Citi raksta

Sakņu paviljons īstā laucinieku tirgū

"Rīgas Centrāltirgus" sakņu paviljonā atkal valda ierastā rosība, jo kopš oktobra sākuma pēc pārtraukuma apmeklētājiem tas vēris durvis izremontētās un gaišās telpās. Tirgošanās diendienā notiek kā agrāk – pārdevēji intriģējoši piedāvā dažnedažādus labumus pircējiem, kuri prātīgi novērtē preces kvalitāti un to, cik dāsni vai ierobežoti naudas maciņš atļaus iepirkties.

Pašlaik piedāvājumā ir visdažādākās rudens veltes – kartupeļi, bietes, burkāni, āboli, ķirbji, zaļumi, skābēti un svaigi kāposti....Grūti uzskaitīt plašo preču klāstu, kas diendienā iegulst daudzo pircēju iepirkumu somās.

Labi darba apstākļi

Vladimirs Fišers no Bauskas novada jau trešo gadu sakņu paviljonā piedāvā savus audzētos ābolus un priecājas, ka var strādāt atjaunotās un izremontētās telpās. "Tirdzniecības vietas ir viegli pieejamas, ir uzlikti jumtiņi. Patīk, ka pie galdiem var ērti strādāt. Remonts paviljonā bija vajadzīgs, agrāk nebija tik forši, kā ir tagad, cenas arī nav paaugstinājušās," spriež V. Fišers. Viņš stāsta, ka ir lauksaimnieks ar lielu pieredzi – ar to nodarbojas 25 gadus. Kādreiz audzējis kartupeļus, galda bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, tomātus, bet tad sācis nodarboties ar augļkopību. Augļu dārzā ir vairāk nekā 30 šķirņu ābeļu.

"Šogad rezultāts ir nedaudz sliktāks – bija spēcīga krusa, sasita ābolus, tāpēc raža ir mazāka," stāsta augļkopis. "Cenas produkcijai nav augstas salīdzinājumā ar tām, kādas ir veikalos. Tirgus administrācija ir atsaucīga, tāpēc nav nekādu problēmu realizēt izaudzēto produkciju." V. Fišers atzīst, ka viņam ir pastāvīgi klienti, "daudzi bērni izauguši ar viņa āboliem", jo paaudzes mainās. Netrūkst arī jaunu klientu. "Nekad neesmu bijis skops pārdevējs, pircējiem iedodu mazliet vairāk, nekā viņi samaksā, protu pakaulēties. Pircēji to novērtē. Žēl tikai, ka ir tādi, kuri pieraduši pie lielveikalu sistēmas – paši iet pie letes, vēlas kārtīgi pārkrāmēt preci un pēc tam likt grozā. Viņi neaizdomājas, ka tas ietekmē kvalitāti, tāpēc es aizrādu."

Pie katra stenda uzraksts

Pārdevēja Anna Smilga pircējiem piedāvā produkciju, kas ražota Liepājas pusē, Jāņa Grauduža piemājas saimniecībā, – vairāku veidu skābētus kāpostus un gurķus. "Protams, izremontētās telpās ir pavisam citādāk strādāt. Vēl jau paviljons nav pilnībā apdzīvots, tirgotājiem ir brīvas vietas." A. Smilga atzīst, ka skābēti kāposti vienmēr ir bijuši pieprasīti. "Visu laiku katram pārdevējam ir pastāvīgi pircēji. Viņiem šobrīd jāmeklē savi pārdevēji, jo remonta laikā kur nu kurais bija apmeties. Daudzi vēl nezina, ka paviljons atvērts." Taču pircējiem meklēšana problēmas nerada, jo pie katra tirgotāja stenda norādīts uzraksts ar pārdevēja vārdu, uzvārdu vai saimniecības nosaukumu, kur produkcija ražota. Pārdevēja laipni izstāsta, ar kādu garšu atšķiras katrs no četriem kāpostu veidiem un piedāvā degustēt. Saldākie īpaši garšojot vīriešiem.

