Kooperācija

2010.gada lauksaimniecības kooperatīvs izaugsmē - LPKS "Straupe"

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) „Straupe” (dibināta 1993. gadā) pērn turpināja paplašināt savas produkcijas mazumtirdzniecību, vienlaicīgi radot arī jaunas darba vietas. 2010. gadā sasniegti līdz šim augstākie produktu izejvielas svaigpiena kvalitātes rādītāji – 82 procenti no kooperatīva biedru saražotā un pienotavai piegādātā piena pēc laboratoriskām analīzēm atbilda  Ekstra klasei.

To, ka pērnais gads kooperatīvam bijis veiksmīgs, apstiprina arī uzvara nominācijā "Gada kooperatīvs izaugsmē" Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas organizētajā konkursā. Šāda atzinība gūta pateicoties gan kuplajam lauksaimnieku balsojumam, gan arī ekspertu vērtējumam. Straupes pienotavas produkcijas augsto kvalitāti apliecina Piensaimnieku Centrālās Savienības konkursā par valstī labāko 25% skābo krējumu pērn iegūtā 3. vieta un  ikgadējā starptautiskajā izstādē „Riga Food 2010” saņemtā bronzas medaļa. Turklāt neoficiālajā vērtējumā „Latvijas Avīzes” žurnālisti to atzina pat kā pašu labāko.

PKS „Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis uzsver, ka kooperatīva panākumu atslēga meklējama arī ilggadīgajās savstarpējo uzticību un godīgumu apliecinošajās  attiecībās, kas ir pamatu pamatā gan starp kooperatīva biedriem un darbiniekiem, gan klientiem un sadarbības partneriem.

„Mūsu mērķis nekad nav bijis kļūt par lielu uzņēmumu. Kooperatīva biedri ir Pārgaujas novada un vēl dažu tuvāko pagastu piena fermu saimnieki .Viņu saražotais piena daudzums gandrīz pilnībā noslogo Straupes pienotavas pārstrādes jaudas sešu dienu darba nedēļā. Tādēļ vairākiem zemniekiem, kas vēlējušies iestāties kooperatīvā, diemžēl nācies pat atteikt.  Kooperatīva darbinieki savāc pienu, to pārstrādā un produkciju realizē. Viņu uzdevums ir šim pamatproduktam pienam radīt maksimāli augstu pievienoto vērtību. Rezultāts arī nosaka piena iepirkuma cenu, darbinieku algu un valstij samaksāto nodokļu līmeni. Pērn  pienu iepirka vidēji par 191 Ls/t, valstij par katru pārstrādāto piena tonnu nodokļos iemaksāti 40 lati. Mana pārliecība, ka tik lielas konkurences pašmāju piena tirgū neliels uzņēmums, kāds esam mēs, var ilgtermiņā pastāvēt un attīstīties  tikai ar augstas kvalitātes darbības reputāciju. Tādēļ, pamatmērķis ir produkcijas kvalitāte un dabiskums. Arī uzņēmuma attīstība ir vērsta nevis uz paplašināšanos, bet gan uz kvalitātes stabilitāti un izaugsmi. Tas nebūtu iespējams bez kooperatīva biedru – piena ražotāju pareizu šo mērķu sapratni, kā arī atbalstu. Līdz šim nevienu gadu nebija izdevies saņemt tik kvalitatīvu pienu kā pērn - 99,4 procenti piena atbilda augstākajai (Eiropas prasībām atbilstošai) klasei un Extra (paaugstinātas kvalitātes) klasei. Pie kam 82 procenti no visa bija tieši Extra klases piens, kas nozīmē, ka pienam bija labāki rādītāji nekā tos nosaka Eiropas Savienības regulas. Piena kvalitāte vistiešāk ietekmē galaprodukta kvalitāti, kas, savukārt, nosaka pircēju interesi. Piena iepirkuma cenas kooperatīvs biedriem spējis nodrošināt par apmēram desmit procentiem lielākas nekā vidējās cenas Latvijā. Piena vērtība celta tieši pēdējos mēnešos un janvārī  bāzes cena bija 23 santīmi par kilogramu,” stāsta I. Balodis. Pašlaik biedru skaits kooperatīvā ir 111. Pērn 13 biedri izstājušies, jo pārtraukuši nodarboties ar piena lopkobību. I. Balodis piebilst, ka tās bijušas saimniecības ar vienu, divām piena devējām. Kooperatīva vadītājs uzsver: „Daudzi uzņēmumi nepieņem pienu no mazajām saimniecībām ar vienu, divām, trim gotiņām. Protams, savākšana no mazajām fermiņām ir piņķerīga lieta, taču tāpēc jau stājas  kooperatīvā, lai saņemtu atbalstu. Bet kvalitātei gan jābūt”.

Stāstot par kooperatīva izaugsmi, I. Balodis piemin arī pērn iegādāto jauno piena savākšanas mašīnu, kā arī divus specializētos autofurgonus ar saldējamajām iekārtām produkcijas pārvadāšanai. Tāpat kā tas bijis arī citus gadus, šādi ieguldījumi plānoti un realizēti par pašu līdzekļiem. Pērn gan bija izdevīgi noteikumi ar projektiem piesaistīt Eiropas fondu naudu, tādēļ atpakaļ atgūti ap 40 %. Līdzekļi ieguldīti arī  mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanai. Pērn izveidotas divi jauni „Straupes” veikaliņi Rīgā un Smiltenē. Tikko atvērts veikals arī Madonā. I. Balodis stāsta: „Jau vairākus gadus pakāpeniski attīstām mazumtirdzniecības tīklu. Lielveikalu ķēdēs iekarot savu vietu ir teju neiespējami un arī noteikumi ražotājam neizdevīgi, bet, pateicoties izveidotajām kooperatīva produkcijas tirdzniecības vietām, jūtamies stabili. Pērn mazumtirdzniecības tīklā esam pārdevuši 45 procentus saražotās produkcijas.