Kooperācija

Arī Lietuvā ideja par piena ražotājiem piederoša uzņēmuma veidošanu neattīstās viegli

Ir tāds populārs teiciens; "Kam tagad viegli?...", kad kāds saruna pavēsta otram, ka kaut kas neiet gluži kā iecerēts. 
Tā arī Lietuviešu sabiedrībā ne tuvu ne viegli attīstās ideja par piena ražotāju kooperatīvam piedroša jauna pārstrādes uzņēmuma radīšanu ar ievērojamu valsts atbalstu. 
Par to vakar vēstījis laikraksts "Bizness un Baltija". Līdzīgi kā Latvijā, arī tur ap piena industriju izveidojušās 2 frontes - esošie vēsturiski augušie "neatkarīgajam privātkapitāla" piedrošie piena pārstrādes uzņēmumu īpašnieki un viņos strādājošo tūkstošu cilvēku arodbiedrības (Latvijas gadījumā arodbiedrības frontes līnijā vēl nav iestājušās), no vienas puses, un ar Eiropas koptirgū zemāko piena iepirkuma cenu (tur mūsu abas valstis ilgstoši mačojas) piena ražotāji  - no otras puses.
Vecā industrija atradusi virkni argumentu, kādēļ šis projekts esot kaitīgs. Citu kopumā, apziņā burtiski iegriezās arguments par no darba iespējami  atbrīvojamajiem pārstrādes industrijā strādājošajiem, kuri pēc jaunā uzņēmuma nodošanas ekspluatācijā nebūšot vajadzīgi. Un neviena vārda no industrijas puses nav par zemo iepirkuma cenu iemesliem un iespējām ecitādi efektivizēt kopējo piena sektora darbību.
No kura arī Lietuvā zemo cenu dēļ aizejot arvien lielāks ražotāju skaits. Un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, arī joprojām nav sasniegta pilnīga piešķirtās piena kvotas izpilde- tie ir vien 86 % ...  
Un - laikam jau ne sagadīšanās, bet interesšu dziļākās līdzības dēļ - arī Rīgas piena kombināta pārstāve Līga Rimšēvica šāda projekta attīstību vērtē ļoti negatīvi. Uzsverot, ka svarīgākasi esot nevis īpašnieciskā piederība,  bet gan pārvaldības spēja....
Lai nu kā - arī šajā rakstā nedz Lietuvas, nedz Latvijas esošās piena industrijas pārstāvji nav varējuši sniegt savu redzējumu, kā mūsu abām valstīm izrāpties no zemāko piena iepirkuma cenu bedres.