Kooperācija

Par likumprojektu "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām"

Publicēts: Latvijas Vēstnesis > 01.10.1997 250 (965) > Problēmas

Par likumprojektu "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām"

Kārlis Leiškalns, 6. Saeimas deputāts, Andris Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors,- "Latvijas Vēstnesim"

Vakar, 30. septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirms otrā lasījuma tika izskatīts likumprojekts "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām". Uz komisijas sēdi bija uzaicināti un apspriešanā piedalījās Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Viktors Elksnis, ZM Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta Lauku vides un kooperācijas nodaļas vecākais referents Genādijs Tolstikovs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs un centrālās savienības "Turība" valdes priekšsēdētāja vietniece Maruta Kokina. Pašreiz likumprojektam ir gandrīz 320 labojumu, un pie tā ir strādājušas vairākas darba grupas - gan deputāti, gan pieaicinot lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju asociāciju pārstāvjus. Darbs pie jaunradāmā likuma ir smags, un deputāts Kārlis Leiškalns, kurš darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un ir iedziļinājies šā likumprojekta peripetijās, "LV" teica:

- Darba gaitā atklājās, ka ir daudz neskaidrību kooperācijas likuma pamatprincipos un pamatmērķos un pēc šā likuma kooperatīvi sāk atgādināt akciju sabiedrības. Bija doma, ka vajadzētu likumprojektu pārrakstīt no jauna, taču nolēmām to nedarīt, bet ļaut deputātiem plenārsēdē otrajā lasījumā to krietni izdiskutēt. Pēc tam komisijā to vēlreiz pārskatīsim un gatavosim trešajam lasījumam. Vēl šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību, uz ko likumprojekts man atbildi nesniedz, taču kopumā likums būs dzīvotspējīgs. Galvenais, lai netiktu sajauktas patērētāju organizācijas jeb kooperatīvi un peļņu nesošās jeb kapitāla organizācijas, kas reģistrējas kā SIA, akciju sabiedrības vai kā citādi, kuras darbojas pēc citiem likumiem. Tādēļ ļoti būtiski ir šeit pareizi sagrupēt un organizēt dažādus kooperatīvo sabiedrību veidus un definēt kooperatīvo sabiedrību savienību tiesības iejaukties vienā vai citā procesā. Protams, aktuāls ir jautājums, vai kooperatīvo sabiedrību savienības nav sava veida monopols, kas var būtiski ietekmēt tirgu. Šajā likumprojektā ir tik daudz smagu jautājumu, kas ir skaidri jānodefinē, lai vēlāk nebūtu nepieciešami nebeidzami likuma labojumi. Tiesa, varētu vēlēties, lai interese par šo likumprojektu būtu aktīvāka gan no deputātu, gan arī no lauksaimniecības ražotāju, kooperatīvo sabiedrību dalībnieku puses. Pašlaik norisinās diskusijas, un vēlams visus ierosinājumus apspriest tieši šajā procesā.

Savu viedokli par likumprojektu pašreizējā stadijā "LV" lūdza izklāstīt arī vienam no likumprojekta autoriem Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktoram Andrim Miglavam:

- Tas, ka likumprojektam ir tik daudz labojumu, nav briesmīgākais, jo likums ir garš - 70 panti, un pārsvarā ir redakcionālas izmaiņas. Ļoti lielu darbu šajā sakarā ir veicis juridiskais birojs. Galvenais, lai netiktu mainītas konceptuālas lietas, lai netiktu sajaukti kooperatīvo sabiedrību un kapitāla sabiedrību darbības pamatprincipi. Pašlaik likumprojektā konceptuālu labojumu nav un ceru, ka attiecībā uz lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām netiks izjaukts princips: viens biedrs, viena balss. Nedrīkst aizmirst, ka kooperatīvajā sabiedrībā balsu skaits nav atkarīgs no ieguldītajām kapitāla daļām, bet gan no izmantoto pakalpojumu apjoma. Salīdzinot šo likumprojektu ar to, kas darbojās Latvijas pirmās neatkarības laikā, šis likums nenoliedzami ir progresīvāks. Taču tajā pašā laikā gribu teikt, ka likums nav, un arī šis likums nebūs panaceja, ar kuru varēs sekmēt kooperatīvo sabiedrību veidošanos.