Kooperācija

Sev labvēlīgu lēmumu nevar panākt ar nepatiesību un klajiem meliem!

Man īpašu neizpratni rada pārmetumi par to, ka nepildu dotos solījumus. Konkrēti, neanalizējot vēsturi pusotra gada garumā, 1. septembrī vienojāmies par vienas nedēļas termiņu gala lēmuma pieņemšanai. Tieši pēc nedēļas lēmums tika pieņemts un dots uzdevums ministrijas speciālistiem izstrādāt saistošos noteikumus atbalsta pretendentiem. Šie noteikumi operatīvi ir izstrādāti un šonedēļ nodoti lauksaimnieku organizācijām izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai līdz Konsultatīvās padomes sēdei 22. septembrī. Plānots, ka noteikumi tiks skatīti 28. septembra Ministru kabineta sēdē. To es arī biju solījis. Pateicoties ministrijas atbildīgo ierēdņu sapratnei un operatīvam darbam, tas arī praktiski ir izdarīts.

Pārskatot ziņu aģentūru jaunāko informāciju par zemkopības nozari, izlasīju pārsteidzošu un pat skandalozu ziņu: zemkopības ministrs, redziet, nepilda zemniekiem dotos solījumus. Ministrs ne tikai izrādās tukšs solītājs, bet papildus visam vēl lobē arī lielos piena pārstrādātājus. Šādu versiju izplatījuši trīs piena kooperatīvi („Trikāta KS”, PKS „Dzēse ” un „Piena partneri KS”). Cilvēkam, kurš nav iedziļinājies problēmas būtībā un kuram piena nozares problemātika ir sveša, varētu šķist – ak, šausmas, atkal tiek darīts pāri zemniekiem, atkal ļaunie Rīgas kungi negrib un nevar izdarīt neko labu, bet, tieši otrādi, dara visu, lai kaitētu jau tā problēmu māktajiem piena ražotājiem.

Situācija patiesībā ir pavisam cita. Runa ir par Latvijai piena nozares atbalstam piešķirtajiem deviņiem miljoniem latu, kuri jau vairāk nekā gadunav izmantoti – paši piena nozares dalībnieki nekādi nevar vienoties par tā labāko pielietojumu. Vēl vairāk – savā paziņojumā trīs piena kooperatīvi operē ar pilnīgi nesavienojamiem faktiem un demagoģiju. Es pat teiktu skarbāk – ar klajiem meliem. Paziņojumā paustie apgalvojumi, ka „ministrs neiesaistās atbalsta noteikumu izstrādes procesā” un „ministrs nepilda zemniekiem dotos solījumus”, ir vienkārši meli. Bet salīdzinājums ar cukura nozares likvidāciju, uzsverot, ka arī piena ražošana tagad būs nolikta zem likvidācijas Damokla zobena, – šādu muļķību es nekomentēšu.

Minētie kooperatīvi pašiem vien zināmu iemeslu dēļ mēģina sevi nostādīt „cietēju lomā”. Savu neizdarību, nespēju vienoties, aizsedz ar tradicionālu metodi – rada „skandālu” medijos un uzurpē sev tiesības runāt visu piena ražotāju vārdā. Šobrīd Latvijā darbojas 32 piena lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un 29 dažādi piena pārstrādes uzņēmumi. Un tas nozīmē, ka, pieņemot atbilstošus atbalsta noteikumus, jāņem vērā visu tirgus dalībnieku intereses.

Man īpašu neizpratni rada pārmetumi par to, ka nepildu dotos solījumus. Konkrēti, neanalizējot vēsturi pusotra gada garumā, 1. septembrī vienojāmies par vienas nedēļas termiņu gala lēmuma pieņemšanai. Tieši pēc nedēļas lēmums tika pieņemts un dots uzdevums ministrijas speciālistiem izstrādāt saistošos noteikumus atbalsta pretendentiem. Šie noteikumi operatīvi ir izstrādāti un šonedēļ nodoti lauksaimnieku organizācijām izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai līdz Konsultatīvās padomes sēdei 22. septembrī. Plānots, ka noteikumi tiks skatīti 28. septembra Ministru kabineta sēdē. To es arī biju solījis. Pateicoties ministrijas atbildīgo ierēdņu sapratnei un operatīvam darbam, tas arī praktiski ir izdarīts.

Esmu nepatīkami pārsteigts, ka šo nozarei nozīmīgo jautājumu labi zinoši piensaimnieku pārstāvji risina šādā veidā ar skaļiem un nepatiesiem paziņojumiem.

Uzskatu, ka jautājumi jārisina konstruktīvi pie sarunu galda, jo sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu nevar panākt ar nepatiesību un klajiem meliem, tādējādi maldinot sabiedrību un cerot rast sev atbalstu!

Sk. kooperatīvu viedokli šeit:

http://www.agropols.lv/?menu=82&newsid=93994

http://www.agropols.lv/?menu=65&newsid=93997