Kooperācija

Kooperācija - instruments gaļas nozares attīstībai

24. novembrī notika diskusija "Kooperācijas perspektīvas un problēmjautājumi gaļas nozarē", kurā tikās nozares eksperti, lai runātu par esošo situāciju un nākotnes perspektīvām. Diskusijas galvenais secinājums - kooperācija var kalpot kā instruments, lai attīstītu gaļas nozari Latvijā, veicinot kvalitatīvas izejvielas audzēšanu un nodrošinot tirgu pieejamību, informēja "Alpha Baltic" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Daina Saliņa.

Diskusijā piedalījās nozares eksperti: biedrības "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija" (LLKA) valdes loceklis un LPKS "ABC Projekts" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners, LPKS "Latvijas jēri" valdes priekšsēdētājs Valdis Vanags, LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Dainis Rungulis, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Andra Balode, biedrības "Zemnieku saeima" padomes locekle Dzintra Eizenberga.

Latvijā saimniecībās ganāmpulki ir relatīvi nelieli. Pēc Lauksaimniecības datu centra publiskās datu bāzes datiem vidējais aitu ganāmpulka lielums ir 5 aitas, liellopu - 10 liellopi, kazu - 5 kazas. Nelielais dzīvnieku skaits nedod iespēju lauksaimniekam būt konkurētspējīgam un izvirzīt savas prasības dzīvnieku pircējiem. Kooperācija būtu viens no risinājumiem, jo apvienojoties veidotos liels pārdodamo dzīvnieku skaits, kas dotu iespēju ietekmēt dzīvnieku cenu un pacelt nozares kopējo konkurētspēju.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Dainis Rungulis norādīja: "Lauksaimniekiem, iepērkot savā saimniecībā kādas konkrētas šķirnes gaļas dzīvniekus, jāsaprot, kur tie tiks realizēti. Tas ir sevišķi būtiski, jo Eiropā ir pieejamas daudz un dažādas šķirnes, taču tirgū pieprasījums un laba cena ir tikai dažām populārākajām. Pārējām šķirnēm realizācija ir galvenokārt tiešā tirdzniecība, kas būs uz paša lauksaimnieka pleciem. Līdz ar to zemniekam ir skaidri jādefinē produkts, ko viņš ražos un jādomā laicīgi par saražotā realizāciju, t.i., jāveic sava biznesa plānošana." Viena no iespējām, kā regulāri sekot līdzi tirgus izmaiņām, ir apvienošanās kooperatīvos, atrodot līderi, kas spēj šo kooperatīvu vadīt, savlaicīgi reaģējot uz tirgus izmaiņām.

Savukārt kooperatīva "ABC Projekts", kas nodarbojas ar liellopu realizāciju, valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners norādīja: "Gaļas nozarē joprojām ļoti izteikts ir "pelēkais tirgus". Tas kropļo nozari un traucē arī kooperatīvu attīstībai, jo tie darbojas ievērojot visas likuma normas. Tā ir viena no problēmām, ar ko būtu jācīnās valstiskā līmenī. Tāpat problēma ir brīvu finanšu resursu nepietiekamība dzīvnieku iepirkšanā, kā arī neizlīdzināta dzīvnieku kvalitāte, kas rada grūtības nodrošināt viendabīgu pārdodamo dzīvnieku apjomu. Zemnieki to apzinās, tādēļ nozarē strādājošie kooperatīvi ir gatavi iesaistīties šīs problēmas risināšanā."

Diskusijas noslēgumā tika runāts arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu kooperāciju gaļas nozares zemnieku vidū. Tika uzsvērta zemnieku izglītošanas nepieciešamība, kā arī veiksmīgāko zemnieku kooperācijas piemēru izcelšana. Tika arī secināts, ka ļoti būtiski izveidot pilna cikla kooperāciju, kas ietvertu dzīvnieku izaudzēšanu, dzīvnieku savākšanu pārstrādi un tirdzniecību. Būtiski ir arī izskaust "pelēko tirgu", kas kavē nozares un kooperācijas attīstību.