Citi raksta

Vides aizsardzības organizācijas aicina par vidi domāt ne tikai globālā, bet arī Latvijas mērogā

Leta
21.12.2009

Latvijā strādājošās vides aizsardzības organizācijas daļēji ir vīlušās ANO klimata konferences Kopenhāgenā norisē, tomēr uzsver nepieciešamību domāt par vides aizsardzību ne tikai globālā, bet arī Latvijas mērogā.

Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa aģentūrai LETA sacīja, ka atbildība par iespējamo konferences rezultātu būs jāuzņemas lielvalstīm, taču Latvijā tās iedzīvotājiem ir jāturpina rīkoties tā, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu vidi.

Arī Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas vadītājs Uģis Rotbergs aģentūrai LETA norādīja, ka, neskatoties uz globālajām debatēm par klimata pārmaiņām, Latvijai jāturpina koncentrēties uz nacionāla līmeņa jautājumiem vides aizsargāšanai.

Abu organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ekonomiskā krīze, kas valda Latvijā, ir iespēju laiks, lai aktualizētu vides aizsardzības problemātiku. Pēc Kalniņas teiktā, krīzes situācija dod iespēju mainīt sabiedrības patērēšanas paradumus, kas dod ne tikai finansiālu ietaupījumu, bet arī ir videi draudzīgi.

Tāpat arī Rotbergs norādīja, ka finanšu krīzes laikā cilvēki vairāk sāk domāt ilgtermiņā. "Kāpēc apkurināt māju, ja tā nav siltumnoturīga?" retoriski vaicāja Rotbergs, minot, ka krīze cilvēkos varētu kliedēt maldīgos priekšstatus, ka alternatīvā enerģija ir pārāk dārga, lai arī ilgtermiņā tās izmaksas ir daudzas reizes zemākas.

Gan Vides aizsardzības kluba viceprezidente, gan Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas vadītājs bija skeptiski noskaņoti par Latvijas politiskajā elitē valdošo sapratni par vides aizsardzības jautājumiem. Bieži vien labās apņemšanās atspoguļojoties tikai plānošanas dokumentos, bet ne reālā rīcībā.

"Vispār nav izpratnes. Ir viens sauklis: "Kā samazināt tēriņus?". Tas ir neapdomīgs," vērtēja Kalniņa, minot, ka tikai Vides ministrijā tiekot domāts par vides aizsardzības jautājumiem, bet plašākā valsts mēroga tie tiek atstāti novārtā.

Jau ziņots, ka ANO klimata konference Kopenhāgenā sestdien vienojās "ņemt vērā" pasaules lielvalstu līderu piektdienas vakarā panākto vienošanos par klimata līgumu, kas, pēc analītiķu teiktā, ļaus līgumam juridiski stāties spēkā.

"Konference nolemj ņemt vērā 2009. gada 18. decembra Kopenhāgenas līgumu," paziņoja Klimata izmaiņu vispārējās konvencijas (UNFCCC) plenārsēdes priekšsēdētājs.

Savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pēc konferences paziņoja, ka "vienošanās ir beidzot noslēgta".

"Kā es saprotu, tas dod pietiekamu juridisku statusu, lai tas stātos spēkā bez nepieciešamā pušu apstiprinājuma," sacīja ASV nevalstiskās organizācijas "Union of Concerned Scientists" pārstāvis Aldens Meijers.

"Viņi atrada veidu, kā oficiāli atzīt līguma pieņemšanu, lai valstis, kuras ir pret to, neiebilstu," sacīja ASV dabas resursu aizsardzības padomes Klimata centra politikas direktors Deivids Donigers.

UNFCCC paredz, ka klimata līgums visām 194 dalībvalstīm sanāksmē būtu jāapstiprina vienbalsīgi, taču pret līderu panākto vienošanos asi iebilda virkne jaunattīstības valstu.

Kā ziņots, pasaules līderi piektdienas vakarā panāca vienošanos par klimata līgumu, lai gan atzina, ka tas neapturēs globālo sasilšanu, savukārt vides aktīvisti rezultātu nosaukuši par nožēlojamu izgāšanos.

ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ir ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās panākta jēgpilna vienošanās. Tomēr arī viņš atzina, ka tas nav pietiekami.

"Šodien mēs šeit Kopenhāgenā esam panākuši jēgpilnu un iepriekš nepieredzētu sasniegumu," paziņoja Obama. "Pirmo reizi vēsturē visas lielās ekonomikas ir sanākušas kopā, lai uzņemtos atbildību cīņā ar klimata izmaiņām. Runājot par tālāko, mums būs jāizmanto Kopenhāgenā sasniegtais. Mēs esam nogājušu garu ceļu, taču mums ejamais ceļš ir vēl krietni garāks."

Vienošanās tika izstrādāta Obamas un Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un lielāko Eiropas valstu līderu sarunās. Austrālijas premjerministrs Kevins Rads pavēstīja, ka septiņas reizes sarunas bijušas uz izjukšanas robežas, taču tās tika glābtas ar asu tirgošanos, kur vadošo lomu spēlējis Obama.

Domstarpības starp ASV un Ķīnu, kas ir pasaules lielākie piesārņotāji, bija galvenais iemesls, kāpēc tik ļoti ieilgušas sarunas par vienošanos.

Vienošanās paredz, ka ASV fondā cīņai ar klimata izmaiņu sekām 2010.-2012. gadā iemaksās 3,6 miljardus dolārus, savukārt Japāna piešķirs 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība (ES) - 10,6 miljardus.

Vienošanās arī nosaka, ka ir jāierobežo globālās temperatūras kāpšana līdz diviem grādiem pēc Celsija, kas ir krietni mazāk, nekā prasa mazās salu nācijas.

Taču lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem atlikts līdz nākamajam mēnesim. Turklāt, pretēji iepriekšējiem uzmetumiem, vienošanās nenosaka svarīgus punktus - konkrētus gadus, piemēram, 2020. vai 2050. gadu, kad emisiju apjomam jāsasniedz maksimums. Konkrētu gadu noteikšanu prasīja bagātās valstis, taču pret to kategoriski iebilda Ķīna.

Dažas stundas pēc tam, kad Obama un citi vadošie līderi pameta samitu, delegācijas no 194 valstīm pavadīja visu nakti, apspriežot tā tekstu, uz kuru vairākas jaunattīstības valstis reaģēja ļoti asi.

Debatēs līdz sestdienas rītam vienprātība netika rasta un tāpēc konferences gala deklarācijā lielvalstu izstrādātais klimata līgums nevis oficiāli apstiprināts, bet gan "ņemts vērā".


Leta

x

Paroles atgadināšana