Kooperācija

Noteikts konkursa "Zelta rapsis" uzvarētājs

Šogad Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības (LPKS) "Latraps" organizētajā konkursā "Zelta rapsis" par uzvarētāju tika atzīts Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecības "Rudeņi" saimnieks Toms Knope, kura saimniecībā novāktā rapša raža no hektāra bija 5,94 tonnas un bruto segums vienai tonnai bija 83,90 lati.

Šogad Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības (LPKS) "Latraps" organizētajā konkursā "Zelta rapsis" par uzvarētāju tika atzīts Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecības "Rudeņi" saimnieks Toms Knope, kura saimniecībā novāktā rapša raža no hektāra bija 5,94 tonnas un bruto segums vienai tonnai bija 83,90 lati.

Otro vietu ieguva SIA "Delaferma" saimnieks Uģis Cēbers no Jelgavas novada, bet trešo vietu - zemnieku saimniecības "Rubuļi" īpašnieks Sergejs Virts no Saldus novada Zaņas pagasta.

"Latraps" organizētajam 2009. gada konkursam "Zelta rapsis" pieteikuma anketas iesūtīja 32 zemnieki no visas Latvijas, lielākā daļa no tiem saimnieko Jelgavas, Bauskas un Dobeles novadu laukos, tomēr daži konkursanti nolēma savu dalību atteikt, jo vasaras sākumā rapši šķituši ne tik pievilcīgi kā citās sezonās. Līdz ar to visas kārtas izturēja un tika vērtētas 25 rapšu audzētāju saimniecības.

Konkursa pirmā kārta bija pieteikšanās, otrā kārta - lauku vizuālais novērtējums, kad agronomu komanda devās pie katra saimnieka, lai apskatītu sējumus un novērtētu to kvalitāti. Trešajā kārtā komisija tieši kulšanas laikā brauca no saimnieka pie saimnieka, lai noņemtu ražas kontrolparaugus, noteiktu rapšu ražību un kvalitātes rādītājus. Noslēguma kārtā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes mācībspēki un studenti, izmantojot saimnieku iesniegtos ekonomiskos rādītājus, veica to analīzi un aprēķināja bruto segumu vienai iegūtajai rapša tonnai un vienam hektāram.

LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, dažiem zemniekiem izdevies novākt lielāku ražu - dažiem pat piecas, sešas tonnas rapšu. Ja pērn tonna rapšu sēkliņu maksāja 270 latus, tad šogad - 170 latus. Visas izmaksas šogad bija daudz augstākas, kā rezultātā šogad bruto segums ir trīs reizes mazāks nekā pērn. Neskatoties uz to, ar zaudējumiem strādājusi tikai viena no vērtētajām saimniecībām.

"Šogad zemniekiem ir jāpriecājas, ka vēl ir izdevies iegūt tik augstu ražu un iegūt pozitīvu bruto segumu, un jācer, ka atņemot patstāvīgās izmaksas, audzētājiem par rapsi būs izdevies arī nedaudz nopelnīt. Pašlaik situācija lauksaimniecībā nav spoža, jo tirgus ir tāds, kā ir. Neizskatās, ka šogad augkopības produkcijas tirgū cenas paaugstināsies. Tajā pašā laikā pozitīvas tendences patlaban vērojamas piena tirgū. Ekonomikā vienmēr ir kāpumi un kritumi. Es saku, ka kritumu laikā ir jāpriecājas, ka rīt viss ies uz augšu," norāda Pilvere.

Viņa skaidro, ka Latvija ir maza valsts un tās saražotās produkcijas apjoms ir mazs, tāpēc Latvija ir atkarīga no tā, kas notiek ārējos tirgos. Līdzko pasaules tirgū ienāk lielāks spēlētājs ar graudu vai rapšu krājumiem, mūsu zemnieku piedāvātajai produkcijai cenas samazinās. "Domāju, ka lielākā daļa saimniecību ir daudznozaru saimniecības. Ja vienā nozarē ir kritums, tad otra nozare varbūt situāciju līdzsvaro. Lauksaimniecībā vienmēr ir bijis tā, ka vienā gadā saimniekošanas situācija ir ļoti laba, bet citā - ne, tāpēc lauksaimniekiem jāsamierinās un jāizvērtē visi riski," ieteic Pilvere.

Izvērtējot šī gada konkursa dalībnieku rezultātus, ekonomiste secina, ka lauksaimniekiem ir jārēķina, cik daudz un kādus līdzekļus ieguldīt laukā un kādu ražu vēlas sasniegt, ņemot vērā tirgus situāciju. Viņa uzskata, ka prātīgie zemnieki jau patlaban arī dara.

"Latraps" darbinieki uzskata, ka pašlaik ir īpaši svarīgi akcentēt pozitīvas lietas, lepoties ar darbu, kas tiek veikts, un radīt pārliecību gan sev, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem, ka tie, kuri strādā un skatās uz lietām pozitīvi, var panākt ļoti daudz. Katrs konkurss, kurā var parādīt savas zināšanas, ir nenovērtējams, un tieši tāds ir "Zelta rapsis 2009", jo konkurss lauksaimnieku mājās ienes veselīgu sacensību.