Kooperācija

Aizvadītais gads licis saprast kooperēšanās nozīmi lauksaimniecībā

„Aizvadītais gads ir licis saprast kooperēšanās nozīmi lauksaimniecībā,” tā uzskata LLKA valdes loceklis un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) izpilddirektors Edgars Ruža. „2009. gads ir spilgti atklājis to, ka tieši kooperatīvās sabiedrības, nevis, piemēram, bankas, ir tās organizācijas, pie kurām lauksaimnieki vēršas vissmagākajās situācijās, zinot, ka savā uzņēmumā saņems maksimālu pretimnākšanu un atbalstu.”

„Aizvadītais gads ir licis saprast kooperēšanās nozīmi lauksaimniecībā,” tā uzskata LLKA valdes loceklis un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) izpilddirektors Edgars Ruža. „2009. gads ir spilgti atklājis to, ka tieši kooperatīvās sabiedrības, nevis, piemēram, bankas, ir tās organizācijas, pie kurām lauksaimnieki vēršas vissmagākajās situācijās, zinot, ka savā uzņēmumā saņems maksimālu pretimnākšanu un atbalstu.”

Pēc ilgām sarunām aizvadītajā gadā daži lielākie kooperatīvi ir spējuši apvienoties zem viena nosaukuma un strādāt pie vienotas loģistikas sistēmas izveides, kā arī domāt par kopīgas pārstrādes attīstīšanu. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Dzēse", LPKS "Trikāta KS" un SIA "Piena partneri" izveidojuši pilnsabiedrību "Latvijas piensaimnieks". Arī citu nozaru kooperatīvu starpā notiek diskusijas par otrā līmeņa kooperatīva izveidi. Jāuzsver, ka, lai veicinātu otrā līmeņa kooperatīvu veidošanos aizvadītajā gadā tika veikti grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. Ja iepriekš LPKS varēja dibināt tikai lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, tad tagad gan dibinātāji, gan biedri var būs arī citas LPKS. Citās Eiropas Savienības valstīs tā ir normāla prakse, ka kooperatīvi apvienojas.

Atskatoties uz graudu un rapšu audzētāju kooperatīvu darbu 2009. gadā, jāteic, ka šis gads ir bijis īpaši sarežģīts tieši neprognozētā cenu samazinājuma dēļ. Lauksaimniekiem bija ārkārtīgi grūti šo sezonu savās individuālajās saimniecībās aizvadīt bez zaudējumiem, tieši tāpēc, jo lielāks atbalsts tika prasīts no kooperatīvajām sabiedrībām, kurām uzticēts realizēt zemnieku izaudzēto produkciju, kas ir bijis teju vienīgais ieņēmumu avots un peļņas gūšanas veids lielākajai daļai saimniecību. Strādājot vienoti, zemniekiem arī šajā saspringtajā graudu tirgus situācijā ir izdevies noslēgt izdevīgus darījumus, daļu produkcijas realizējot jau pirms sezonas, kad bija labākās cenas. Jāuzsver, ka individuāli tas diemžēl nebūtu bijis iespējams. Ir prieks, ka lielākie Latvijas kooperatīvi, kas strādā ar graudu un rapšu realizāciju, pratuši salīdzinoši veiksmīgi prognozēt tirgus attīstību un ir godam nostrādājuši šo gadu, realizējot tikpat kā visu sezonā iepirkto produkciju.

Diemžēl pretimnākoša nav bijusi banku politika aizvadītajā gadā. „Esam mēģinājuši problēmas risināt, saprotot, kas bankām ir vajadzīgs un ko mēs no savas puses varam piedāvāt, taču skaidrs ir tapis tikai viens – par katru gadījumu jāiet runāt individuāli un spriedums ir atkarīgs no tā, vai tu bankai iepatiksies vai nē,” teic LLKA valdes locekle un LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece. Jāuzsver, ka atsevišķas bankas pat Lauku attīstības fonda pieejamās kredītgarantijas ir iemanījušās izmantot pret kredītņēmējiem, pieprasot lielāku kopējo ķīlas vērtību. Žēl, ka lauksaimniecība vēl joprojām banku skatījumā ir viena no riskantākajām nozarēm, neskatoties uz to, ka tieši šī nozare nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku, kas nozīmē, ka pieprasījums būs vienmēr.

