Citi raksta

Nākamās paaudzes pusdienu galdā – mākslīga gaļa

Jānis Vēvers , Diena
23.08.2010

Laboratorijās jau izdevies izaudzēt lipīgu masu no dzīvnieku pamatšūnām

Zemes spējas pabarot savus bērnus nav bezgalīgas. Lai cik grūti būtu aprast ar šo pieņēmumu, kādu dienu cilvēcei nāksies pieņemt lēmumu – vai nu visiem ēst mazāk, vai arī saskarties ar visaptverošu badu planētas pārapdzīvotības dēļ. Vēl ir trešais risinājumus – atrast veidu, kā lēti un ātri saražot milzīgus pārtikas apjomus, pārāk smagi nenodarot pāri dabai.

Trešā ceļa izpētīšanā iesaistīti daudzi spīdoši zinātnieki un prāvi resursi, jo problēma ir nopietna. Ja cilvēces pieauguma tempi nemazināsies, tad šā gadsimta vidū mūsu sugas pārstāvju skaits sasniegs deviņus miljardus. Par spīti tehnoloģiskajam progresam un labākām ražām, visus pabarot būs ārkārtīgi grūti. Dažas teorijas nosaka, ka ap 2050. gadu tiks pārsniegta Zemes spēju robeža, un tā vairs nespēs pabarot visus iemītniekus, nenodarot sev neatgriezenisku kaitējumu. Tādēļ jāmeklē alternatīvi risinājumi, pat ja tie pirmajā mirklī šķiet absolūti nepieņemami.

Gaļa kolbā

Lai izvairītos no kariem pārtikas dēļ, zinātnieki pēta iespējas saražot lielus pārtikas apjomus ar maziem ieguldījumiem. Pirms vairākiem gadiem tika izstrādāts pilsētu siltumnīcu projekts, kas paredzēja būvēt lielas ēkas – siltumnīcas un stikla baseinos audzēt universālu barību, kurā būs vērtīgākās vielas no dažādiem dārzeņiem.

Tagad līdzīgi "kosmonautu pārtikas" projekti top attiecībā uz gaļas audzēšanu. Starptautiskā lopkopības izpētes institūta pētnieks Filips Torntons uzskata, ka ar tradicionālām metodēm ilgi vairs nevarēs apgādāt cilvēci ar pārtiku, jo īpaši Dienvidāzijas un Āfrikas tautas. Tādēļ būs vien jāņem talkā modernā zinātne. "viens ceļš ir mākslīgā gaļa, kas tiks izgatavota milzu mucā, un otrs – nanotehnoloģijas," uzskata Nairobi bāzētā institūta pārstāvis, "zinātnes instrumenti būs ārkārtīgi svarīgi, kad būs runa par pārtikas drošību un vairāk nekā deviņu miljardu cilvēku labklājību 2050. gadā."

Viņš savā ziņojumā par lopkopības attīstību izklāsta vīziju, ka "dzīvnieku" miesa mākslīgi tiks audzēta milzu baseinos. Lai arī globālā sasilšana sola bagātīgākas ražas, Kenijas galvaspilsētā strādājošais zinātnieks sliecas domāt, ka tikai ar radikālu lopkopības pārveidošanu būšot iespējams nodrošināt pieprasījumu pēc pārtikas.

"no tehnoloģiskā viedokļa virzība notiek un ir pilnīgi iespējama," raksta F. Torntons un uzreiz pavēsta, ka apzinās cilvēku sākotnējo skepsi pret šādu produktu. Taču viņš uzsver, ka šādā veidā izgatavota gaļa būs veselīgāka un higiēniskāka nekā tradicionālā veidā iegūtā, turklāt tai varēs pievienot jebkādu garšu.

Jāpieradina pircēji

Ieguvumu vidū būs ne tikai vairāk lētas pārtikas, bet arī vides piesārņojuma mazināšana. Kā zināms, lopkopība ir viens no lielākajiem upju un atmosfēras piesārņojuma avotiem. 18% no visām pasaules izplūdes gāzēm rodas no lopkopības, liecina Ano dati. Turklāt izmešus neitralizēt spējošie meži lielos apmēros tiek izcirsti, lai iekoptu jaunas lauksaimniecības zemes.

