Citi raksta

Lietuvieši atvēzējas megaprojektam Mogiļevā

Laikraksts "Dienas Bizness" vēsta, ka Mogiļevas brīvajā ekonomiskajā zonā Lietuvas uzņēmēji plāno investēt ap 90 milj. eiro finiera fabrikas un mēbeļu ražotnes izveidē.

«Latvijas uzņēmēju pie mums nav, kamēr ar uzņēmīgu Lietuvas cilvēku pūlēm jau radīta gan logu profilu, gan vārtu sekciju ražotne un tikko pieteikta 15 milj. eiro vērta mēbeļu ražotne (Mebelani, kuras īpašnieks esot koncerns SBA - red.) un vertikāli integrēts kokapstrādes komplekss 75 milj. eiro vērtībā,» stāsta Mogiļevas Brīvas ekonomiskās zonas (BEZ) administrācijas vadītājs Aleksejs Jakovļevs.

Viņš norāda, ka Lietuvas uzņēmēji vēlas būvēt finierfabriku, ko papildinās liekti līmēto detaļu ražotne, un šim nolūkam jau reģistrējuši uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu VMG Industry. Tā īpašnieks ir uzņēmējs, kurš Lietuvā aktīvi strādājis ar mēbeļu ražošanas un tirdzniecības pasaules līmeņa spēlētāju Ikea. Ja šis projekts tiks īstenots, tas būs līdz šim lielākais Mogiļevas BEZ, uzsver A. Jakovļevs.

Lai šādu daudzu desmitu miljonu eiro vērtu projektu īstenotu, Lietuvas uzņēmēji lūguši īpašas Baltkrievijas valdības garantijas saistībā ar ražotnei nepieciešamo apaļkoksnes resursu piegādi tā sākumposmā. A. Jakovļevs gan nezināja atbildēt, kāds lēmums tiks pieņemts valdībā, tomēr izteica cerību, ka šīs ieceres tiks īstenotas, jo tas ne tikai radīs jaunas darba vietas, bet arī palielinās rūpniecisko potenciālu un eksporta ienākumus. «Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet Lietuvas uzņēmēji Mogiļevas BEZ aktīvi izvēršas līdzās Krievijas, Vācijas, Austrijas, Ķīnas un Šveices investoriem. «Daudzi BEZ uzņēmumi ir arī no Baltkrievijas,» atzīst A. Jakovļevs.

Mogiļevas BEZ līdzās Grodņas BEZ ir vienas no jaunākajām visā Baltkrievijā, un tāpēc arī tajās ir ļoti daudz «zaļu projektu». Kopumā Mogiļevas BEZ reģistrējušies 46 uzņēmumi, no kuriem 16 jau šo statusu zaudējuši, bet reāli darbojas 17. «Atlikušie šobrīd atrodas dažādās attīstības stadijās, taču līdz reālai darbībai un vēl jo vairāk ražošanai nepieciešams laiks,» skaidro A. Jakovļevs.

Austriešu piemērs

Kā labu piemēru Mogiļevas BEZ administrācijas vadītājs min izlietoto plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmumu RePlas - M. Savulaik 2004. gadā Austrijas investors ieguldījis naudu izlietoto plastmasas pudeļu pārstrādē dažādu krāsu plastmasas skaidiņās. Kā atzina RePlas-M direktors Deniss Katoļikovs, šobrīd uzņēmumam Baltkrievijā jau ir radušies konkurenti tieši izlietoto pudeļu pārstrādē, tomēr savulaik valstī šīs pudeles neesot bijis kur likt. Savukārt A. Jakovļevs uzsvēra, ka tādējādi ir radītas darba vietas, izlietotās pudeles nav jāved uz atkritumu poligoniem un nav jādomā, ko ar tām darīt, jo tagad tās tiek pārvērstas citu produktu izejvielā un sekmīgi realizētas tirgū. D. Katoļikovs norāda, ka šobrīd RePlas-M pārstrādā teju vai 80% no visa Pet pudeļu apjoma Baltkrievijā. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, saražotās pārslas tiek pārdotas uzņēmumiem Baltkrievijā (Mogiļevhimvolokno), Krievijā, Austrijā.

Gaida kokrūpniekus

A. Jakovļevs norāda, ka investori BEZ tiek gaidīti ne tikai kokapstrādē, bet arī citās nozarēs - celtniecības materiālu ražošanā, tekstilražošanā un citās nozarēs.

«Ceru, ka arī Latvijas uzņēmēji sekos Lietuvas biznesmeņu piemēram un ieguldīs naudu meža sektorā Baltkrievijā, it īpaši kokapstrādē, lai ražotu koksnes izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, jo meža resursu Baltkrievijā ir pietiekami, turklāt nav tālu arī Krievija, no kuras nepieciešamības gadījumā arī var ievest vajadzīgo apaļkoksni,» skaidroja A. Jakovļevs. Viņš atgādina, ka strādāt BEZ ir izdevīgāk, jo ir daudz dažādu atvieglojumu, piemēram, peļņas nodoklis nav jāmaksā piecus gadus pēc tam, kad investors sāk strādāt ar peļņu, ir atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, kā arī vairāki atvieglojumi saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa maksāšanu.