Citi raksta

"Preiļu siers" lūdz EK izvērtēt nevienlīdzīgu valsts atbalstu piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā

Daiga Kļanska, Leta-Nozare
07.01.2010

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Preiļu siers" šonedēļ nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar lūgumu izvērtēt nevienlīdzīgu valsts atbalstu piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norādīja, ka jau ilgāku laiku uzņēmums ir runājis ar Zemkopības ministriju (ZM) un panācis to, ka ZM apkopoja faktus, kurā ir skaidri redzama informācija par to, kā šis atbalsts ir tikai kropļojis piena tirgu, bet, neskatoties uz to, ZM turpina atbalstīt kooperatīvus, kuri savāc un izved pienu uz kaimiņvalsti, nemaksājot nodokļus tādā apjomā, kā to dara pārstrādes uzņēmumi.


"Preiļu siers" lūdz EK izvērtēt nevienlīdzīgu valsts atbalstu piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Preiļu siers" šonedēļ nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar lūgumu izvērtēt nevienlīdzīgu valsts atbalstu piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš norādīja, ka jau ilgāku laiku uzņēmums ir runājis ar Zemkopības ministriju (ZM) un panācis to, ka ZM apkopoja faktus, kurā ir skaidri redzama informācija par to, kā šis atbalsts ir tikai kropļojis piena tirgu, bet, neskatoties uz to, ZM turpina atbalstīt kooperatīvus, kuri savāc un izved pienu uz kaimiņvalsti, nemaksājot nodokļus tādā apjomā, kā to dara pārstrādes uzņēmumi.

"ZM ir veikusi uzskaiti un secinājusi, ka starpība, ko pārstrādes uzņēmumi samaksā par vienu tonnu piena, ir 16,50 lati, salīdzinot ar kooperatīviem, kuri savāc pienu un izved uz Lietuvu, nesamaksā nodokļus, turklāt vēl saņem subsīdijas no valsts. Un nav ko mums brīnīties par to, ka valsts budžetā nav ieņēmumu. Jebkurā valstī pasaulē par izvestu izejvielu ir jāmaksā izvedmuita, bet mums tieši pretēji. Latvijā stimulē spekulatīvas darbības, no kurām Latvijā nekas nepaliek, nevis stimulē vietējo ražošanu. Vienas piena tonnas pārstrāde dod divas darbavietas. Ja dienā no valsts izved 100 tonnas piena, tad jau rīt Latvijā būtu 200 darbavietas, ja vien ZM nenodarbotos ar politisku kooperatīvu lobēšanu," stāstīja Šņepsts.

"Preiļu siera" prasība EK ir: par vienu un to pašu darbu vienas nozares spēlētājiem jāsaņem vienāds atbalsts. Ja nav šāda atbalsta, to nemaksā nevienam. Ir jāatbalsta vietējā pārstrāde. Piemēram, Vācija, pērn dotēja Vācijas pilsoņus, kas pirka jaunas automašīnas. Kāpēc Vāciju neviens nesodīja? Latvija tieši otrādi - stimulē citu valstu ekonomiku, par savu ražošanu ministrijā nedomā neviens. Es ļoti cerēju uz jauno zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kurš likvidēs iepriekšējā ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) politiku, bet diemžēl zemākie ierēdņi joprojām turpina lobēt kooperatīvus. Kā premjera Valda Dombrovska padomnieks Uldis Krievārs var sniegt padomus lauksaimniecības nozarei valstī, ja viņa vadītais uzņēmums "Trikātas siers" 2008.gadā strādāja ar 254 548 latu zaudējumiem? Atrodiet man kādā citā valstī premjera padomnieku, kurš neprot vadīt savu uzņēmumu? Tāpēc nevajag brīnīties, ka valsts budžetā nav līdzekļu un viss ir jāsamazina. Drīz vispār nekā nebūs, ja turpināsies šāda politika," uzskata Šņepsts.

Viņš vēl pauda neizpratni par to, kā var būt godīga konkurence, ja "Preiļu siers" par pārstrādāto vienu tonnu valstij nodokļos samaksā 30 latus, bet kooperatīvs tikai trīs latus. Turklāt, piemēram, kooperatīvam" Straupe", kurš ražo tādus pašus produktus, kā "Preiļu siers", maksā subsīdijas, bet "Preiļu sieram" nē.

Kā ziņots, arī AS "Valmieras piens" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis uzskata, ka valdība subsidē zemniekus, lai tikai varētu "zvejot" balsis vēlēšanām, jo lauksaimnieki ir liels elektorāts. "Rezultātā ir iztērēti lieli līdzekļi ražošanas sakārtošanai, bieži vien nelietderīgi sabetonētas mēslu krātuves. Kopumā attīstības virziens bija pareizs, taču nepareizi bija uzsvari. Tā rezultātā zemnieki saņem atbalstu valsts subsīdiju veidā, bet pārstrādātāji kuļas kā var, lai gan katra pārstrādātā tonna dod aptuveni divas darbavietas. Veidojas nesaprotama situācija, jo mēs godprātīgi samaksājam valstij nodokļus, ko valsts piešķir kooperatīviem, kurus es saucu par transporta firmām. Tie saņem valsts atbalstu no samaksātajiem nodokļiem, savāc neapstrādāto pienu un izved uz ārzemēm, lai gan vairākiem kooperatīviem jau pieder piena pārstrādes uzņēmumi, bet tajos viņi pārstrādā minimālu apjomu," sacīja Gulbis.

Viņš pauda neizpratni, kāpēc šīs valsts subsīdijas nevarētu ieguldīt pārstrādes uzņēmumos. "Trīs lielākie piena kooperatīvi ir nodibinājuši pilnsabiedrību. Ko tas nozīmē - vēl vairāk koordinēt savas darbības, veidot cenu politiku? Manuprāt, šīs darbības vajadzētu pavērtēt Konkurences padomei," uzsvēra Gulbis.

Lielākie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi par nevienlīdzīgajiem nosacījumiem valsts atbalstam dažādām uzņēmējdarbības formām runā jau kopš 2007.gada rudens, kad pārstādes uzņēmumiem trūka piena, ko pārstrādāt, jo kooperatīvi to savāca un izveda uz kaimiņvalstīm. Diemžēl šo gadu laikā situācija nav mainījusies un, piemēram, kooperatīva sabiedrība "Piena ceļš" dienā uz Lietuvu izved 70-120 tonnas piena izejvielas.

Daiga Kļanska
Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana