Aktuālā problēma -
organiskie atkritumi
Cilvēku skaita intensīvā palielināšanās nes sev līdz virkni problēmu, un viena no galvenajām ir lielais daudzums dažādas izcelsmes atkritumu, kuri galvenokārt saistīti ar ražošanas paplašināšanos, sevišķi ar pārtikas rūpniecības nozarē. Lielais organisko atkritumu apjoms rada asas problēmas, kuras var kļūt pat ekstremālas apkārtējai videi. Piemēram, pašlaik pārtikas pārstrādes uzņēmumiem ir dažādi sarežģījumi ar neizmantotajiem ražošanas atlikumiem: piena kombinātiem samilzis jautājums, kur likt neizmantotās piena sūkaliņas, zivju kombinātiem - neizvestos zivju atkritumus, alus rūpnīcām - izmantotos vecos raugus utt.
Kā liecina atkritumu struktūras analīzes, minētie atkritumi satur ļoti daudzveidīgu organisko vielu klāstu. Tā 1 litrs piena sūkaliņu satur sausnu līdz 60 g, kura ir bagāta ar taukiem (~10 g/l), olbaltumvielām (10 g/l), laktozi (45 g/l) un citām bioloģiski aktīvām vielām. Arī zivju atkritumu sastāvā ietilpst olbaltumvielas, tauki, fosfāti un dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kā arī zivju skrimšļi un zvīņas.
Ļoti bagāti ar organiskām vielām ir vecie alus raugi, kuru sausnas saturs sasniedz aptuveni 25%, un tajos proteīnu daudzums ir līdz 55%, tauku - ap 2,5%, ogļūdeņražu - 11%, laktozes - 45% un slāpekli nesaturošās ekstraktvielas - ap 25,5%. Turklāt 1 grams sauso raugu satur šādus B grupas vitamīnus: B1, B2, B6.
Visi iepriekšminētie atkritumi pēc sava sastāva ir biodegradējami, un vienkāršākais to pārstrādes veids ir kompostēšana.
Patentēta kompostēšanas tehnoloģija
Mūsu gadījumā kompostēšanas tehnoloģija izstrādāta Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā kopā ar Lazdonas piensaimnieku Madonas rajonā un par to šā gada 20.septembrī saņemts (iesniegts 19.12.2001.) patents Nr. 13022 "Paņēmiens organisko atkritumu biokompostēšanai atklātā laukā".
Paņēmiena izstrādes pamatā ir viens no iepriekš minētajiem organiskas dabas atkritumiem - piena sūkaliņas, kuras līdzsvarotas ar tādu pildvielu kā zāģu skaidas un papildinātas ar dažādām mikroorganismu asociācijām: slāpekļa apriti veicinošiem un lignocelulozi skaldošiem mikroorganismiem, kuri nodrošina sūkaliņu un zāģu skaidu ātru un pilnvērtīgu biokonversiju.
Kompostēšana norit stirpās, kuras ir kā vadāms bioreaktors. Kompostēšanai ierīko ūdens necaurlaidīgu laukumu. Tajā 3 m platumā izklāj 10-15 cm biezu skaidu kārtu, kurai pievieno ar dolomīta miltiem vai kādu citu kaļķošanas materiālu neitralizētu kompostējamo organisko materiālu. Sākotnēji veido nelielas stirpas, kuras pakāpeniski var paaugstināt līdz pat 3 m, kraujot visa laukuma garumā.
Kā nogatavojas komposts
Komposta veidošanās procesā ir vairākas stadijas.
1. Sagatavotā komposta kaudzē lēnām ceļas temperatūra, pakāpeniski sasniedzot pat 65oC. Tā kā paaugstinātā temperatūra pamazām sāk traucēt baktēriju darbību, noris pakāpeniska temperatūras pazemināšanās. Paaugstinātās temperatūras procesa laikā tiek iznīcināti patogēnie mikroorganismi, helmintu oliņas un nezāļu sēklas. Šajā laikā kompostējamais materiāls sablīvējas. Pēc tam, kad temperatūra pazeminājusies līdz 280-300C, pievieno minētās mikroorganismu asociācijas un komposta stirpas nodrošina ar pietiekamu skābekļa klātbūtni, tās pārlāpstojot vai ar attiecīgu tehniku samaisot un tādējādi īstenojot un paātrinot dabā lēni noritošos aprites procesus.
2. Šī fāze saistīta ar gāzu izdalīšanos; kaudzei ir jābūt pietiekami irdenai, lai nodrošinātu gaisa piekļūšanu visā tās masā, ar optimālu mitruma saturu un gāzu noplūdes iespējām. Ja mitruma saturs kaudzē pārlieku zems (to norāda temperatūras celšanās), kaudzi mitrina.
Pēc 3-6 mēnešu ilgas biokonversijas jāpārbauda komposta kvalitāte, vispirms vizuāli nosakot tā struktūru:
sīkdrupatainību - vai visā pilnībā ir satrūdējušas zāģu skaidas,
krāsu - vai tā ir tumši brūna, vai melna, līdzīga labai trūdzemei,
mitrumu - vai komposts ir pietiekami mitrs, vai, saspiežot plaukstā, tas veido piku, neizjūk, un no tā nepil ūdens.
Kvalitātes novērtēšana
Pēc tam komposta kvalitāte jānovērtē neatkarīgā laboratorijā, kur nosaka tā agroķīmiskos un mikrobioloģiskos rādītājus, kā arī pārbauda tā toksicitāti ar sēklu dīgstības un, ja iespējams, arī ar mikrobiotestu testēšanas metodi.
Mūsu kopdarbībā iegūtajam gatavam kompostam ir augsnei raksturīga krāsa un smarža, mitrums robežās no 50-65%. Komposts satur slāpekli (N) - 0,5-0,8%; fosforu (P2O5) - 0,4-0,7%, kāliju (K2O) - 0,15-0,35%, vides reakcija pH - 6,0-7,0.
Komposts nesatur nosacīti patogēnās baktērijas, parazītu oliņas un nezāļu sēklas. Kopējais mikroorganismu daudzums 107-108 šūnas g sausnas.
Papildus komposta kvalitāte tiek pārbaudīta, nosakot tā toksicitāti ar pieciem standartizētiem mikrobiotestiem: Algaltoxkit FTM, Thamnotoxkit FTM, Ostracodtoxkit FTM, Rotoxkit FTM, Protoxkit FTM un Daphnotoxkit FTM.
Iegūtie analīžu parametri apliecina, ka ir iegūts augstvērtīgs biokomposts, kuru var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī stādu audzēšanai siltumnīcās, dārzu un mazdārziņu mēslošanai, parku un zālienu labiekārtošanai.
Sīkāku informāciju par dažādu organisko atkritumu kompostēšanu var saņemt:
Lazdonas piensaimnieks Madonas rajonā, tālr. 4832244 vai
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā, tālr. 7034886 (Dzidra Zariņa).
