Pieredze

Kā meža īpašniekam nopelnīt vairāk

Raimonds Mežaks, Meža Avīze
09.03.2010

Par to, kā meža īpašniekam nopelnīt vairāk, un kādi šai sakarā ir meža īpašnieka no Pārgaujas novada Stalbes pagasta Agra Pētersona aprēķini, rakstīts laikrakstā  «Meža Avīze».

Ja meža īpašnieks nav slinks un ir kvalificēts, tad par saviem kokiem var nopelnīt daudz vairāk naudas, nekā tikai pārdodot augošus kokus uz celma.

Cērt, lai izdzīvotu un nomaksātu kredītu

Gandrīz 30 hektāru lielais Agra Pētersona meža īpašums atrodas Pārgaujas novada Stalbes pagastā. Viņš kopā ar ģimeni to apsaimnieko jau no deviņdesmitajiem gadiem. Mežu cērt, kopj un atjauno.

«Man pieder neliela transporta firma, ir lentzāģis. Kā jau lielākajai daļai uzņēmēju, arī man ir kredīts. Pēdējā gada ekonomiskā situācija veica savas korekcijas – transporta pakalpojumu apjoms samazinājās, protams, saruka arī ienākumi. Šādā situācijā, kā jau liela daļa cilvēku, arī es devos mežā.

Labāk būtu bijis cirst izlases cirti, bet situācija spieda darīt savādāk. Pagājušajā gadā kailcirtēs nocirtu pāris hektārus skuju koku mežu, šogad gan būs jāstāda egle. Meža atjaunošanas darbi man nav sveši, arī iepriekš esmu cirtis kailcirtes un ar atjaunošanu problēmu nav bijis. Visi izcirtumi apmežoti un izkopti. Arī šajā gadā mežniecībā uzrakstīju iesniegumu un izņēmu ciršanas apliecinājumu. Šoreiz gan izlases cirtei. Šķiet mūsu valsts ekonomikas smagāko brīdi esam pārdzīvojuši,» spriež Agris Pētersons.

Meža darbus cenšas paveikt paša spēkiem

Lai arī bieži vien meža īpašnieki izvēlas meža izstrādes uzņēmumu pakalpojumus, Agris Pētersons visus meža darbus veic pats, ar citu palīdzību retāk. «Man ir MTZ traktors, ar kuru var pievest nozāģētos baļķus, ir arī motorzāģis. Māku ar tiem strādāt. Kad bija labāki laiki, algoju palīgus, bet tagad jāskaita katrs santīms. Ja meža īpašnieks nav slinks un ir kvalificēts, tad par saviem kokiem var nopelnīt daudz vairāk naudas, nekā tikai pārdodot augošus kokus uz celma,» atklāj meža īpašnieks.

Sazāģējot dēļos peļņa vislielākā

Meža īpašnieks ir pārliecināts, ka pašam nogādājot baļķi līdz krautuvei, vēl nav paveikts viss nepieciešamais. «Svarīgi ir pievienot kokam vērtību, sazāģējot to dēļos. Patērētājam vajag jau gatavu izejmateriālu, tāpēc nepietiek ar svaigi sazāģētiem materiāliem. Vislielākā peļņa būs sausiem kokmateriāliem – tātad jāpārdod žāvēti dēļi. Pārdodot vienu kubikmetru simtgadīgas priedes uz celma meža izstrādātājs Jums samaksās aptuveni 25 latus, bet ja es visus darbus izdaru pats un pārdodu celtniekam vienu kubikmetru sausu dēļu, tad tā cena būs jau ap 100 latiem. Protams, lai sazāģētu vienu kubikmetru dēļus, ar vienu priedi nepietiks – vajadzēs nedaudz vairāk, jo 10 – 20 % no koka aizies papīrmalkā, un zāģējot dēļus rodas atgriezumi. Tomēr rēķiniet kā gribat, peļņa būs lielāka,» pārliecināts Agris Pētersons.

Domā bioenerģijas virzienā

Arī runājot par bioenerģiju Agrim Pētersonam ir savs viedoklis. «Pirms kādiem desmit gadiem strādāju par šoferi. Toreiz bija daudz mazo zāģētavu, nereti bija arī sastopamas milzīgas skaidu kaudzes, skaidas krāva mašīnās un vedu uz izgāztuvēm. Jau toreiz domāju, ka tā taču ir izšķērdība – tās taču ir izejvielas!

Koks audzis gandrīz simts gadus, tādēļ jācenšas izmantot arī visas ciršanas atliekas. Paldies Dievam, cilvēki beidzot nākuši pie prāta un atliekas izmanto šķeldas ražošanai. Protams, arī skaidas var izmantot skaidu brikešu gatavošanā. Braucot pa Latviju var redzēt, ka daudzas zemes un grāvji aizauguši ar krūmiem un mazvērtīgiem lapu kokiem. Uzskatu, ka tas ir vēl neizmantots resurss. Arī pats plānoju iegādāties nelielu šķeldotāju, lai attīstītos bioenerģijas virzienā.»

Raimonds Mežaks
Meža Avīze

x

Paroles atgadināšana