Pieredze

SIA "Liepkalni" ražos kvasu

Ilze Vabole, AgroPols
01.11.2011

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA "Liepkalni" gatavojas ražot rudzu maizes kvasu, kā arī paplašināt produkcijas noietu Igaunijā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta uzņēmuma vadītājs Dagnis Čākurs.

Pašlaik uzņēmums maizi un konditoreju ražo Valmierā un Aizkraukles rajona Klintaines pagasta "Liepsalās", savukārt cepumus cep tikai Rūjienā. Ceptuves veidotas dažādos reģionos, lai tuvāk cilvēkam un lai varētu produkciju uzreiz piedāvāt pircējiem.
Pērn "Liepkalni" kopumā saražojuši 1981 tonnu produkcijas. No tiem 1623 tonnas ir dažādi maizes izstrādājumi un 357 tonnas konditoreja - dažādi cepumi un tortes. Visvairāk produkcijas saražots Valmieras ceptuvē - 1253 tonnas, savukārt "Liepsalās" - 556, Rūjienā - 154, bet Valkas konditorejā - 16,9 tonnas produkcijas. Saražoto produkciju "Liepkalni" 2010. gadā realizēja par 2,24 miljoniem latu, savukārt šī gada pirmajos deviņos mēnešos tie bija 1,98 miljoni latu.

Par situāciju maizes tirgū un "Liepkalnu" vietu tajā D. Čākurs stāsta: “ Pozicionējamies uz nišas produktiem, jo tirgū, kur darbojas lielie ražotāji -  tostermaize, baltmaize, graudu maize -, jāveic ļoti lielas investīcijas, ko mazie un vidējie ražotāji nevar atļauties. Līdz ar to jau no 2000. gada koncentrējamies uz rudzu un saldskābās maizes cepšanu. Protams, ražojam arī dažādas graudu maizes un baltmaizes, tomēr galvenokārt tirgū pozicionējamies kā pēc latviskām tradīcijām ražotas rudzu maizes cepēji.
Vidējiem ražotājiem labākie laiki bija pirms lielveikalu tīklu ienākšanas, kad ceptuvju pārstāvji paši brauca pa lauku veikaliem un, ar katru atsevišķi runājot, vienojās par pārdošanu. Patlaban dominē lielveikalu tīkli, savukārt  mazie veikali apvienojušies kooperācijās - kā "Aibe", "Lats", "Elvi", "Top". Ja maizes ražotājs ar savu produkciju netiek kādā no tīkliem, maizi vienkārši nav kur pārdot. Maizes tirgū konkurence patlaban ir ļoti liela.”

Lai konkurenci būtu vieglāk izturēt, izveidota SIA "Latviešu mazinieks" - tās ir divas kompānijas, kas strādā Vidzemē - Rūjienā, Valmierā, Pļaviņu novada Klintaines pagasta "Liepsalās", un Kurzemē - Talsos. Arī tirgotāju apvienošanās parāda, ka ir jākooperējas, lai tirgū pastāvētu.
Uzņēmējs uzskata, ka "Liepkalnu" darbības attīstībā liela nozīme ir sava veikala izveidei "Liepsalās": “Ja vienā vai otrā veikalu tīklā jātirgo tas, ko veikals pieprasa, savā tirgojam visu, ko varam piedāvāt Latvijas pircējam.”
D. Čākurs stāsta, ka produkcijas sortimentā tiek meklēts atšķirīgais, tādēļ plānots produktu portfeli papildināt ar ko īpašu - pašu ražotu kvasu.

Kvasa ražotne būs piebūve pie jau esošās ēkas "Liepsalās", kur tiks iekārtota maizes kvasa ražotne un vasaras virtuve, kuras izbūvē izmantos uzņēmuma līdzekļus - apmēram 80 000  latu. Diennaktī plānots saražot 200 litrus kvasa. D. Čākurs cer kvasa ražošanu sākt nākamajā sezonā. Viņš uzsver: “Nedomājam konkurēt ar lielajiem atspirdzinošo dzērienu ražotājiem. "Liepkalnu" kvass būs gatavots no rudzu maizes grauzdiņiem, līdz ar to -  ar specifisku maizes garšu. Patlaban intensīvi strādājam, eksperimentējam un degustējam, lai dabīgi raudzētais dzēriens būtu tāds, kādu varētu piedāvāt pircējiem.”

Uzņēmējs domā, ka līdz jaunajam gadam maizes tirgū cenām nevajadzētu kāpt: “Graudu cena ir pagājušā gada robežās - no 145 līdz 170 latiem par tonnu. Pagājušā gada vasaras sākumā milti maksāja 110 latus par tonnu, savukārt rudenī uzkāpa līdz 250 latiem. No "Rīgas dzirnavnieka" pērkam kviešu miltus, bet rudzus iepērkam no vietējiem zemniekiem, un tos maļ sadarbības partneris SIA „Naukšēni". "Rīgas dzirnavnieks" sacīja, ka neredz pamatojumu cenu kāpumam. Kopumā gada griezumā izejvielu cenas maizei uz vienu kilogramu vidēji palielinājušās par 30% - no 22 santīmiem līdz 29 santīmiem, bet konditorejai - par 20% - no 45 santīmiem līdz 48 santīmiem, rēķinot uz vienu kilogramu saražotās produkcijas.  
Pagājušajā rudenī pārrēķinājām dažu nerentablu produktu cenas un tās pacēlām par 3%. Savukārt šogad cenas neesam cēluši un neplānojam to darīt. Šādu lēmumu diktē konkurence un pirktspēja, lai gan izmaksas transportam un elektroenerģijai ir cēlušās.”

Uzņēmējs stāsta, ka pagājušajā gadā nolēma paplašināt darbību, pievēršoties Igaunijai: “Pirms Pērnavas, "Via-Baltica" šosejas malā, par 70 000 latu iegādājos nekustamo īpašumu - ēku un zemi - , lai veidotu "Liepsalām" līdzīgu projektu, kur līdzās beķerejai, veikalam un kafejnīcai būtu iekārtota arī ainaviski skaista atpūtas vieta. Tomēr dažādu iemeslu dēļ projekta virzība nebija tik ātra kā gribētos, līdz ar to nolēmu Igaunijā īstenot citu projektu un Pērnavā marta vidū atvērām maiznīcu - veikalu "Parnamaed", investējot arī apmēram 70 000 latu. Tā ir maiznīca-konditoreja, kas apvienota ar nelielu kafejnīcu. Cenas ir nedaudz, par apmēram 5%, augstākas nekā Latvijas pusē, un tur iztirgojam apmēram 12 tonnas produkcijas mēnesī.
Man nav mērķis sapelnīt lielu naudu, bet svarīgi ko jaunu radīt - tātad ienākt ar savu "Liepkalnu" zīmolu arī Igaunijā. Igaunijā sākam meklēt tirgu arī vairumtirdzniecībā un patlaban esam sākuši sarunas ar dažiem veikalu tīkliem. Uz Igauniju tuvāko gadu laikā varētu "aiziet" līdz pat pusei no visas "Liepkalnu" produkcijas apjoma.”
Trīs gadu laikā D.Čākurs cer pabeigt veikalu un ceptuvi Tallinas šosejas malā. Tāpat iecerēts iekārtot savu veikalu arī Rīgā, kur uz vietas tiktu cepta saldskābā un rupjmaize.

Visu interviju ar SIA "Liepkalni" vadītāju Dagni Čākuru lasiet biznesa portālā "Nozare.lv".

Ilze Vabole
AgroPols

x

Paroles atgadināšana