Pieredze

Kazkopība - perspektīva nozare

Kazkopība - perspektīva nozare

Inese Galeja, AgroPols
27.11.2009

Govs piena sierus mēs vairāk pazīstam un vairāk arī lietojam, tomēr līdzās tiem aizvien vairāk novērtējam arī sierus, kas tapuši no kazas piena. Tomēr tikai retais būs ēdis, piemēram, kazas piena saldējumu. Turklāt šādu mazpazīstamu produktu ir daudz. Lai popularizētu kazas piena produktus, otrdien visas Latvijas kazkopji tikās kopīgā seminārā Rīgā.



Risks atmaksājās
„Kazkopību Latvijā gribu salīdzināt ar jaunu meiteni - jo astoņdesmito gadu beigās zemnieku saimniecības „Līcīši” un „Līvi” bija pirmās, kas kazkopību vērtēja augstāk nekā „krūmu nozari”. Viņi bija pārliecināti, ka kazkopība var būt arī iztikas avots ģimenei,” stāsta Kristīne Piliena, z/s „Bērzi” saimniece, Latvijas kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja. Taču šodien jau daudz lielāks skaits kazkopju ir gatavi stāstīt un rādīt paveikto, tādējādi arī popularizēt savu produkciju visur Latvijā.
Latvijā pašlaik reģistrētas 13 511 kazas, 26 ganāmpulki nodarbojas ar kazas piena pārraudzību.

Pārmijot dažus vārdus
Zemnieku saimniecības „Lielgrodes” saimniekiem no Allažiem pieder viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem. „Produkciju realizējam galvenokārt dažādos tirdziņos un gadatirgos. Esam iesaistīti arī tūrisma nozarē, un tā ir iespēja sierus piedāvāt arī mūsu viesiem. Šobrīd saimniecībā ir 106 slaucamas kazas,” stāsta „Liegrodu” saimnieks.

Bet „Upenieku” saimniece (Alūksnes novads) ar kazkopību nodarbojas kopš 1994. gada. Tobrīd gan viņai bijusi viena kaza, tagad ganāmpulks audzis līdz 60 slaucamām kazām. „Viss atkarīgs no siera gatavotāja izdomas. Sieriem pievienoju papriku, puravus, panākot īpašas garšas un krāsas nianses. „Upeniekos” top arī saldie sieri, galvenokārt ar žāvētām plūmēm vai aprikozēm,” atklāj saimniece. Šos gardumus lielākoties gan var iegādāties tikai Alūksnes pusē.

Varam nogaršot arī izdaudzināto „Kazdangeru”, kas ir pusciets kazas piena siers, un, kā salīdzina ražotnes „Elpa” vadītājs Gundars Sisenis, tā pagatavošanas tehnoloģija līdzīga Krievzemes siera gatavošanai.

Arī LPKS „Dundaga” tagad no zemniekiem pieņem kazas pienu. “Iniciatīva nāca no zemniekiem un mēs izlēmām izmantot kazas pienu produkcijas ražošanā,” komentē Guntis Pirvits. „Pircējiem piedāvājam mīksto sieru „Sibilla”, kura pagatavošanai izmanto gan govs, gan kazas pienu.”

Raimonds Melderis kopā ar ģimeni saimnieko Madones pusē, zemnieku saimniecībā „Līvi”. Līdztekus citiem sieriem, Raimonds īpaši izceļ savas saimniecības ekskluzīvo krēma sieru, kas galvenokārt gan realizē restorānos, jo tam ir ļoti īss realizācijas termiņš. Taču „Līvu” sieri tiks eksportēti arī uz Igauniju un Lietuvu.

Kristīne Piliena piebilst, ka viņas saimniecība plānojot no kazas piena ražot saldās konfektes ar nosaukumu „Kaziņa”.
Arī citu zemnieku saimniecību („Ilgas” - Engures novads, „Muižnieki” - Blome, „Birznieki” - Kandavas novads) pārstāvji aizrautīgi stāsta par savu darba ikdienu un apliecina, ka visi ir lieli speciālisti kazas piena sieru un citu produktu gatavošanā.

Savukārt kazkopības nozares speciālists un popularizētājs Guntis Kļaviņš aicina zemniekus būt drošākiem un, pārdodot savu produkciju, “neslēpties” aiz SIA vai z/s nosaukuma, bet gan rakstīt savu vārdu un uzvārdu. Viņš teic, ka citās valstīs tā vien darot, un iedrošina: „Lieciet izkārtni ar vārdu un uzvārdu un redzēsiet - būs labāki rezultāti!”

Negaidīt, bet rīkoties
Līdztekus kazkopībai, vērts padomāt par iesaistīšanos tūrisma nozarē, aicina Inese Roze, Talsu rajona tūrisma informācijas centra direktore. Viņa saka: ”Visi zinām, ka galvenais ir pilns vēders, pēc tam var stāstīt par vēsturi un kultūru. Konkursa „Sakoptākais pagasts” laikā iepazinu vietējos un centos viņus iesaistīt tūrismā. Tagad jau būs ceturtais gads, kopš Ziemeļkurzemē esam izveidojuši gardēžu tūri, kurā iesaistīta gan z/s „Bērzi”, gan LPKS „Dundaga”. Tagad plānojam gardēžu tūri arī Viduskurzemē”. Vēl viņa uzsver, ka viesu uzņemšanu nevajag atlikt, aizbildinoties, ka “vēl nav gana smuki”, jo paiet vismaz pāris gadu, kamēr saimniecība kļūst tūristu iecienīta.

Interesanti fakti
2002. gadā vidēji viens cilvēks Latvijā patērēja 4,1 kg siera, savukārt Francijā tie bija 40 kg (kopā ar biezpienu), Itālijā - 30, Dānijā - 20. Taču jau aizpērn (2007. gadā) vidēji viens cilvēks Latvijā patērēja gandrīz 12 kg siera (kopā ar biezpienu).

Inese Galeja
AgroPols

x

Paroles atgadināšana