Kooperācija

Kam pārdot kilogramu piena

Par spīti kārdinājumiem, vidējiem un maziem saimniekiem nav cita ceļa kā lauksaimnieku kooperācija. Jā, šajā jomā vēl daudz jāmācās, jo ne visiem kooperatīviem klājas tikpat labi kā kooperācijas flagmanim – Straupes piensaimnieku kooperatīvam. Taču šis ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no zināmu vai nezināmu piena uzpircēju labvēlības.

Laikraksts "Latvijas Avīze" pēc a/s "Rīgas piena kombināta" pārstāves informācijas raksta, ka atkal sāk trūkt piena izejvielas. Jāaizliedz svaigpiena eksports uz Lietuvu – jaunās ziņas iespaidā savus prātojumus publiskoja piena pārstrādes uzņēmumu interešu aizstāve Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība.

Atkal piena pārstrādātāji iebraukuši grāvī. Tikai pretējā ceļa pusē nekā gada sākumā. Pat gads nav pagājis kopš brīža, kad viens otrs liels piena pārstrādes uzņēmums, "optimizējot" ražošanu, pārtrauca piena pieņemšanu no simtiem zemnieku saimniecību visā Latvijā, taču vissāpīgāk cieta zemnieki Alūksnes un Gulbenes rajonā. Tur kādu dienu ar savām piena kannām teju vai ceļa malā palika apmēram 150 saimniecību. Lieciet pienu, kur gribat, kaut kaujiet lopiņus nost, vai vediet pienu uz Lietuvu. Jo pārstrādei, lūk, jākaujas ar ārkārtīgi zemajām piena produktu eksporta cenām un jācenšas tikt galā ar panīkušo pieprasījumu gan iekšzemē, gan ārvalstīs. Kad nāks labāki laiki, tad varbūt atkal sāksim pienu iepirkt.

Jau tolaik ne tikai paši lauksaimnieki, arī viens otrs Zemkopības ministrijā sēdošais ar prieku nodomāja – labi, ka ir brāļi lietuvieši, kas turpina iepirkt pienu Latvijā. Labi, ka ir daži piensaimnieku kooperatīvi, kas neļauj iznīkt saviem biedriem.

Labie laiki nāk ātrāk, nekā dažs labs cerēja. Pēdējos pāris mēnešos cenas eksporta tirgos nedaudz paaugušās, tāpat arī pieprasījums. Tas liek sarosīties lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri mana, ka ar savām piena mašīnām Latvijā aizvien biežāk ierodas ne tikai lietuvieši vien. Runā, ka redzēti pat poļi, arī igauņiem ir interese. Līdz ar visu pieaugošo rosību atsevišķiem saimniekiem jau tiek piedāvātas itin pieklājīgas piena iepirkuma cenas – pat līdz 19 santīmiem par kilogramu. Redzot šos kārdinājumus un palūkojies uz savām kredītsaistībām, dažs lauksaimnieks jau kļūst svārstīgs – varbūt mesties dāsno piena iepircēju apskāvienos?

Te nu gribas zemniekiem atgādināt – neaizmirstiet šā gada mācības. Piena, tāpat kā jebkuru citu lauksaimniecības preču, tirgus cenas svārstās nepārtraukti. Te cena augšā un saražotais vajadzīgs visiem, te lejā un, ja vien neesi piensaimnieku kooperatīvā, tevis saražotais vienā ne tik jaukā dienā vairs nebūs vajadzīgs nevienam.

Tādēļ, par spīti kārdinājumiem, vidējiem un maziem saimniekiem nav cita ceļa kā lauksaimnieku kooperācija. Jā, šajā jomā vēl daudz jāmācās, jo ne visiem kooperatīviem klājas tikpat labi kā kooperācijas flagmanim – Straupes piensaimnieku kooperatīvam. Taču šis ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no zināmu vai nezināmu piena uzpircēju labvēlības.

Piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri atkal sāk skandināt par piena deficītu un sliktajiem lietuviešiem, kas izpērk visu labo Latvijas pienu, šobrīd ir vērts atcerēties, ka piena ražotāju saimniecības atrodamas ne tikai Pampāļos un Tērvetē. Gan Valkā, gan Krāslavā, gan Liepājā ir saimniecības ar dažām gotiņām, kuru saimnieki ir bezgala priecīgi, ja kāds par saražoto piena kilogramu samaksā astoņus santīmus. Vērts atcerēties arī tos, no kuru ražotā piena vēl pirms nepilna gada atteicās. Varbūt kāds no viņiem vēl turpina ražot. Ja ne, piena izejviela būs jāmeklē zemo cenu pārtikas veikalos, kur piens pakās nopērkams par tikpat labu cenu, kādu sola maksāt lielsaimniekiem.