Pieredze

Duram kurmjus!

Laikrastā "Lietišķā Diena" publicēta Ilmāra Klauža pieredze, kā hobiju var pārvērst par  biznesu.

Kamēr bebrēnietis Ilmārs Klaužs pošas iekarot igauņu mauriņus, vietējo privātmāju īpašnieku prasības augušas un kurmjuslazds.lv  saņem aicinājumus ķerties pie bebru lamatām.

Pagaidām ar melniem samta kažociņiem saistītu iesauku Ilmāram Aizkrauklē nav. Tas nekas, ka kafejnīcā pilsētas centrā kāda dāma viņu parausta aiz stērbeles un uzaicina aplūkot viņas mauriņu. Vietējai publikai Ilmārs nu jau padsmit gadu ir pazīstams spēlētājs pilsētas sabiedriskās ēdināšanas lauciņā - viņam pieder divas kafejnīcas, skolas ēdnīca un divi veikali, un tikai kopš gada sākuma nopietnāku uzrāvienu piedzīvojis viņa līdzšinējais garāžā piekoptais brīvā laika kavēklis - kurmju slazdu darbnīca.

Plūdi un izsmēķi

«Nav vairs trekno gadu banketu, un ir laiks pievērsties kam citam,» viņš skaidro hobija vēršanu biznesā. Viņa veikali un kafejnīcas krīzes iespaidā piedzīvojuši vidēji 30-50% apgrozījuma kritumu, un, visticamāk, ja būtu bijis tikai viens veikals, pašreizējos apstākļos tā vairs nebūtu. Kurmjuslazds.lv pirmsākumi meklējami garāžā Vecbebros, un biznesa pirmsākumi ir balstīti dziļā naidā pret personīgā mauriņa postītājiem. Nu jau Ilmārs izbraukājis labu tiesu tirdziņu un pārliecinājies, cik tālu Latvijas kurmju saime paspējusi novest privātmāju īpašniekus. «Līdz trīsām un bezspēkam!» viņš iesaucas, atsaukdamies uz kādu saimnieku, kurš bijis gatavs savu perfekto, angļu tradīcijās izkopto mauriņu par 2000 latiem noritināt, paklāt tam apakšā tīklu un uzritināt atpakaļ vietā. Kad Ilmāram vēl nebijis rokā slazda, viņš pats izmēģinājis visas tautas folklorā zināmās metodes: mašīnas gāzes, karbīdus, petroleju, tabletes, cigarešu izsmēķus un alu appludināšanu.

Ja kāda no pieejām strādājusi, tad tikai uz īsu bridi. Tāpēc viņš bijis neizsakāmi laimīgs, kad sapratis, ka sievastēva šķūnītī uzietais sarūsējušais rīks ir pērnā gadsimta sākuma kurmju lamatas. Kad paša un apkaimes kurmji bija izķerti, Ilmārs apgriezis sava uzņēmuma Vējkalni Miki nosaukumu otrādi un nodibinājis kurmju slazdu izgatavotājfirmu Miki V, lemjot par labu iziešanai plašākos ūdeņos. «Tas ir ģimenes uzņēmums. Dēls loka dzelžus brīvdienās, kad pārbrauc no augstskolas Jelgavā, es lieku kopā, sieva sagatavo instrukcijas. Izmaksas jāmēģina nospiest uz leju.»

Eksports - tumša bilde

Marta nogalē notikušajā izstādē Ražots Latvijā Ilmārs varējis piesēst tikai pussešos vakarā. Dzirdējis gan komplimentus, gan ieteikumus sariktēt lamatas bebriem, gan izmisīgus stāstus par kurmju invāziju. «Mārupe visa sarakta, Jūrmalā briesmu lietas. Mūsu pusē vēl ne tik ļoti, bet tur, kur jau siltāks, kurmji stumda zemi kā negudri,» viņš nosaka. Tādēļ arī veikalu ķēdei Depo, ieraugot interesentus spietojam ap kurmju slazda stendu, uz karstām pēdām vajadzējis pirmo partiju. Simt slazdu nu nodoti Depo pircēju vērtējumam, bet Miki V tikmēr steidz nokārtot iepakojuma jautājumu. Tiek strādāts, lai slazdu varētu iepakot līdzīgi kā bārdas skuvekļus - formai pieguļošā plastmasā, kas audzētu tā simpātiskumu pircēju acīs. Instrukcija pievienota uzreiz četrās valodās - latviešu, krievu, angļu un igauņu, - jo pirmais eksporta galamērķis ir tieši ziemeļu kaimiņi. «Eksports man ir tumša bilde, bet mēģināsim,» viņš saka un piebilst, ka šajā ziņā par īstu veiksmi uzskatāma viņa nokļūšana biznesa in-kubatora Jelgavas inovāciju centrs rīkotajā seminārā. Tā tapis kurmju slazda projekts, kas inkubatora paspārnē guvis atbalstu, un nu reklāmas materiāli, mājaslapa un prototipa izstrāde viņam maksā par 85% mazāk.

Turēsies pie roku darba

Līdz rudenim Ilmāra uzņēmums iecerējis notirgot 1000 slazdu. Pagaidām (un iecerēts, ka arī turpmāk) tas ir roku darbs. Ar automatizēšanas iespējām viņš ir piesardzīgs, jo baidās, ka tad precizitāte vairs nebūs līdzšinējā - tas varētu graut slazda reputāciju. Roku darba mīnuss gan ir izmaksas, tomēr Miki Vuzskata, ka 13,5 lati par slazdu ir pieņemama cena. «Ķīnieši, iespējams, varētu uztaisīt arī par pieciem latiem, toties ar maniem slazdiem no desmit ķeršanas reizēm tikai viens ir jāuzstāda atkārtoti, līdz noķer kurmi,» viņš dīžājas. Tikmēr konkurenti attīstījuši cita veida pieeju - poļi izgatavojuši divu latu vērtas atsperes, holandiešiem ir dakšas ar līdzīgu principu kā Miki V, tomēr Ilmāra vērtējumā pieklibo kāju garums un metāla novietojums.

Vaicāts, vai nebaidās no poļu pakaļdarinājumiem, viņš atgādina, ka paša veikums ir veidots uz pērnā gadsimta modeļa bāzes, tādēļ patentēt to nav iespējams. «Bet vai tad tādēļ labāk ir neko nedarīt?» viņš atvaicā, purinādams zemi nost no cimdiem tikko pēc slazda demonstrēšanas.

Lietišķā Diena