Citi raksta

Zinātne ir tuvāk nekā šķiet

Daiga Stokenberga, www.nra.lv
30.09.2010

Stereotipu, ka vietējā pārtika, it īpaši tā, kas izgatavota no Latvijā iegūtām izejvielām, ir labākas kvalitātes nekā importētā, apstiprina arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra direktors, LZA akadēmiķis, vadošais pētnieks, profesors Aleksandrs Jemeļjanovs.

Par to, kāda ir zinātniski pētnieciskā institūta loma mūsu ikdienā, atbildēt piekrita pats profesors Aleksandrs Jemeļjanovs.

– Kādi ir jūsu vadītā institūta galvenie uzdevumi?

– Galvenais institūta Sigra darbības virziens ir augstas kvalitātes, nepiesārņotas, drošas un veselīgas dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielu ražošanas zinātniskā pamatojuma izstrāde, sākot ar dzīvnieku un putnu genofonda uzlabošanu; atbilstošu dzīvnieku labturības nosacījumu izstrādes, kas veicina to augšanu un saglabā veselību. Tas ir pamats, lai dzīvnieku izcelsmes pārtika līdz mūsu galdiem nonāktu kvalitatīva.

Mēs izstrādājam un sniedzam Zemkopības ministrijai, kā arī ražotājiem priekšlikumus produkcijas kvalitātes uzlabošanai, kuri balstās uz zinātnisko izstrāžu rezultātiem. Lai nodrošinātu patērētājus ar augstas kvalitātes produkciju, t.i., piena, gaļas un olu ražošanu, mūsu pētījumu lokā ietilpst rekomendāciju izstrāde visā šo produktu radīšanas procesā. Mēs strādājam ar slaucamām govīm, gaļas liellopiem, cūkām, dējējvistām, broileriem, gaļas baložiem, briežiem, stirnām u.c. dzīvniekiem. Izstrādājam zinātniskos darbus, metodikas, tehnoloģijas, patentus, projektus, medikamentus, biopreparātus.

Realizējam zinātniskos darbus, metodikas, tehnoloģijas, patentus, projektus, medikamentus, biopreparātus, kā arī citus zinātnisko izstrāžu rezultātus saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

– Lūdzu kādus piemērus no pēdējā laika pētījumiem!

– Pavisam nesen mans kolēģis pētnieks Imants Jansons izstrādāja doktora zinātnisko darbu, kas saistās ar cūkgaļas ražošanas kvalitatīvu uzlabošanu, kuru aizstāvēs Promocijas padomē oktobra sākumā. Noskaidrojās, ka vairāku dabiskas izcelsmes produktu, piem., mārsila, nātru, melisas lapu un ozolu mizas, pievienošana lopbarībai uzlabo dzīvnieka apetīti, veicina to augšanu un samazina holesterīna daudzumu gaļā.

Patlaban pētām gaļas kvalitātes līdzības un atšķirības starp savvaļas briežu, briežu gaļu, ko iegūst briežu dārzos, un liellopu gaļu. Pagaidām redzams, ka visvērtīgākā ir briežu gaļa no savvaļas dzīvniekiem.

Strādājam, lai attīstītu gaļas baložu audzēšanu. Pagaidām baložu gaļa restorānos ir ļoti dārga. Vēl viens no eksotisko dzīvnieku pētījumiem saistās ar gliemežu audzēšanu – esam izveidojuši to audzēšanas lecekti un pētām to barošanas un turēšanas labākos variantus. Zinātniskais pamatojums ļaus attīstīt arī šīs nozares. Parasti šos jaunos produktus, to vērtējumu un iespēju lietot pārtikā veic jaunie zinātnieki – doktoranti. Piem., par gliemežu izmantošanu pārtikā strādā doktorante siguldiete Daina Ikauniece.

– Vai sniedzat pakalpojumus arī uzņēmējiem, kuri vēlas ieviest inovācijas savā darbībā?

– Protams, turklāt mūsu pakalpojumus izmanto ne tikai vietējie, bet arī ārvalstu uzņēmēji. Kāda Anglijas firma ir izstrādājusi skābbarības tranšeju pārsegšanas plēvi, kas vairākkārt samazina skābbarības zudumus tās uzglabāšanas laikā. Izmēģinājumus veica un rekomendācijas izstrādāja siguldiete Baiba Ošmane. Domāju, ka šis jaunais produkts kļūs ļoti populārs arī pie mums, mūsu zemnieku saimniecībās.

