Kooperācija

Zemgalieši kopā ar partneriem ieviesīs 11 pārrobežu sadarbības projektus

Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013. gadam Apvienotā uzraudzības un vadības komiteja Jelgavā apstiprinājusi 27 otrajam konkursam iesniegtos projektus. No tiem 11 projektus, gan kā vadošie partneri, gan kā partneri ieviesīs zemgalieši.

Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013. gadam Apvienotā uzraudzības un vadības komiteja Jelgavā apstiprinājusi 27 otrajam konkursam iesniegtos projektus. No tiem 11 projektus, gan kā vadošie partneri, gan kā partneri ieviesīs zemgalieši.

Pavisam minētajam konkursam ar atbalsta virzieniem - uzņēmējdarbība, darba tirgus, pētniecības un tehnoloģiju attīstības veicināšana, aktīvu un ilgtspējīgu kopienu stiprināšana - no abām kaimiņvalstīm bija iesniegts 70 pieteikumu, kuros kopējais pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums sasniedza 8,7 miljonus eiro, tostarp ar zemgaliešu dalību iesniegtajos un apstiprinātajos projektos pieprasītā līdzfinansējuma summa pārsniedza 2,1 miljonu eiro. Tiesa, minētā summa var mainīties, jo visus projektus apstiprināja ar nosacījumiem, kurus izpildot, precizēsies gan projektu aktivitātes, gan budžets.

No Zemgales programmas atbalstu saņēmis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) iesniegtais projekts, kuru ieviešot Jelgavas un Šauļu pašvaldības, kā arī Šauļu Universitātes Inovāciju centrs strādās, lai astoņās pilsētās un reģionos samazinātu administratīvo slogu komersantiem. Paredzēts izstrādāt un ieviest divus pilotprojektus, kas katrā no pašvaldībām ļaus noskaidrot un ieviest praksē iespējamos risinājumus šķēršļu mazināšanai.

Dobelē izvietotā Latvijas Augļkopības institūta ļaudis sadarbībā ar kolēģiem Lietuvas Dārzkopības institūtā sava projekta ietvaros veidos kopīgu Tehnoloģiju pārneses centru. To aprīkojot ar modernām iekārtām, būs iespējams attīstīt un testēt jaunas augļu ražošanas, uzglabāšanas un pārstrādes tehnoloģijas, rīkot mācības un sniegt konsultācijas augļu ražotājiem neatkarīgi no tā, kurā kaimiņvalstī atrodas viņu augļudārzs vai ražotne.

Netradicionālam uzņēmējdarbības veidam - sparģeļu audzēšanai grasās pievērsties nevalstiskā organizācija no Lietuvas - "Lauku inovācijas". Tās partneri ir Šauļu rajona pašvaldība un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros. Projekta mērķis ir izplatīt labāko praksi sparģeļu audzēšanā, balstoties uz dažādu novērojumu un pētījumu rezultātiem, veicot tirgus izpēti Latvijas - Lietuvas pierobežas teritorijās.

Savukārt Jelgavas Amatniecības vidusskolas kolektīvs sadarbībā ar Klaipēdas Šuvēju un pakalpojumu biznesa skolu , lai palielinātu audzēkņu konkurētspēju un sniegtu atbalstu, uzsākot uzņēmējdarbību, ieviesīs jaunu mācību programmu, uzlabojot infrastruktūru un iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu frizieru mācību kabinetiem. Abu izglītības iestāžu audzēkņi piedalīsies starptautiskos semināros, rīkos pieredzes apmaiņas vizītes.

Šauļu Reģionālās attīstības aģentūras, Šauļu pašvaldības administrācijas un Zemgales Plānošanas reģiona izstrādātā projekta mērķis ir izveidot inovatīvu, informatīvu publisko pakalpojumu sistēmu, kas sniegs atbalstu uzņēmējiem un citiem interesentiem, kuri plāno uzsākt vai attīstīt savu uzņēmējdarbību. Lai pārbaudītu un novērtētu konkurētspēju, kā arī produkta vai pakalpojuma pieprasījumu attiecīgajā darbības jomā, komersantiem kalpos īpaši radīts interaktīvs e-modelis un uzņēmumu datu bāze ar informāciju par izglītošanās un prakses iespējām.

Lietuvas publiskā aģentūra "Dabas mantojuma fonds" sadarbībā ar jaunizveidoto biedrību "Tērvetes Meža izglītības centrs", ieviešot kopīgu projektu, vēlas abām institūcijām iegūt reģionāla izglītības centra statusu, organizēt mācības vides izglītības skolotājiem, veidot inovatīvus mācību materiālus viņu audzēkņiem, izveidot interaktīvu ekspozīciju tuvējos pierobežas dabas parkos.

Vairāki projekti, kuros no Zemgales kā partneri iesaistījušies Lauksaimniecības universitātes Studentu klubs, Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku, Aknīstes un Viesītes novadu pašvaldības, kā arī Auces mūzikas skola, vērsti uz kultūrvēsturiskā mantojuma dziļāku izpēti, tradīciju kopšanu un saglabāšanu, vietējās kultūras dzīves bagātināšanu, sniedzot iedzīvotājiem, sevišķi skolu jaunatnei un studentiem, jaunas zināšanas par seno baltu kultūru, vēsturi un vienotības idejas pārmantošanu, veicinot sadarbību starp izglītības un kultūras iestādēm pierobežā.

Informāciju sagatavoja Juris Kālis, Zemgales Plānošanas reģiona speciālists.