Politikas jaunumi

LOSP: Lauksaimniecības NVO iezīmē nozares aktualitātes

14. maijā notika Saeimas Pieprasījumu komisijas sēde, kurā tika pieaicinātas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas, lai izrunātu nozares svarīgākos jautājumus un darbības aktualitātes. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) sēdē pārstāvēja LOSP dalīborganizācijas Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis Guntis Gūtmanis.

Kopumā tika izskatīti 19 nozares organizācijām svarīgākie jautājumi, kas tuvākajā laikā būtu risināmi un kuros jārod kompromiss, lai kopīgi saprastu, kādu Latvijas lauksaimniecību un kādu Latvijas lauku vidi mēs vēlamies redzēt.

Kā galvenais visu organizāciju vienojošais jautājums, kas jau ilglaicīgi tiek skatīts un joprojām satur daudz pretrunu, kas to neļauj virzīt apstiprināšanai ir likumprojekts Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Tā kā likumprojekts rīt, tiks skatīts Saeimas sēdē, tad organizāciju pārstāvji sniedza savus pamatojumus uz Pieprasījumu komisijas jautājumiem attiecībā par ierobežojumiem un pirmpirkuma tiesībām. Tāpat tika debatēts arī par iestrādāto normu atbilstību Satversmei.

Atkārtoti tika aktualizēts jautājums par nesakārtoto tirdzniecības jautājumu, attiecībā par situāciju, ka Latvijas tirdzniecības telpā ir tik liels Lietuviešu dārzeņu īpatsvars, kaut gan fiziski pēc lauksaimnieku aprēķiniem, Lietuvas lauksaimnieki nespēj tik daudz saražot. Līdz ar to ir bažas par to, ka Latvijas tirgū nonāk dārzeņi, kas, iespējams, ir ceļojuši no daudz tālākām valstīm un to izcelsme nav izsekojama.

Tāpat tika izskatīts jautājums par „Meliorācijas likumu”, kas arī ilglaicīgi jau tiek ietverts dažādu līmeņu sēžu darba kārtībās, jo lielākā daļa lauksaimnieku ir pret lauksaimniecībā izmantojamās zemes iespējamo apmežošanu, jo tas ievērojami samazinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, līdz ar to arī nākotnes perspektīvā ietekmētu lauksaimniecībā saražotās produkcijas apjomus.

Tā kā tagad tiek skatīti grozījumi „Dzīvnieku aizsardzības likumā", tad ir būtiski informēt sabiedrību un veidot tās izpratni - ka jebkurš lauksaimnieks dzīvnieku īpašnieks, lai saražotu kvalitatīvu produktu pirmkārt rūpējas par dzīvnieka labturību un jebkurš godprātīgs lauksaimnieks to arī dara. Jebkurā jautājumā ir jābūt samērības principam, ir jāsaprot, ka ar šādiem likumu grozījumiem tiek mēģināts panākt, piemēram, ka par suņu „čipošanu” tiek maksāts ievērojami vairāk un tam tiek pievērsta daudz lielāka institūciju un sabiedrības uzmanība nekā valsts ģimenes un bērnu politikai. Ir jāatrod samērojamība starp dzīvnieku labturību un lauksaimniecisko ražošanu, kā arī jāatrod tam optimāls formulējums.

Attiecībā par Nekustamā īpašumā nodokli – lauksaimniecībā izmantojamajai zemei – liela daļa lauksaimnieku uzsvēra, ka gadījumā, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme netiek apstrādāta, tad šis nodoklis būtu jāpalielina, kā iespējamās procentu likmes varētu būt 5 – 10 % robežās.

Organizāciju pārstāvji akcentēja jautājumu likumdošanā attiecībā par Uzņēmumu ienākumu nodokli, uzsverot, ka jāatgriežas pie iepriekšējās likuma redakcijas, kas paredzēja iespēju zaudējumus pārnest no viena grupas uzņēmuma uz citu, lai dotu iespēju lauksaimniecības uzņēmumiem ieguldīt līdzekļus ražošanā un tādejādi stiprinātu lauksaimniecisko ražošanu.

Tāpat tika akcentētas savstarpējās nepilnības, kas attiecas skatot „Mikrouzņēmumu nodokļa likumu” un likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas veido pretrunu attiecībā uz valdes locekļu amatu savienošanas kārtību.