Šogad starptautiskajā izstādē Lauksaimniecības tehnika 2003 un Lauku sēta 2003 izstāžu kompleksā Rāmava īpaši aktīvi savu tehniku demonstrēja Lietuvas firma Laumetris. Tā nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas projektēšanu, izgatavošanu un pakalpojumiem. Firma izgatavo kombinētos augsnes apstrādes agregātus sējai, lobītājus un disku ecēšas ar darba platumu no 2,4 līdz 6 metriem, 2-8 korpusu parastos un maiņvērsēju arklus, smagos ruļļus ar izlīdzinātājiem, piekabes iekrāvējus, disku sējmašīnas un miglotājus.
Firmas produkcijas oficiālais izplatītājs Latvijā ir SIA Agra-Vita, ko vada Jāzeps Kivlenieks. Viņš atgādināja, ka Lietuvā lauksaimniecības mašīnbūve ir saglabāta. Pašlaik līderis lauksaimniecības tehnikas ražošanā Lietuvā ir firma Laumetris. Tās produkcija kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju labāko firmu ražojumiem, taču ir ievērojami lētāka. Pēdējā laikā zemnieki Lietuvā sāk interesēties par minimālo augsnes apstrādi.
Par bezaršanas tehnoloģijas veidiem
Seminārā par augsnes apstrādes tehnoloģijām referēja Lietuvas Zemkopības institūta zemkopības nodaļas vadītājs Virginijs Feiza. Viņš norādīja, ka šīs nodaļas galvenais pētniecības darbu virziens ir augsnes apstrāde. Konkurence lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES) būs liela, tādēļ jādomā, kā pastāvēt par sevi, jau laikus jārūpējas par to, kā ražot lētāk. ASV, Brazīlijā, Argentīnā, kā arī citās valstīs fermeri lielās platībās augsnes apstrādē izmanto bezaršanas tehnoloģiju, kas produkcijas ražošanu ievērojami palētina.
Lietuvas apstākļos dominē trīs augsnes apstrādes tehnoloģijas:
- tradicionālā aršana;
- minimālā- bez augsnes aršanas, to aizvietojot ar smago kultivēšanu vai vieglu lobīšanu;
- tiešā sēja rugainē.
Artas un neartas augsnes apstrādes atšķirības
Lielākā daļa lauku Lietuvā tiek arti. Daudzi zemnieku aršanai vairs neizmanto padomju laika arklus, bet iegādājas mūsdienu modernizētos uzkarināmos maiņvērsējarklus, kas garantē kvalitatīvu arumu un turpmāko augsnes apstrādi. Konstatēts, ka aršana ar tiem nodrošina labāku augsnes aramslāņa apvēršanu un par 10-20% samazina degvielas patēriņu. Uzartās augsnes tālākai apstrādei izmanto augsnes pirmssējas apstrādes agregātus. Tie garantē zinātniski pamatotu sēklu gultnes sagatavošanu un līdz ar to sēklu ātru un vienmērīgu sadīgšanu.
Izmaiņas notikušas arī augsnes pirmssējas apstrādē. Senāk ieteica augsnes pirmssējas apstrādi veikt 8-10 cm, pat 12 cm dziļi. Tagad - tikai 2-4 cm dziļu pirmssējas augsnes apstrādi sēklas gultnes izveidošanai. Augsne jāapstrādā sēklas sēšanas dziļumā. Lai augsnes apstrādei varētu izmantot modernos augsnes pirmssējas apstrādes agregātus, augsnei jābūt kvalitatīvi uzartai. Ja tā nav bijusi uzarta vienādā dziļumā, sagatavot labu sēklas gultni nav iespējams.
Zemkopja sapnis ir iegūt ne tikai labu, augstvērtīgu un bagātīgu ražu, bet arī pazemināt produkcijas pašizmaksu. Iztikt bez aršanas, kas ir viens no smagākajiem darbiem un prasa lielu enerģijas patēriņu, viņam būtu liels ieguvums.
