Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiES atbalstu 7,7 miljonu eiro visaktīvāk pieprasījuši Ziemeļvidzemes piensaimniekiIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
13.03.2015 Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu piena nozarē visvairāk pieprasījušas Ziemeļvidzemes piensaimniecības, savukārt no kopējās atbalsta summas - 7 720 114 eiro - līdz 10.martam izmaksāta lielākā daļa - 7 715 903,39 eiro, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža. Lielākās naudas summas tika izmaksātas Ziemeļvidzemes lauksaimniekiem - kopumā 1,5 miljoni eiro. Šajā LAD reģionālā lauksaimniecības pārvaldē ietilpst Salacgrīvas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Strenču, Limbažu, Kocēnu, Beverīnas, Smiltenes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Cēsu, Līgatnes, Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadi, kā arī Valmiera. Tāpat lieli maksājumi tika veikti arī Zemgalē, kur izmaksāts vairāk nekā 1,061 miljons eiro. Šajā apgabalā ietilpst Auces, Dobeles, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles, Iecavas, Bauskas un Vecumnieku novadi, kā arī Jelgava. Savukārt Dienvidlatgalē izmaksāti aptuveni 1,085 miljoni eiro. Šajā apgabalā ietilpst Preiļu, Krāslavas, Daugavpils, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Aglonas, Dagdas un Ilūkstes novadi, kā arī Daugavpils. Kā norādīja LAD pārstāve, visos reģionos vēl ir gadījumi, kur vēl tiek noskaidroti precīzāki atbalsta saņēmēju dati. Tiklīdz tie tiks noskaidroti, LAD izmaksās arī atlikušo naudu - 4210,61 eiro. Kā ziņots, atbalsta likme ir 34,96 eiro par vienu tonnu piena. LAD atbalstu aprēķināja, pamatojoties uz Lauksaimniecības datu centra rīcībā esošajiem datiem. Saskaņā ar noteikumu projektu atbalstu par laikā no 2014.gada augusta līdz oktobrim pārstrādei piegādātiem piena apjomiem piešķirs ražotājiem, kuriem uz 2015.gada 1.janvāri bija piena piegādes kvota un reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem. Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, atskaites periodā no 2014.gada augusta līdz oktobrim Latvijā pavisam bija 9502 šādi ražotāji, taču līdz 2014.gada 31.decembrim daļa ražotāju likvidēja savus ganāmpulkus un pārtrauca piena piegādi, tādējādi nekvalificējoties atbalstam. Līdz ar to regulējums attieksies uz 9200 ražotājiem. Kā ziņots, Eiropas Komisija pērn 27.novembrī oficiāli publicēja regulu par 28,7 miljonu eiro atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest ES lauksaimniecības produktus. No minētā atbalsta Latvijai iedalīti 7,7 miljoni eiro. Kopumā piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, kā arī minētie 7,7 miljoni no ES piešķīruma. |