Kooperācija

Kooperācija – zāles pret bankrotiem

Laikraksts "Latvijas Avīze"vēsta, ka Kurzemē attīsta kooperāciju un zemi apsaimnieko paši.

Divas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) – "Dzēse" un "Durbes grauds" – Durbes novadā nodrošinājušas gandrīz visu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, tās neizpārdošanu citu valstu uzņēmējiem un izvairīšanos no lauksaimnieku maksātnespējas.

Darbojas arī kā banka

1997. gadā izveidotajā piena ražotāju LPKS "Dzēse" patlaban ir 270 biedri, kas pieteikušies uz vienu piektdaļu jaunajā piena pārstrādes uzņēmumā, ko ar ES naudas atbalstu iecerējuši būvēt lauku saimnieki. Pirms sešiem gadiem 20 kooperatīva biedri izveidoja savu "banku" – kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) "Dzēse pluss", kurā patlaban ir 170 biedri (KKS saskaņā ar likumu var iestāties vien "Dzēses" biedri un ģimenes locekļi). "Bija izveidojusies situācija, ka piensaimnieku kooperatīva biedri nereti aizņēmās naudu no kooperatīva. Tas nelikās korekti pret citiem kooperatīva biedriem, jo naudu kooperatīvam bija jāaizņemas bankā. Šā iemesla dēļ mēs izveidojām paši savu finanšu kooperatīvu," norāda "Dzēses plusa" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. "Dzēse pluss" aizdod naudu un pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem, citus kredītiestāžu pakalpojumus nepiedāvā. Patlaban ir izsniegti 167 aizdevumi aptuveni Ls 140 000 vērtībā. Maksimālā aizdevuma summa ir Ls 6000, termiņš – trīs gadi, bet aizdevuma procentu likme – 10% gadā. "Cilvēki naudu visvairāk aizņemas sadzīves lietu, zāļu un arī lauksaimniecībā izmantojamu lietu pirkumam vai līdzmaksājumam," norāda M. Petrēvics. Viņš atzīst – KKS pašu kapitāls ir Ls 40 000, aizdevumiem tiek izmantota arī Hipotēku bankas uz vispārējiem nosacījumiem piešķirtā Ls 100 000 lielā kredītlīnija. "Šā brīža situācijā naudu depozītnoguldījumā krājaizdevu sabiedrībā glabā vien nedaudzi saimnieki. Pieprasījums pēc aizdevumiem ir tik liels, ka vajadzētu vēl 100 000 latu lielu kredītlīniju," tā M. Petrēvics. KKS grāmatvede Sandra Vasermane norāda – retajos gadījumos, kad kooperatīva biedrs nevar laikā samaksāt aizņēmuma maksājumu, viņa vietā to veic "Dzēse". "Kārtība ir tāda, ka cilvēki kredītmaksājumus nemaz neveic – viņiem tos atskaita no saņemtās piena naudas. Ārkārtas situācijā kooperatīvs palīdz norēķināties," tā S. Vasermane.

Labums novadam un valstij

Durbes novadā vismaz katrs desmitais no aptuveni 3500 šā novada cilvēkiem darbojas kādā kooperatīvā. Jautāts par labumu, ko LPKS dod novadam, Durbes novada padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs (viņš arī kooperatīva "Durbes grauds" biedrs) norāda: "Mūsu novadā tikpat kā nav neizmantotu lauksaimniecības zemju. Tātad pavasarī nav arī kūlas ugunsgrēku. Kooperatīvi izmanto novadam piederošās telpas. Zemes īpašumu darījumi notiek starp pašu cilvēkiem, novadā ir vien divi lielsaimnieki no citām valstīm, tostarp viens no viņiem ir labi integrējies latviešu sabiedrībā. Svarīgi arī, ka kooperatīvu biedri parasti nebankrotē."

LPKS "Dzēse" vadītājs norāda – šā kooperatīva biedri vienmēr saņem valstī visaugstāko maksāto piena cenu. Arī patlaban, kad Latvijā tā ir vidēji vairāk nekā 17 santīmi, "Dzēses" biedri par kilogramu pārdotā piena saņem 19,5 – 20 santīmus. Turklāt neatkarīgi no pārdotā piena daudzuma.

Abas LPKS aktīvi izmanto ES fondu naudas atbalstu ražošanas modernizācijai, kas ļauj darboties aizvien saimnieciskāk. "Durbes grauds" visu gadu algo sešus, "Dzēse" deviņpadsmit, bet "Dzēse pluss" – divus darbiniekus.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Bille norāda uz aizvien pieaugošo biedru skaitu LPKS. Viņa uzsver – nepietiekamās informācijas dēļ daudzi saimnieki arī patlaban nesaprot, kas ir kooperācija un ko tas nozīmē reālajā dzīvē.

***

Uzziņa

Svarīgākie kooperatīvu darbības principi:

kooperatīvs pieder pašiem lauksaimniekiem,

saimnieki paši var kontrolēt kooperatīva darbību,

par biedru var kļūt ikviens cilvēks, kas piekrīt kooperatīva statūtiem,

visas naudas izmaksas un ienākumus sadala starp kooperatīva biedriem.