Ziņojumā teikts, ka zinātniekiem vēl būs vajadzīga vismaz desmitgade, lai izpētītu visus ar šo lietu saistītos riskus un izaicinājumus. Arī tos, kā gēnu modifikācija atsauksies uz cilvēku veselību un genomu. Laboratorijās veiktie pētījumi apliecinājuši, ka dzīvnieku ģenētiska pārveidošana ir iespējama un arī atsevišķu audu izaudzēšana no pamatšūnām vairs nav problēma. Tagad atliek noslīpēt audzēšanas tehniku un tikt galā ar blakusparādībām.

"kombinācijā ar jaunajām izplatīšanas metodēm kā klonēšana šāda tehnika dramatiski mainītu lopkopības industriju," rakstīts ziņojumā.

Cūku, zivi, vistu?

Pirmos mākslīgi audzētās gaļas paraugus jau var apskatīt un aptaustīt. Pērnā gada nogalē britu laikraksts The Times aprakstīja Nīderlandē, Eindhovenas Universitātes laboratorijā veiktu projektu, kur zinātniekiem izdevās izaudzēt mīkstu, slapju masu, ko viņi lepni dēvēja par cūkgaļu. Viņi paši atturējās to pagaršot, taču apgalvoja, ka jau piecu gadu laikā varētu saražot izejvielas, piemēram, cīsiņu izgatavošanai.

Nīderlandes valdības finansētajā pētījumā audzēšanai tika izmantotas šūnas no cūkas muskuļiem, kas dabīgi ieprogrammētas izaugt par muskuļiem un "salabot" traumētos audus. Radot šīm šūnām pateicīgu vidi kolbā, tās patiešām auga un pārvērtās par muskuļiem līdzīgām lipīgām šķiedrām. Nedaudz agrāk Ņujorkā līdzīgā eksperimentā no zelta zivtiņas šūnām tika izaudzēta zivs fileja, un tas liecina, ka ar šādām metodēm var izgatavot arī jēra, vistas un vaļa gaļu. Un ja tā, tad laboratorijām nebūs vajadzības pat pēc dzīvnieku aizstāvju Peta izsludinātās balvas miljona Asv dolāru apmērā, kas pienākas par 10 Asv štatu pienācīgu apgādāšanu ar gaļu, nenokaujot dzīvniekus.

***

Geitss glābiņu meklē ģenētiski modificētajā pārtikā

Viens no mūsdienu redzamākajiem filantropiem Bils Geitss kopā ar sievu Melindu apņēmušies pabarot afrikāņus, piegādājot sīkzemniekiem ģenētiski modificētas kukurūzas un labības sēklas. Lauksaimniecības projektos Geitsu fonds ieguldījis gandrīz miljardu eiro.

Plānots, ka pirmā sausumu labāk pārdzīvojošo sēklu deva varētu nonākt pie zemniekiem 2016. gadā, taču šīs aktivitātes tiek uztvertas ar dalītām jūtām. Vairākums Eiropas iedzīvotāju pretojas ģenētiski modificētajai pārtikai un arī daļa zinātnieku brīdina, ka tās ietekme uz vidi un cilvēku veselību ilgtermiņā līdz galam nav izpētīta.

Ģenētiski modificētie augi pat pēc vairāku gadu centieniem nav spējuši sagādāt solītās superražas un lielāku uzmanību izpelnījušās ar cīņām par atļauju tos audzēt un izvietot veikalos. Tādēļ septiņu starptautisko korporāciju sēklu ražotāja Monsanto vadībā izsludināto zaļo revolūciju pagaidām var uzskatīt par nesekmīgu.

***

Jāpielāgojas izmaiņām

Aivars Kokts, Sia Ulbroka direktors

Problēma ir nopietna, jo lopkopībai tiek izmantoti līdz 70% no visiem pasaulē izaudzētajiem graudiem. Ja cilvēki ēdīs gaļu tādā daudzumā kā līdz šim, to visiem nevarēs piegādāt. Tas tāpēc, ka indieši no veģetāriešiem kļūst par gaļēdājiem un ķīnieši ēd gaļu aizvien vairāk. Un tad nu jājautā – vai vispār vajag tik daudz gaļas? Varbūt izvēlēties cilvēkam un dabai draudzīgāku pārtiku?