Jau 1924.gadā Lietuvas Zemkopības institūtā Dotnuvā veiktie augsnes apstrādes izmēģinājumi pierādīja, ka laukos, kur nav izveidojies biezs iekultivētas augsnes slānis un netiek dots mēslojums pietiekamā daudzumā, seklas (15 cm) aršanas rezultātā pazeminājās visu audzēto lauksaimniecības kultūru ražas. Bet tur, kur katru gadu lauku bagātīgi mēsloja, augsnes dziļaršanai salīdzinājumā ar seklo augsnes apstrādi priekšrocību nebija.
Lai salīdzinātu dažādas augsnes apstrādes metodes, Dotnuvā iekultivētā vieglā smilšmāla augsnē 1955. gadā iekārtoja izmēģinājumus. Šie izmēģinājumi turpinās vēl šodien. Pēta dažādas augsnes apstrādes sistēmas:
- tradicionālā augsnes apstrādes sistēma- augsnes aršana - katru rudeni 25 cm dziļi;
- sekla augsnes apstrāde 10-12 cm dziļi;
- minimālā augsnes apstrāde ar dažādu augsnes aršanas dziļumu (vienu gadu 1012 cm, otru - 25 cm);
- augsnes apstrāde pēc nepieciešamības - tiek pievērsta uzmanība augsnes blīvumam, sējumu nezāļainībai un audzējamās kultūras prasībām.
Lietuva Zemkopības institūta izmēģinājumi
Izmēģinājumi ierīkoti uz zema, vidēja un intensīva mēslojuma fona. Tajos iegūtie dati parādīja, ka atsevišķos gados ražas, ņemot vērā dažādas augsnes apstrādes sistēmas, zemā mēslojuma fonā ir svārstīgas, bet atšķirības lielākoties bija nebūtiskas. Lietojot intensīvu mēslojumu, kultūraugu ražība palielinājās un pie visām augsnes apstrādes sistēmām bija vienāda. Seklā aršana, kur lietots intensīvs mēslojums, kultūraugu ražību nepazemināja. Nepalielinājās arī nezāļainība. Nebija pasliktinājušās vieglā smilšmāla augsnes fiziskās īpašības.
Iegūtie rezultāti liecina, ka Lietuvā augsni var apstrādāt seklāk, bet atsevišķos gadījumos - no augsnes rudens apstrādes atteikties visā pilnībā. Tomēr izmēģinājumu veikšanas laikā noskaidrojās, ka augsnes aršanas iedarbība uz augsni un ražu nav vienādi un nepārprotami vērtējama. Lai atteiktos no augsnes aršanas, jābūt sasniegtam jau noteiktam augsnes iekultivēšanas līmenim. Aramkārtā jābūt biezam neitrālam trūdvielu slānim ar labu augsnes struktūru. Laukiem - līdzeniem ar sakārtotiem mitruma apstākļiem, attīrītam no daudzgadīgajām nezālēm. Saimniekojot laukā jāievēro vajadzīgā kultūraugu maiņa augu sekā. Visi lauku darbi jāveic savlaikus un kvalitatīvi. Tikai tādos laukos aršana pilnā aramkārtas dziļumā kā agrotehniska prasība zaudē savu sevišķi svarīgo nozīmi un to var nomainīt ar seklu aršanu vai atteikties no tās.
Ja augsne ļoti sausa un aršana apgrūtināta, jālieto lobītāji. To uzdevums nogriezt nezāļu saknes un sajaukt augu atliekas ar augsni, lai sāktos to sadalīšanās. Tā apstrādātos laukus pēc ilggadīgo nezāļu ataugšanas un viengadīgo nezāļu sadīgšanas var uzart vai apmiglot ar herbicīdiem, pēc augsnes sagatavošanas apsēt ar graudaugiem, izmantojot disku sējmašīnas.
