Kooperācija

Vai Latvijas piena kooperācija ekonomiski emigrēs?

Kooperatīvā sabiedrība "Piena ceļš" apsverot iespēju iesaistīties piena pārstrādes uzņēmuma izveidē Lietuvā. Tomēr tam ir arī ēnas puses, to starpā - šāda projekta īstenošanas gadījumā pievienotā vērtība un darbavietas rūpniecībā izvietotos kaimiņvalstī. Kāpēc šāda notikumu virzība?

Laikraksts "Dienas Bizness" šodienas laidienā vēsta, ka kooperatīvā sabiedrība "Piena ceļš" apsverot iespēju iesaistīties piena pārstrādes uzņēmuma izveidē Lietuvā.

Kā jau dzudzām lietām, arī šai ziņai ir Latvijas ekonomikai saulainā un arī ēnas puses.

Saulainās puses:  

- piena ražotāju kooperatīvi mēģina vairot savu tirgus spēku un attīstīt tirgū pārdodamu galaproduktu ražošanu.  

- Latvijas piena ražotāji pārkāpj tradicionālos darbības sliekšņus un ar kaimiņiem sensenās nerakstītās sacensības vietā attīsta sadarbību.

- Latvijas piena ražotāju līdzšinējais veikums ir novērtēts kaimiņos un tieši kaimiņi ir iniciatori.

Tomēr ir arī ēnas puses:

- šāda projekta īstenošanas gadījumā pievienotā vērtība un darbavietas rūpniecībā izvietotos kaimiņvalstī;

- tas ilustrētu, ka mūszemes lauksainmieki saviem spēkiem nav spējuši pārvarēt savstarpējās pretrunas un izveidot spēcīgāku galaprodukta ražotni. Kaut šodien jau četriem kooperatīviem ir savi piena pārstrādes uzņēmumi - "Trikātas siers", "Jaunpils pienotava", "Straupes pienotava", "Dundaga".

"Tā ir iespēja Latvijas piena ražotājiem un to vērtēsim," sacīja "Piena ceļa" līdere Ilze Aizsilniece, piebilstot, ka arī pašiem latviešiem vajadzētu uz ko tādu sasparoties. "Piena ceļš" jau izvērtējis vairākas iespējas Latvijā attīstīt piena pārstrādi, jo esošās jaudas Jaunpils pienotavā ierobežo iespēju būtiski paplašināties, taču konkrēts lēmums nav pieņemts. Viņa arī skaidri parāda iemeslu, kādēļ šāds risinājums mūszemes piensaimniekiem ir iespējami pievilcīgs: Lietuvas valdība atvēlējusi 25 miljonus eiro jeb 17,57 miljonus latu jauna piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, nākot pretim saviem piena ražotājiem. Latvijā šādas iespējas nav un, zinot saspringto situāciju ar valsts budžetu un banku finansējumu, nevaram ko tādu prasīt, uzsvēra Aizsilniece.