Kooperācija

2010.gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs Kurzemē - LPKS "Kurzemes dārzi"

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Kurzemes dārzi” ir dibināta 2005. gadā, kad kooperatīvā nolēma apvienoties 7 Saldus rajona zemnieku saimniecības, kuras pamatā nodarbojās ar augļu ražošanu (āboli, arī sulas). Kooperatīva galvenie darbības uzdevumi ir veikt kopīgus mārketinga pasākumus, iepirkt ražošanas līdzekļus (iepakojuma materiālus, vienreizējo un daudzkārt lietojamo taru augļu uzglabāšanai un realizācijai), pētīt tirgu un plānot ražošanas apjomus, meklēt saražotās produkcijas noietu gan vietējā, gan eksporta tirgū, sniegt saviem biedriem  loģistikas pakalpojumus (transports augļu un ogu savākšanai, viendabīgu kravu noformēšanai), nodrošināt kooperatīvās sabiedrības ekonomisku saimniekošanu. Tie arī ir kooperatīva ikdienas darbi.

Aktīvākās saimniecības, kuras darbojas kooperatīvā ir z/s „Mucenieki”, z/s „Lēpītes”, z/s „Lapenieki”, z/s „Ziķi’ un z/s „Upeskalni”- visas atrodas Saldus novadā. Sākotnēji tika plānots, ka kooperatīva valdes locekļi no Kuldīgas un Ventspils rajoniem aktivizēs un organizēs arī savu rajonu augļu audzētājus. Diemžēl tas nerealizējās un pašlaik kooperatīvā aktīvi darbojas vienīgi Saldus novada audzētāji.

Kooperatīvā sabiedrība attīstās pakāpeniski, kas saistās ar augļu audzēšanas specifiku. Ir jāpaiet 4-5 gadiem, lai dārzs sāktu dot augļus. Pašlaik sāk ražot mūsu pirmie stādītie dārzi. Visi sākām ar 1 hektāru - dārza ierīkošanas izdevumi ir 4-7 tūkstoši latu uz katru hektāru, papildus ir jāiegādājas tehnika un jāierīko augļu glabātavas.  Atšķirībā no viengadīgajām kultūrām, augļu audzēšanā nav iespējama strauja attīstība. Daudzas saimniecības savus stādījumus pakāpeniski palielina. Patlaban kooperatīva biedriem pieder ap 40 ha dažāda vecuma stādījumu. Otrs kooperēšanos bremzējošais faktors augļu nozarē ir – lielu daļu produkcijas viegli var pārdot tirdziņos un t.s. pārpircējiem, par to pat neinformējot  kooperatīvu. Tas padara plānošanu sarežģītu un ir katra kooperatīva biedra sirdsapziņas jautājums.

Produkcija tiek  audzēta katrā saimniecībā atsevišķi, saskaņojot šķirnes un kopšanas paņēmienus. Arī uzglabāšanu, šķirošanu un fasēšanu veic katrs audzētājs pats un pats ir atbildīgs arī par savas produkcijas kvalitāti. Šķirojamais ābolu izmērs un šķirne tiek iepriekš saskaņota .Sašķirotā un safasētā produkcija  tiek nogādāta līdz kopīgai kravas veidošanas noliktavai, kur katrs fasējums tiek marķēts un no dažādu saimniecību piegādātajām mazajām partijām tiek veidota kopīga lielāka pasūtītā krava un izsniegta pircējam. Kravas formējam 2 vietās – z.s. „Mucenieki” Jaunlutriņu pagastā un z/s „Lēpītes” Zirņu pagastā. Ja nepieciešams, kooperatīvs pats organizē arī kravas piegādi pasūtītājam. Realizācijas vietas meklēšanu, līgumu slēgšanu, audzētāju apzināšanu, kravu formēšanu, kvalitātes kontroli, kravu transportu un izsniegšanu, kā arī pavaddokumentu noformēšanu veic izpilddirektore, vienlaicīgi arī valdes priekšsēdētāja Ligita Rezgale. Izpilddirektore veic arī centralizētu kastu pasūtīšanu un piegādi kooperatīva biedriem, uztur sadarbību ar mēdijiem.