Gan zemniekiem, gan kooperatīviem traucējusi strādāt piena pārstrādes uzņēmumu netālredzīgā politika. Lauksaimnieki ne brīdi nevarēja būt droši par atsevišķu piena pārstrādes uzņēmumu cenu politiku, savukārt, kooperatīviem regulāri bija jāklausās Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības mēģinājumi pierādīt kooperatīvu salīdzinoši mazo devumu valsts ieņēmumu kasē. Taču jāsaprot, ka kooperatīva uzdevums ir gūt labumu zemniekam, nevis būt vērstam uz peļņas gūšanu. Tas nozīmē, ka pamatā visus nodokļus par kooperatīva veiksmīgo darbu samaksā labuma guvējs jeb zemnieks. Bez tam, nomaksāto nodokļu apjoms par nodarbinātajiem vēl neliecina par uzņēmuma darbības efektivitāti. Par efektivitāti varam runāt, ja pie mazāka darbinieku skaita, uzņēmums spēj sasniegt vairāk. Un kooperatīvi ir parādījuši, ka to spēj. Un ne tikai piena nozarē. Piemēram, “Dienas bizness” publicētājā TOP 500 sarakstā ir iekļuvušas tādas LPKS kā „Latraps”, „Trikāta KS”, „Piena ceļš”, „Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība”.

Kooperatīvu attīstības pamatā ir labs vadītājs jeb vērtīgi cilvēkresursi. Aizvadītajā gadā biedrības "Mārketinga padome" izsludinātā konkursa "Gada cilvēks Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē" nominācijā "Gada cilvēks eksportā" pirmo vietu ir ieguvis E. Ruža. Tāpat E.Ruža 2009.gadā ir saņēmis Ministru kabineta Atzinības rakstu. E.Ružu abām nominācijām izvirzīja LLKA valde.

Ir arī veiktas izmaiņas likumdošanā, par kurām aizvadītajā gadā ir izdevies vienoties ar valsts pārvaldes institūcijām. Piemēram, pēc salīdzinoši ilgas saskaņošanas procedūras Lauku attīstības programmas pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija” kooperatīviem palielināta attiecināmo izmaksu summa līdz 10 milj. EUR, kā arī kooperatīviem turpmāk būs atsevišķa finansējuma aploksne no zemnieku projektiem paredzētā. Papildus ir iestrādāts nosacījums, ka šo atbalsta intensitāte ir par 5% lielāka, ja atbalsta pretendents ir atbilstīga kooperatīva biedrs. Arī atsevišķās Ekonomikas ministrijas kompetencē esošās programmās ir iekļautas LPKS. Beidzot veikti grozījumi Komercķīlas likumā un arī LPKS turpmāk varēs kā komercķīlas priekšmetu reģistrēt uzņēmumu kā lietu kopību. Jāsaprot, ka lauksaimniekiem Latvijā kooperēšanās ideja ir salīdzinoši jauna un tāpēc, ja valstiskā līmenī tās lielo lomu izprot, tad ir jārāda šis virziens, izmantojot dažāda veida atbalsta mehānismus. Citi uzskata, ka tā ir piespiedu kooperācijas veicināšana. Tā nav. Vienkārši tādējādi mēs pasākam: „Paskat, citās valstīs kooperatīviem ir simts gadu pieredze un tas tiešām strādā lauksaimnieku labā. Dariet arī jūs to pašu.”

„Aizvadītais gads ir bijis sarežģīts mums visiem, taču tajā pašā laikā tas ir bijis arī interesants un dažādiem izaicinājumiem bagāts. Grūtie brīži mūs ir iemācījuši daudz rūpīgāk plānot savus darbus un finanses gan kooperatīvu, gan saimniecību līmenī. Tas ir bijis gan pārbaudījumu, gan mācību gads,” uzskata I.Aizsilniece.