Elmārs Tannis, pavārs

Protams, vislabākie produkti ir dabīgie, un es labprātāk izvēlos cūciņu no Latvijas laukiem. Taču pasaulē nereti notiek lietas, kuras mēs nespējam ietekmēt. Ja pasaulē gaļu sāks audzēt citādi, arī Eiropā būs spiesti to darīt. Un, ja jaunā gaļa būs labāka un veselīgāka, iespējams, cilvēkiem tā patiks. Ne jau es pirmais sākšu to gatavot, bet, ja cilvēki to atzīs par labu, arī pavāri gatavos. Mēs jau tagad nezinām, kā audzē daudzus produktus, ko ēdam.

***

Ātri vairojamies, par daudz ēdam

Astoņi miljardi – tādu pieaugumu cilvēce būs piedzīvojusi īsā 250 gadu laika posmā. Tikai Eiropā iedzīvotāju skaitam ir tendence sarukt, bet visur citur ANO paredz iespaidīgu kāpumu un līdz ar to lielāku konkurenci par pārtiku.

Nepilna pusgadsimta laikā kopš 1961. gada globālais noēstās gaļas daudzums ir četrkāršojies un ne tikai tāpēc, ka audzis iedzīvotāju skaits. Cilvēki šodien ēd gaļu divreiz dūšīgāk nekā pērnā gadsimta vidū. Ķīnā vien šajā posmā vidējais patēriņš uz vienu cilvēku pieaudzis 15 reizes, taču joprojām ir trīsreiz mazāks nekā ASV. Nav grūti iedomāties, cik daudz lopiem būs jāiet bojā, ja pusotrs miljards ķīniešu ēdīs tikpat daudz gaļas kā amerikāņi vai dāņi. Rietumniekiem gan būtu vērts pāris reižu nedēļā atteikties no karbonādēm un kotletēm, jo turīgajās valstīs cilvēki dienā uzņem ap 110 gramiem proteīna jeb divreiz vairāk nekā organismam nepieciešams, vēsta žurnāls New Scientist. 75 grami olbaltumvielu nāk no gaļas.

"Gaļas audzēšana ir neracionāla. Šādā veidā iegūst 2–5 reizes mazāk kaloriju nekā uzreiz apēdot labību, kas tiek izmantota lopbarībā," Stenforda universitātes ekonomikas docente Rosamonda Neilore laikrakstam The New York Times atgādina, ka turīgo cilvēku kaprīžu dēļ ap 800 miljoniem cilvēku pasaulē dzīvo pusbadā. Viņa uzsver, ka lopiem graudi nav vajadzīgi un tie tiek piejaukti barībai tāpēc, lai dzīvnieki ātrāk pieņemtos svarā.

Profesors Kenets Šžepeks no Kolorādo Universitātes aprēķinājis, ka papildus trīs miljardu cilvēku pabarošanai būs nepieciešams divreiz vairāk ūdens, kas nozīmēs pasaules saldūdens rezervju sarukšanu par piektdaļu. Savukārt Lielbritānijas valdības galvenā zinātnieka Džona Bedingtona aplēses rāda, ka ar tradicionālajām metodēm neizdosies pabarot izsalkušos vēderus pat pēc vēl vienas zaļās revolūcijas.

***

Cilvēce aug (iedzīvotāji miljonos)

Avots: ANO

***

1961. gadā cilvēki visā pasaulē noēda 71 miljonu tonnu gaļas

2007. gadā kopējais patēriņš bija pieaudzis līdz 284 miljoniem tonnu

Līdz 2050. gadam, kā lēš ANO, noēstās gaļas apjoms pārsniegs 600 miljonus tonnu.

***

Puse no pasaules cūkgaļas tiek apēsta Ķīnā 1961. gadā ķīnietis vidēji gadā apēda 3,6 kg gaļas, bet 2002. gadā – jau 52,4 kg Visnaskākie gaļēdāji ir dāņi. Katrs gadā noēd vidēji 145,9 kg. Ik gadu tiek nokauti 10 miljardi lopu jeb 15% no visiem nebrīvē augošajiem gaļas dzīvniekiem.

***

30% no visas ledājiem neklātās sauszemes tiek tieši vai netieši iesaistīta lopkopībā 1 kg gaļas saražošana rada tik daudz izplūdes gāzu, cik no vidusmēra automašīnas izplūst 200 km braucienā, un nodedzina tik daudz elektrības, ar ko varētu apgādāt 100 vatu spuldzi 20 diennaktis.

Jānis Vēvers
Diena

x

Paroles atgadināšana