Dotnuvā ierīkoti izmēģinājumi ar dažādiem augsnes apstrādes agregātiem, tostarp ar augsnes frēzēm, augsnes pirmssējas apstrādes agregātiem. Dotnuvas speciālisti sadarbojas ar firmām, kas pārdod tehniku un vienojas par izmēģinājumu ierīkošanu ar ievesto tehniku, lai novērtētu tās piemērotību Lietuvas apstākļiem.
Pirmie izmēģinātāji stiprie zemnieki
Lietuvā ir zemnieki un apvienības, kas jau vairākus gadus augsni near. Tās ir stipras saimniecības gan ekonomiskā, gan organizatoriskā ziņā, kuras saimnieko labākajās Lietuvas augsnēs. Šajās saimniecībās izmanto sējmašīnas sēšanai rugainē, ar kuru palīdzību sēj graudaugus, pākšaugus, kukurūzu, ziemas un vasaras rapšus. Pēc šo zemnieku domām, sēja rugainē ir perspektīva labi iekultivētās augsnēs, kur iznīcinātas ilggadīgās un viengadīgās nezāles, sakārtoti mitruma apstākļi un ievērota augu seku.
Lietuvas Zemkopības institūtā veic arī izmēģinājumus ar sēšanu rugainē. Konstatēts, ka, sējot rugainē, sausā augsnē bieži virs sēklām paliek vaļējs sēklas izsēšanai izveidotais kanāls un, salīdzinot ar platībām, kur veikta tradicionālā augsnes apstrāde, sēklas tādēļ sadīgst gausāk un nevienmērīgāk. Tajos izmēģinājuma laukos, kur pirms sējas veica augsnes lobīšanu un sēja pēc tam, esot iespējams iegūt tādu pašu ziemas kviešu ražu kā variantos ar tradicionālo augsnes apstrādi.
Pārbauda arī augsnes apstrādes agregātu un tiešās sējas iespējas rugainē, ja uz lauka ir salmi un lauks ir bez salmiem, kā arī vērtē sējumu nezāļainību. Pēta miežu sakņu izvietojumu augsnē atkarībā no augsnes apstrādes tehnoloģijas un tiešās sējas rugainē. Bez augsnes apstrādes, rugainē sētiem miežiem veidojas ļoti kompakts, neliels sakņu kamols.
Firmas sadarbība ar Zemkopības institūtu
Sava ziņojuma nobeigumā V. Feiza uzsvēra, ka augsnes apstrādi nevar veikt pēc šablona. Tā atkarīga no katras saimniecības augsnes un ekonomikas apstākļiem.
Firmas Laumetris direktors Jons Putns atzina: firmai izveidojusies laba sadarbība ar Lietuvas Zemkopības institūtu. Piemēram, tehnikas izmantošanā ir daudz problēmu. Viena no tām - salmi. Lai sekmīgi varētu augsni apstrādāt, zemniekiem jāiegādājas salmu smalcinātāji, sevišķi tiem, kas apstrādā lielas zemes platības. Tas pats sakāms par zaļmēslojuma kultūrām. Arī tās pirms augsnes apstrādes labāk ir nopļaut un sasmalcināt.
Ierīkojot izmēģinājumus ar jauno tehniku, Lietuvas Zemkopības institūta speciālisti var dot padomu, kā pareizāk šo tehniku izmantot.
J.Putns iesaka zemniekiem iegādāties kombinētās sējmašīnas, lai ar vienu braucienu varētu izsēt minerālmēslus un graudus. Firma ražo arī kvalitatīvus smidzinātājus augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai, dažāda izmēra piekabes, veltņus, kā arī citas lauksaimniecības mašīnas un inventāru. Visa firmas ražotā tehnika atbilst Eiropas sertifikācijas prasībām.
Pēc teorētiskās daļas firmas Laumetris tehniku varēja aplūkot arī darbā tehnikas demonstrējumu tīrumā.