Fatima Boiko no Baldones pati audzē tikai zaļumus – spinātus, salātus, dilles, kinzu, lociņus, bet tirgo ne tikai tos, bet arī dažādus dārzeņus, savus marinētos ķiplokus un gardās ķiploku standziņas. "Cita darba nav, lai varētu pabarot ģimeni. Agrāk audzējām visu, kad bija tehnika, pēc vīra nāves kļuva grūtāk to izdarīt. Ziemā nodarbošos ar tirdzniecību citā jomā." Pārdevējai patīk, ka pēc remonta paviljonā ir vairāk plauktu, kur pārdevēji var uzglabāt savu produkciju. "Visapkārt ir tīrs un gaišs. Ceru, ka būs vēl kādi uzlabojumi, kas nepieciešami pārdevējiem un pircējiem." Viņa atzīst, ka pircēji ir iecienījuši zaļumus. "Ja būšu laipna un atvērta pret pircējiem, tad pretī saņemšu to pašu. Domāju, ka tirgū var apmierināt jebkura pircēja vēlmes. Gadās arī kaprīzāki klienti. Pensionāri, protams, vēlas, lai prece ir lētāka, taču pērk arī tad, ja cena šķiet par augstu. Viņi nereti pauž savu viedokli: labāk pirkt retāk un mazākā apjomā, taču kvalitatīvu preci, kam augstāka cena."

Divas reizes nedēļā

Rīdzinieks Modris Sams uz centrāltirgu iepirkties dodas reizi vai divas nedēļā. "Tagad sakņu paviljonā izskatās skaisti!" spriež regulārais pircējs un rāda savus iecienītākos pārdevējus, pie kuriem parasti izvēlas pirkumus. Ilgus gadus viņš pērk Bauskas novadā audzētos ābolus. "Priekšroku dodu vietējai produkcijai, lai gan tirgū var nopirkt arī ievesto preci. Pašlaik ievēroju diētu, tāpēc jāizvēlas īpaši pirkumi. Man patīk iepirkties, dažkārt aizeju arī uz nakts tirgu." M. Sams ir apmierināts ar Centrāltirgus piedāvājumu. Pirms došanās iepirkties rūpīgi pārdomā, kas ir vajadzīgs. Problēma parasti esot viena – lai pircējs apmierinātu savas vēlmes, vajadzīga tikai nauda.

Jānis Vezis no Ķekavas tirgo to, ko izaudzējis savā saimniecībā – ķirbjus, bietes, mārrutkus, cidonijas, sīpolus. "Kad devos pelnītā atpūtā pirms desmit gadiem, tad sāku pats tirgot. Pieredzi gūstu, strādājot un veidojot apziņu, ka tas jādara pašam, otram neko neprasot." Jānim, tāpat kā citiem pārdevējiem, izveidojies savs klientu loks.

"Sortiments katru gadu neatšķiras. Šogad šķita, ka nebūs ķirbju, bet izauga vairāk nekā citus gadus, jo vasara bija silta. Rudenī uznāca krusa, bet, kad lapas nokapāju, tad redzēju, kas tur izaudzis." Viņš secina, ka pašlaik tomēr pircēju ir mazāk nekā citos gadalaikos, jo daļa audzē produkciju savos dārzos. J. Vezis piedāvā arī alveju, ko parasti audzē mājās podiņos. To ir grūti izaudzēt, bet viņam tā padodas siltumnīcā ierīkotā dobē – tikai jāaudzē pieci seši gadi. "Uzskatu, ka priekšroka jādod Latvijā ražotajai produkcijai, bet mazāk jāieved no ārzemēm. Vietējo ražojumu ir daudz, un zemniekiem ir jādomā, kā tos realizēt. Tirgum noteikti ir jābūt laucinieku tirgum, kur var nopirkt pašmāju preci."