Esam raduši risinājumu arī Latvijas spirta ražotājiem. Spirta ražošanas procesā rodas atliekviela brāga, tās utilizācija bija apgrūtināta. Mēs radījām jaunu produktu, kas ļauj strādāt faktiski ar bezatlikuma tehnoloģiju – brāgas atlikumus izžāvē un izgatavotās granulas izmanto dzīvnieku un putnu ēdināšanā. Šo darbu veica siguldietes Īra Irēna Vītiņa un Vera Krastiņa un komanda. Uzskatu, ka šo pētījumu vajadzēja apmaksāt valstij, jo to var izmantot arī citi uzņēmumi, diemžēl uzņēmējam par to nācās maksāt pašam. Ir daudzi svarīgi jautājumi, ko uzņēmēji ir spiesti apmaksāt, kaut arī šādi pētījumu pasūtījumi un apmaksa ir valsts kompetencē.

– Jau sākumā mēs runājām par atšķirībām starp importēto un vietējās izcelsmes cūkgaļu. Kādas ir šīs atšķirības?

– Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitāte ir ļoti laba – tā ir tīra, ar pieņemamu tauku un muskuļaudu attiecību un labu ķīmisko sastāvu. Importētajai cūkgaļai formāli viss ir kārtībā, taču mūsu pētījumi apliecina tās paaugstinātu mikrobioloģisko piesārņojumu un nevēlamu tauku sastāvu, izvietojumu un daudzumu. Turklāt to ieved saldētu. Saldēšanas laikā veidojas sīki ledus kristāli, kas saplēš audu šķiedras, un atkūstot no gaļas iztek vērtīgākās vielas – olbaltumi. Ja, atnesot mājās, tā vēlreiz tiek sasaldēta un atkausēta, tad gaļa kā sākotnēji vērtīgs produkts ir zaudējis praktiski visu. Pērkot gaļu, vajadzētu pievērst uzmanību, vai tā neizdala sārtu šķidrumu – ja gaļa ir izteikti mitra, tad var izdarīt secinājumu, ka tā ir bijusi saldēta.

– Bet kā ar vistām?

– Tā putnu gaļa, ko mums piedāvā veikalā, nav vistas gaļa. Vistas dēj olas. Putnu gaļu iegūst no specializētām putnu šķirnēm – Ros 308, ko ieved no Holandes. Šī šķirņu grupa ir broileri. Arī Latvijā audzēto putnu (broileru) gaļas kvalitāte ir salīdzinoši labāka par importēto. Latvijā audzēto broileru ģenētiskais materiāls tiek importēts, un ārvalstu ģenētiķi ir ļoti labi pastrādājuši un panākuši, ka 42 dienu laikā putns sasniedz 2,5–2,7 kg svaru. Tas tiek panākts, pateicoties augstajam putnu ģenētiskajam potenciālam un piemērotai barībai – pamatā tā satur augstu proteīna līmeni.

– Vai visi zinātniskie secinājumi paliek tikai Latvijā?

– Bez šaubām, pētījumu rezultāti tiek izmantoti Latvijā, bet ievērojamu daudzumu pētījumu rezultātu mēs prezentējam vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Saņemam tik daudz ielūgumu uz semināriem un konferencēm, ka uz visiem pat nedodamies, bet braucam tikai tur, kur saskatām reālu atdevi. Tāpat esam saņēmuši ES 7. Ietvara programmas finansējumu projekta BALTFOODQUAL realizācijai. Tas ir finansiāli ietilpīgs projekts. Tā kopējā summa ir 1,1 milj. eiro. Tā izpildē piedalās zinātnieki no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Dānijas. Mēs esam šā projekta koordinatori. Priecājamies, ka šā projekta ietvaros izdevās piesaistīt ES līdzekļus un mūsu laboratorijas aprīkot ar pašām mūsdienīgākajām iekārtām.

Daiga Stokenberga
www.nra.lv

x

Paroles atgadināšana