Pieredze

Siers ar brīnumzālīti

Raunēniete Marija Ceriņa zaļā siera ideju un zilā āboliņa sēklas lolojusi 15 gadu. Rezultāts tagad tiek fasēts 90 gramu burciņās. Sierāboliņš — sīku, zilu ziediņu mākoni vāzē uz galda sabužina raunēniete Marija Ceriņa. Viņa mums pataupījusi pēdējo skupsnu no lauka, kur visu vasaru gluži kā kādā Indijas tējas plantācijā pa vienai šī auga lapas plūca SIA Zaļais siers algotie darbinieki.

(Fragments) Raunēniete Marija Ceriņa zaļā siera ideju un zilā āboliņa sēklas lolojusi 15 gadu. Rezultāts tagad tiek fasēts 90 gramu burciņās

Sierāboliņš — sīku, zilu ziediņu mākoni vāzē uz galda sabužina raunēniete Marija Ceriņa. Viņa mums pataupījusi pēdējo skupsnu no lauka, kur visu vasaru gluži kā kādā Indijas tējas plantācijā pa vienai šī auga lapas plūca SIA Zaļais siers algotie darbinieki. Uzvējo asa smarža. Tā gan mazāk nāk no vāzes, vairāk no blakus istabām, kur atrodas Ceriņu ģimenes fabrika. Vienīgā Latvijā tā nelielā daudzumā ražo produktu, kas izsauc sentimentu mierlaiku paaudzē, taču garšo arī jaunajiem.

Arī Marija, kura Hruščova laikā mācījās Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumā, atceras zaļos konusus, kuru koncentrētais labums ar smalku rīvi tika uzbirdināts uz sviestmaizēm. 1968.gadā, kad viņa, atmetusi ar roku saldējuma meistares karjerai Cēsīs, sāka strādāt Raunas pienotavā, pēc Šveices Schabziger receptūras gatavotā delikatese nebija nekāds retums. To pircējiem piedāvāja pat lieluzņēmums Rīgas Piena kombināts. Arī raunēniešiem bija zināms zaļā siera noslēpums, kas pamatā slēpās Trigonella caerulea jeb sierāboliņa trīs lapās. Savvaļā neatrodamā kultūra, kuras sēklas pieejamas tikai šaurās entuziastu aprindās, piedod produktam īpatnu garšu un smaržu. Kaut kas no skābbarības, kaut kas no kūts, bet cienītājiem tik ļoti mīļš, ka izraisot atkarību. Ne velti šī auga lapas — daudz smailākas nekā parastajam āboliņam — mazliet atgādina marihuānu, nosmej Marija.


Saite: http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/siers-ar-brinumzaliti?galpos=2