Pieredze

Zivjaudzētavas Latvijā attīstības gaidās

Anta Blumberga, Kapitāls
05.10.2009

Planētas okeānu un jūras ūdeņu zelta krājumi ar katru gadu sarūk. Pasaule ir tā dēvētās zilās revolūcijas gaidās, cerot, ka akvakultūra spēs nodrošināt arvien lielāko pieprasījumu pēc ūdenī mītošo radību produktiem. Jau pirms 15 gadiem nozares viedākie prāti lēsa, ka līdz 2010. gadam zivju fermās izaudzētās zivis kļūs par galveno proteīna avotu un apmierinās apmēram 40% no pasaules pieprasījuma pēc zivīm. Kas notiek zivjaudzētavu nozarē Latvijā?


Zivjaudzētavas Latvijā attīstības gaidās

(Fragments) Planētas okeānu un jūras ūdeņu zelta krājumi ar katru gadu sarūk. Pasaule ir tā dēvētās zilās revolūcijas gaidās, cerot, ka akvakultūra spēs nodrošināt arvien lielāko pieprasījumu pēc ūdenī mītošo radību produktiem. Jau pirms 15 gadiem nozares viedākie prāti lēsa, ka līdz 2010. gadam zivju fermās izaudzētās zivis kļūs par galveno proteīna avotu un apmierinās apmēram 40% no pasaules pieprasījuma pēc zivīm. Kas notiek zivjaudzētavu nozarē Latvijā?

Nozare ar tradīciju

Jau tradicionāli ne tikai Latvijā, bet arī citās Austrumbaltijas reģiona valstīs akvakultūru galvenokārt saista ar saldūdens zivju audzēšanu dīķos. Latvijā pirmā pilnsistēmas karpu dīķsaimniecība izveidota 1880. gadā Kurzemē, kas arī izveidojās par nozīmīgāko akvakultūras reģionu Latvijā. 1885. gadā tika izveidots pirmais specializētais lašu kāpuru inkubators.

Kaut arī nozarei ir cienījama vēsture, šķiet, ka līdz modernai akvakultūrai mums vēl tāls un nebūt ne viegls ceļš ejams. „Tādas atklāta tipa zivju audzētavas, kādas ir Latvijā, attīstītajās valstīs gandrīz vairs nav sastopamas. Tur daudzu sugu zivis tiek audzētas slēgta tipa telpās un zivjaudzētava var atrasties pat pilsētas centrā," stāsta J. Stikuts.

Vājāki nekā dienvidu kaimiņi lietuvieši

Latvijas Zivju audzētāju asociācijas (LZA) dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā noticis zivju audzēšanas produkcijas apjomu palielinājums – 2006. gadā izaudzētas 565 tonnas, 2007. – 729 tonnas, savukārt 2008. – 850 tonnas akvakultūras produkcijas. Salīdzinājumam – 1989. gadā šis rādītājs bija krietni augstāks – 6288 tonnas.

Tik liels produkcijas apjomu kritums liek domāt, ka ir vairāki faktori, kas bremzē straujāku nozares attīstību. Akvakultūras tirgus dalībniekiem Latvijā vairāk nācies domāt par izdzīvošanu, mazāk par attīstību.

„Kāpēc izdzīvot, nevis attīstīties? Latvijas akvakultūras galvenie konkurenti ir Lietuvas audzētāji. Gan Latvijā, gan Lietuvā galvenā audzējamā zivju suga ir karpa, kuru audzē dīķsaimniecībā. Konkurētspējas priekšrocības noteicoša atšķirība starp mūsu valsti un Lietuvu šajā nozarē bija valsts atbalsts," atzīst LZA vadītājs Oļegs Ņemeņonoks.

Kapitāls

x

Paroles atgadināšana