Pieredze

Peļņa no krūmmelleņu audzēšanas - 8000 lati no hektāra ceturtajā audzēšanas gadā

Krūmmelleņu audzēšana ir rentabls bizness, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja zemnieku saimniecības "Jāņkalni" īpašnieki Uldis un Māris Ozoliņi. Māris Ozoliņš uzsver, ka nepieciešams prāvs sākuma ieguldījums – vismaz 12 000 latu uz hektāru (10000 latu stādu iegādei un vismaz 2000 latu pilienveida laistīšanas sistēmas ierīkošanai), toties peļņa pēc četriem gadiem būs vismaz 8000 lati no hektāra.

Māris Ozoliņš stāsta: "Laba raža ir pieci, seši kilogrami no stāda, kurš parasti izaug upeņu krūma lielumā, dažkārt pat divu metru augstumā. No hektāra vidēji novācam divas tonnas melleņu, savukārt peļņa atkarīga no cenas, kura svārstās katru sezonu. Labāk sākt ar zemāku cenu, pieradināt pircēju pie laba produkta un, kad cilvēki ar to jau iepazinušies, cenu var nedaudz palielināt. Šogad cena bija trīs, četri lati par kilogramu, tātad viens hektārs ienes vismaz 8000 latu. Pareizi kopjot, krūmmellenes ražo pat 30 gadus. Ja nepieļauj lielas kļūdas, peļņa no ogām sāk nākt ceturtajā audzēšanas gadā, bet jārēķinās, ka līdz tam krietni jāstrādā pie augsnes uzlabošanas un stādu pavairošanas. Šo biznesa sākām 2001. gadā, bet pirmās nopietnās ražas ieguvām 2005. gadā, līdz tam tikai "guldījām" zemē”.

Uldis Ozoliņš piebilst, ka bez zināšanām, kas krūmmellenēm vajadzīgs - kāda augsne un mēslojums, uz ražu nav ko cerēt.

Māris Ozoliņš uzskata, ka bez krūmmelleņu audzēšanas vēlams, lai būtu vēl kāds bizness. Tad laika gaitā redz, kā padodas saimniekošana un var pieņemt gala lēmumu. Mums saimniecībā no 80 hektāriem krūmmellenēm atvēlēti septiņi hektāri, pārēja platībā ir vēl vairākas kultūras - āboli, avenes, saldie ķirši, rabarberi.

Uldis Ozoliņš par produkcijas realizāciju stāsta, ka cenas ziņā visizdevīgāk ir, ka cilvēki atbrauc uz saimniecību un vajadzīgo ogu daudzumu nolasa. Tādā gadījumā kilograma cena ir divi lati, kamēr tirgū - četri līdz pieci lati, kur cenu diktē uzpircēji. Praksē ir tā, ka divas trešdaļas peļņas paņem uzpircējs, viena trešdaļa paliek ražotājam. Veikali pa tiešo ogas pretī neņem, tur arī jānodod uzpircējam, tomēr tas nav īsti izdevīgi, jo ļoti ilgi jāgaida samaksa.

Vēl problēma ir lielā konkurence ar Polijas ogām, kur tās audzē vairāk nekā 6000 hektāru platībās. Īsajā laikā, kad sākas raža, ogas ir visiem un imports ar lēto cenu  pārpludina Latvijas tirgu. Tā bija arī šovasar, kad konkurence bija liela un tirgū ienāca arī Čīles lielogu mellenes. Arī stādu ziņā pastāv konkurence – tirgū pārdod it kā Latvijā audzētus stādus, bet poļu birkas virsū. Poļi var izaudzēt daudz lielākus ogu apjomus, jo ķimikālijas, agrotīkli un viss pārējais biznesam nepieciešamais tur ir par trešdaļu lētāks, savukārt valsts subsīdijas – lielākas. Ja Latvijā atbalsts melleņu integrētajai audzēšanai ir 256 lati par hektāru, Polijā tas ir divreiz lielāks.

Uzņēmēji sākuši iestrādes virzībā uz Norvēģijas tirgiem, kur mellenes ļoti pieprasītas gan kulinārijā, gan medicīnā. Viņi gatavi vest uz turieni kaut vai visas ogas, ja pavērsies iespēja, lai gan norvēģi ārkārtīgi aizsargā savu tirgu un tajā grūti iekļūt.

Par galveno turpmāko uzdevumu Uldis Ozoliņš uzskata savas pārstrādes rūpnīcas izveidi. Tādēļ uzņēmēji iesnieguši bankā projektu 120 000 latu kredīta piešķiršanai  pārstrādes ceha būvniecībai. Tur būs ne tikai ogu pārstrādes līnija, kas ļaus spiest sulas un vārīt ievārījumus, miksējot kopā mellenes, smiltsērkšķus un citas ogas, bet arī četri ogu žāvētāji, katrs ar jaudu 20 kilogrami dienā. Turklāt projektā paredzētā glabātuve ļaus kooperēties ar citiem zemniekiem, kas vedīs saldēt ogas. Rūpnīca būs liels solis attīstībā, jo tā ļaus paaugstināt rentabilitāti vismaz desmitkārtīgi.  

Pilnu interviju ar Māri un Uldi Ozoliņiem var lasīt "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi. Intervijas."

Ilze Vabole