijas saimniecībām, kā arī uz lauksaimniecības nozari kopumā. Tika izvēlēti pieci iespējamie platībmaksājumu modeļi. Scenāriju kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze veikta, izmantojot Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju un Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla datus.

ZM speciālisti uzsver, ka katrs scenārijs ir atkarīgs no saimniecības specializācijas, lieluma, ražošanas intensitātes, vēsturiskajiem rādītājiem un citiem ietekmējošajiem faktoriem. Tomēr lauksaimnieku sabiedrībai tuvākajā laikā ir jāvienojas, kuru no Latvijas lauksaimniecības attīstības scenārijiem izvēlēties.