Citi raksta

Lai eksportā sasniegtu labākus rezultātus - nepieciešami lieli un konkurētspējīgi uzņēmumi

Daiga Grūbe, Leta-Nozare
25.02.2010

Lai eksportā sasniegtu labākus rezultātus ir nepieciešami lieli un konkurētspējīgi uzņēmumi. Šādu atziņu pauda biznesa portāla "Nozare.lv" organizētās diskusijas dalībnieki - ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna, "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, SIA "Sakret" direktors Andris Vanags un SIA "Ekonomikas prognozēšanas centrs" vadītāja Raita Karnīte.

Uz jautājumu, kāpēc ir tendence uzņēmumiem dalīties sīkās vienībās, Karnīte atbildēja, ka visa valsts politika patlaban ir vērsta uz maziem uzņēmumiem. "Būt mazam Latvijā ir ļoti izdevīgi, īpaši rūpniecībā. Tie ir "vienas mašīnas" uzņēmumi - kā pirmskara Latvijā. Procesam ir jābūt pretējam - uzņēmumiem jāapvienojas," uzskata ekonomiste.

Savukārt Driksna uzskata, ka, runājot par eksportu, ir jāsaprot, ka eksportēt var lielie uzņēmumi. "Ir jābūt mazajiem uzņēmumiem, lai nav jāmaksā bezdarbnieku pabalsti. Mazie spēj strādāt tikai tik, lai uzturētu paši sevi," teica Driksna.

Kampars skaidro, ka eksportā velkošais spēks ir aptuveni 50 uzņēmumi, kuri veido 80% no visa eksporta, bet nodarbinātībai ļoti svarīgi ir arī mikrouzņēmumi.

"Ja būs lielie uzņēmumi, tad tiem apkārt likumsakarīgi veidosies arī mikrouzņēmumi kā piegādātāji. Eksports Latvijai joprojām aizņem salīdzinoši mazu daļu no kopprodukta un nav tik jaudīgs vilcējs, kāds tas ir Igaunijā un Lietuvā, piemēram, 2009. gada 10 mēnešos Latvijas eksports bija 4,4 miljardi eiro, Lietuvas - 5,3 miljardi eiro, Igaunijas - 9,6 miljardi eiro. Vai ar šādu apjomu eksports būs tas, kas izvilks ekonomiku? Un kā apjomus var kāpināt," vaicā Vanags.

Strautiņš norāda, ka, salīdzinot visas Baltijas valstis, jāņem vērā, ka Latvijas gadījumā tas ir tikai preču eksports, bet nav ieskaitīts pakalpojumu eksports, kas klāt dod vēl vismaz 50%. "Absolūtos skaitļus nevar salīdzināt, jo Latvijā radītās pievienotās vērtības eksports ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ir dažas lielas rūpnīcas, kas ģenerē lielu eksporta apjomu. Jau pašlaik ir skaidrs, ka Latvijas eksports ir lielāks nekā imports un 2010. gadā būs izveidojies tirdzniecības pārpalikums 3% līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka mūsu patēriņš ir ilgtspējīgs un jebkurš eksporta pieaugums ļauj palielināt ilgtermiņa patēriņu," uzskata Strautiņš.

Kampars atzīst, ka eksports līdzšinējā apjomā, protams, ekonomiku "neizvilks", bet no valdības puses ir apstiprinātas prioritārās nozares, kas tām sniegs noteiktas priekšrocības.

Skeptiski ministra optimismu vērtē uzņēmēji. "Parādiet, ko tas uzņēmējiem ir devis? Jau kopš septembra par to runājam, bet rezultāta nav. Pārtikas nozare ir noteikta par prioritāro, bet nesaprotu, ko tas ir devis "Rīgas piena kombinātam"," jautā Driksna.

Kampars skaidroja, ka prioritārās nozares valdībā tika apstiprinātas novembrī, tāpēc visu vēl nav izdevies iedzīvināt, bet gala fāzē ir arī programma par kompetenču centru veidošanu, kas noteiks, ka prioritārajās nozarēs asociācijas ir tās, kas veidos kompetenču centrus.

Strautiņš prognozē, ka vietējā patēriņa pieaugums gaidāms tikai pašās gada beigās, bet, visticamāk, ka nākamgad. "Šogad eksports ies uz augšu, bet patēriņš joprojām uz leju, kas nozīmē, ka palielināsies tirdzniecības pārpalikums un noguldījumi," teica Strautiņš.

Karnīte piebilda, ka Latvijā joprojām ir vietējie investori, kam ir lielā nauda, lai investētu perspektīvos projektos, taču pagaidām vēl ir nogaidīšanas periods. Viņa prognozē, ka, sākoties attīstībai, augs arī imports.

Daiga Grūbe
Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana