Pieredze

Šarolē gaļas bizness

Osvalds Zebris, Kapitāls
06.09.2010

Par to, kā izveidot un attīstīt pasaulē izplatīto Šarolē (Charolais) šķirnes liellopu biznesu, žurnālam"Kapitāls" stāsta Kaspars un Ieva Sūniņi no zemnieku saimniecības Celmiņi (viņi Kandavas pusē pašlaik apsaimnieko aptuveni 100 tīrasiņu liellopu lielu ganāmpulku):

1. Zeme. Minimālā platība sākumam – 100 hektāru, jo vajadzētu sākt ar vismaz 30 galvu lielu ganāmpulku.

Uz katru liellopu jārēķinās ar 2–4 hektāriem zemes (atkarībā no tā, cik auglīgas un daudzveidīgas ir pļavas).

Aptuveni divas trešdaļas pļavu būs jānogana, bet pārējais paliks barības sagatavošanai ziemas periodam.

2. Lopi. Jāsāk ar labu izejmateriālu, proti, jāiegādājas tīršķirnes liellopi ar augstvērtīgiem ciltsrakstiem. Tajos nevajadzētu būt piena govju piejaukumam.

Iegādājoties teļus Francijā, to vēsturei var izsekot līdz pat 19. gadsimta beigām.

Laba tele maksā līdz 1000 latiem, vaislas bullis – no 1000 latiem.

3. Tehnika. Būs vajadzīga traktortehnika ar frontālo iekrāvēju un aprīkojumu siena un skābsiena sagatavošanai, pļāvējs, vālotājs, ruļļu prese, skābsiena ietinējs. Vēlams kooperēties ar kaimiņu saimniecībām, ja tādas ir, jo siena pļaujas laikā daudzas lietas jāpaveic īsā laika posmā.

4. Ražošanas cikls. Sākot šo biznesu no nulles, jārēķinās ar tukšo periodu vismaz trīs gadu garumā. Jo divi gadi paies, līdz tele pieaugs un to varēs laist pie buļļa, un vēl deviņi mēneši paies līdz pirmajām dzemdībām, kad sāksies ieguldījumu atražošanās. Teļu varēs realizēt, ātrākais, pēc septiņiem mēnešiem, izdevīgāk pēc 1–1,5 gadiem.

5. Darbinieki. Vasaras periodā, īpaši siena sagatavošanas laikā, saimniecībā varētu būt vajadzīgi palīgi (to daudzums atkarīgs no platības un lopu skaita). Ja ir atbilstošā tehnika, 100 hektārus var apstrādāt arī divi ģimenes locekļi (atskaitot teļu atnešanās brīžus, kad varētu būtu vajadzīga veterinārārsta palīdzība).

6. Kūts un šķūnis. No novembra līdz aprīļa beigām govīm vajadzētu atrasties kūtī, kur ierīkota apsildāma dzirdināšanas sistēma (vai termodzirdnes, kas novērsīs ūdens sasalšanas iespējamību ziemas periodā). Govs izdzer aptuveni 100 litru ūdens dienā vasarā un aptuveni 40 litru dienā ziemā. Dienā tai jānodrošina divas ēdienreizes, kas sastāv no siena, skābsiena un graudu maisījuma.

Būs vajadzīgs ietilpīgs šķūnis – jārēķinās ar 15 ruļļiem siena un pieciem ruļļiem skābsiena uz katru liellopu ziemas periodā, būs vajadzīgi arī salmi pakaišiem.

7. Aploki. Jārēķinās ar to, ka vismaz 60 hektāri zemes būs jāapjož ar elektrisko ganu un dzeloņstiepli. Katrs aploka metrs izmaksās līdz pat vienam latam.

8. Dzirdināšana vasarā. Vēl viena būtiska priekšrocība kalnainām pļavām – dzirdināšanas sistēmu iespējams izveidot, izmantojot pašteces principu. Dzirdinātava tiek izvietota zemākās vietās, kur novietotas ūdenskrātuves. Ūdens tur nonāk no akas, kas atrodas puskalnā.

Šādi iespējams ietaupīt enerģiju, kas būtu vajadzīga ūdens pārvadāšanai vai pārsūknēšanai.

9. Subsīdijas un atbalsta mehānismi. Ir iespējams saņemt ikgadējas Eiropas un valsts subsīdijas gaļas liellopu audzēšanai. Par zemes apsaimniekošanu var saņemt ES tiešos platību maksājumus. Platību maksājumu apmērs būs atkarīgs no zemes apsaimniekošanas veida, būtisku palīdzību var saņemt Lauku atbalsta dienestā, www.lad.gov.lv. Jāiegulda neatlaidīgs un mērķtiecīgs darbs dažādu dokumentu gatavošanā.

10. Realizācija. Ieguldījumus var atpelnīt divos veidos – pārdodot gaļu vai liellopus kā vaislas materiālu. Otrajā gadījumā ļoti noderēs tīršķirnes saimniecības sertifikāts, kuru iegūst, izejot ikgadēju sertifikāciju. Ja tas izdarīts, var nopelnīt par aptuveni 40% vairāk, nekā pārdodot liellopus uz kautuvi.

Osvalds Zebris
Kapitāls

x

Paroles atgadināšana