Kooperācija

Eiropas zemnieki pārtikas ražošanu atzīst par ES lauksaimniecības politikas prioritāti

Briselē noslēdzies Eiropas lauksaimniecības jumta organizācijas COPA-COGECA kongress „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada – taisnīgi un stabili ienākumi lauksaimniekiem”. Kongresā ES lauksaimnieki vienbalsīgi atzina – pārtikas ražošanai ar mērķi nodrošināt ES iedzīvotājus ar pašu ražojumiem ir jābūt jaunās politikas prioritātei.

Briselē noslēdzies Eiropas lauksaimniecības jumta organizācijas COPA-COGECA kongress „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada – taisnīgi un stabili ienākumi lauksaimniekiem”. Kongresā ES lauksaimnieki vienbalsīgi atzina – pārtikas ražošanai ar mērķi nodrošināt ES iedzīvotājus ar pašu ražojumiem ir jābūt jaunās politikas prioritātei.

Lai ieviestu jauno KLP, kongresa dalībnieki uzsvēra – lauksaimniecības budžetu mazināt nedrīkst. Kongresā piedalījās pārstāvji no 33 valstīm, to skaitā visu 27 dalībvalstu lauksaimniecības nevalstisko organizāciju vadītāji, kā arī ES lauksaimniecības komisārs, EP pārstāvji, ar lauksaimniecību saistīto sektoru vadošā industrija (minerālmēslu, ķīmijas tirgotāji, pārtikas eksportētāji). Latviju kongresā pārstāvēja Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija kopā ar Latvijas Zemnieku federācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes parstāvjiem.

„Ne tikai mēs, bet arī daudzu citu valstu zemnieki gaida tādu lauksaimniecības politiku, kas spētu nodrošināt to, ka lauksaimnieciskā ražošana turpinās visā ES teritorijā un zeme tiktu izmantota pārtikas ražošanai, nevis apmežotos, pārpurvotos, vai pārtuksnešotos. Lai šo mērķi sasniegtu, maksājumiem ir jābūt samērojamiem starp dažādiem ES reģioniem, tie nedrīkst atšķirties vairākas reizes, kā tas ir šobrīd,” stāsta Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece, uzsverot - vienlīdzīgi maksājumi ir Latvijas lauksaimnieku primārā interese.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs (Dacian Ciolos) uzsvēra – lai sasniegtu nospraustos mērķus, tirgus instrumentiem, to skaitā tiešajiem maksājumiem, ir jābūt spēcīgiem un budžetam - pietiekami lielam. Kā uzsvēra komisārs, ir kardināli svarīgi, lai pirmā pilāra maksājumi nonāktu pie zemniekiem, kas ražo pārtiku. Savukārt otrā pīlāra finanses jāizlieto mērķiem, kas elastīgi papildinātu tiešos maksājumus, to skaitā sociālajiem un vides aizsardzības jautājumiem.

Kongresā uzmanība tika pievērsta arī jautājumam par Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju pasaules tirgū, secinot, ka ES daudz spēcīgāk jāaizstāv savas intereses pasaules tirgos. Pieaugošais imports no trešajām pasaules valstīm, kurās pārtika tiek ražota, ievērojot daudz zemākus ražošanas standartus, apgrūtina Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju. Kā risinājums kongresā izskanēja ražošanas standartu un prasību mazināšana ES zemniekiem vai pārtikas importa ierobežošana no valstīm, kas neievēro līdzvērtīgus kvalitātes nosacījumus.

„Kad pirms diviem gadiem teicām – mēs nevaram konkurēt ar tām ES valstīm, kas saņem četrreiz lielākus maksājumus, mūs nedzirdēja. Tagad šo lielvalstu zemnieki paši nespēj cīnīties ar trešo pasaules valstu lauksaimniekiem, kuriem ir labāki ražošanas nosacījumi. Tas, protams, nav mierinājums, jo iekšējā konkurence nav izlīdzināta, bet vismaz tagad veco ES valstu ražotāji sāk apzināties nevienlīdzīgu nosacījumu sekas,“ skaidro M. Dzelzkalēja.

Kā zemnieku galēju izmisumu M. Dzelzkalēja skaidro arī kongresa noslēgumā pirmo reizi publiski pausto vienoto pozīciju – Eiropa ir pietiekami zaļa, tādēļ stingrāku vides aizsardzības nosacījumu ieviešana vairs nav pieļaujama. Līdz šim vides organizācijas bija skaļākas un lauksaimnieki pieņēmajaunās prasības un uzstādījumus, kas vēl vairāk pasliktina ES lauksaimnieku konkurētspēju un samazina Eiropā ražotās pārtikas īpatsvaru.