Šķirnes tiek pārdotas nogatavošanās secībā, pārdodot vispirms no visām saimniecībām šķirni ar vislielāko gatavības pakāpi, un tikai tad sākam nākošās šķirnes pārdošanu. Tā tiek nodrošināti vienmērīgi ienākumi visām saimniecībās visu pārdošanas laiku.

Tiek kontrolēts, lai katrs biedrs ievērotu ieteiktos augu kopšanas, novākšanas un uzglabāšanas pasākumus, kas ļauj nodrošināt augstu produkta kvalitāti. Par pareizu kopšanu iespējams saņemt regulāras speciālista konsultācijas. Biedri tiek informēti par šķirošanas, fasēšanas un transportēšanas noteikumiem, kas nodrošina produkcijas atbilstību ES standartiem un pircēja prasībām, kā arī rūpīgi kontrolēta to izpilde. Vairums sabiedrības biedri audzē produkciju pēc integrētās audzēšanas noteikumu prasībām, uzglabā un fasē atbilstoši PVD prasībām un šķiro šķirās atbilstoši ES kvalitātes noteikumu prasībām. Noteikumi jāievēro visiem, neatkarīgi no saimniecības lieluma vai produkcijas daudzuma.

Ievērojamu izaugsmi dārzkopības nozare sasniedza gados, kad ilggadīgo stādījumu ierīkošanu atbalstīja valsts ar nacionālajām subsīdijām. Mūsuprāt, šādas programmas atjaunošana sekmētu gan atsevišķu dārzkopības saimniecību veidošanos un izaugsmi, gan kooperatīva attīstību kopumā.

„Kurzemes dārzi” skaitļos

2005. gads- dibināšanas un pirmais darba gads. Dibināšanas sapulce notika 2005. gada 15. februārī, piedalījāmies 7 saimniecību vadītāji, kas tad arī bija kooperatīva dibinātāji no Saldus, Kuldīgas un Ventspils rajoniem. Tika ievēlēta valde 5 cilvēku sastāvā un uzsākta darbība. Gada laikā piesaistīti un uzņemti 5 jauni biedri, 2005. gada beigās kooperatīvā ir 12 biedri. Sniegti pakalpojumi biedriem: produkcijas pārdošana, kastu piegāde, transporta pakalpojumi. Ar kooperatīva starpniecību pārdotas  zemenes un  āboli sulai un desertam. Vairums biedru piedalījušies regulārās apmācībās, rezultāts atspoguļojās produkcijas kvalitātē. Kooperatīvs reklamēts  radio, „Saldus Zeme”, „Praktiskajā Latvietī” un Ābolu tirgū Rīgā, Rātslaukumā. Par 2005. gada rezultātiem LPKS “Kurzemes dārzi” saņēmis atzīšanu.

2006. gadā viens biedrs izstājies, uzņemti 2 jauni biedri, 2006. gada beigās kooperatīvā ir 13 biedri, neražas dēļ pārdotais produkcijas apjoms samazinājies. Arī 2006. gadā kooperatīvs ir ieguvis atzīšanu.

2007. gads bija ražīgs, kooperatīvs pārdeva 44,21 t ābolus, uzsākām arī ābolu sulu tirgošanu no mūsu biedru izaudzētajiem āboliem. Uzņemti 3 jauni biedri. Arī par 2007. gada rezultātiem saņēmām atzīšanu.

2008.gadā uzņemts viens jauns biedrs, tagad kooperatīvā ir 17 biedri, no kuriem 2008. gadā produkciju piegādāja 15 biedri. Ar kooperatīva palīdzību tika pārdotas 58,81 t ābolu un 3660 litri augļu sulas. Kooperatīvs pasūtīja plastmasas taras kastes ar uzrakstu “Kurzemes dārzi” un realizēja tās kooperatīva biedriem, tā veicinot piederību organizācijai un atpazīstamību. Arī par 2008. gada rezultātiem saņēmām atzīšanu.

2009. gads. 17 biedri, pārdotas 44,7 t āboli un 3628 litri sulas ( galvenokārt ābolu). Arī par 2009. gada rezultātiem saņēmām atzīšanu.

2010. gads. 16 biedri, pārdotas 59,6 t āboli un 2563 litri sulas ( galvenokārt ābolu).