Ražība

Skrīveros ierosmju netrūkst

Katru gadu Skrīveru Zinātnes centrs veic 5-6 Latvijas Zinātnes Padomes finansētus pētījumu projektus, kā arī 8-10 dažādus citu iestāžu pasūtītus projektus. Pēdējos piecos gados ražotājiem ir nodotas 6 jaunas zālāju šķirnes (7 šķirnes atrodas pārbaudē), kā arī griķu šķirne "Aiva".
Pērn Skrīveru Zinātnes centrā tika veikta vairāk nekā 20 jaunu graudaugu šķirņu saimniecisko īpašību pārbaude, lai noskaidrotu vietējiem apstākļiem piemērotākās šķirnes.
Veidojot bioloģisko sēklaudzēšanas sistēmu
Lai izveidotu bioloģisko sēklaudzēšanas sistēmu Latvijā, Skrīveros uzsākta bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotāko vasarāju graudaugu, kartupeļu un vasaras rapšu šķirņu pārbaude. No šā gada šķirņu pārbaudē iekļautas sarkanā āboliņa šķirnes "Dīvaja", "Ārija", "Dižstende", "Skrīveru agrais", bastardāboliņa "Menta", lucernas "Skrīveru", kā arī sarkanā āboliņa maisījumi ar timotiņu "Agris", kamolzāles "Priekuļu 30", auzeņairenes "Ape", pļavas auzenes "Silva" maisījumi ar timotiņu.
Kartupeļu šķirņu salīdzinājumā iekļautas sešas šķirnes: divas vidēji agrīnās - "Sante" (standartšķirne, Nīderlande) un "Lenora" (Latvija, Priekuļi), kā arī četras vidēji vēlīnās - "Brasla" (standartšķirne), "Magda", "Zīle", un "Bete" (Latvija, Priekuļi). Visas šīs šķirnes ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.
Vasarāju šķirņu salīdzinājumā iekļautas četras miežu: "Abava" (standartšķirne), "Rūja", "Rasa" un "Sencis" (Latvija, Stendes SIS) un četras auzu šķirnes: "Laima" (standartšķirne), "Māra", "Līva", "Arta" (Latvija, Stendes SIS).
Vasaras rapšu šķirņu salīdzinājumā iekļautas piecas šķirnes: "Iris", "Olga" (Vācija, Lembke), "Amica" (Vācija, Raps), "Senator" un "Sponsor" (Zviedrija, Svalöf).
Šogad Skrīveru ZC var nopirkt sertificētu bioloģisko sēklas materiālu - ziemas rudzus "Duoniai", auzas "Laima" un "Līva", miežus "Sencis". Nākamajā gadā pirmo sēklu ražu dos ganību airene "Spīdola" un āboliņš "Dīvaja".
Bez ķīmijas
Viena no aktuālākajām problēmām bioloģiskajā lauksaimniecībā ir augu barības elementu nodrošināšana un augsnes auglības uzturēšana. Nepieciešamo slāpekļa daudzumu augiem var piegādāt tikai ar organisko mēslojumu un ar tauriņziežu gumiņbaktēriju saistīto atmosfēras slāpekli. Graudu ražu ļoti jūtami ietekmē nezāles. Tā kā bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst lietot herbicīdus, saasinās jautājums par nezāļu ierobežošanu.
Tāpēc 2003. gadā iekārtoja kompleksu lauka izmēģinājumu šo problēmu risināšanai. Izmēģinājuma mērķis ir pētīt augu barības elementu (tai skaitā slāpekļa bilanci) nodrošināšanas un nezāļu ierobežošanas iespējas atkarībā no priekšauga, augsnes pēcsējas apstrādes un kūtsmēslu lietošanas bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Skrīveru ZC Agrotehnikas nodaļa apsaimnieko Latvijā lielāko sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības lauku zinātnes un sēklaudzēšanas vajadzībām. Tā kopplatība ir 30 ha. Laukā izveidota septiņu lauku augu seka ar viena lauka platību 4,5 ha.
Selekcionāri sola jaunumus
Daudzgadīgās zāles Latvijā aizņem lielāko daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet selekcijas darbs ar tām notiek tikai Skrīveru ZC. Selekcionāru lielākā uzmanība ir veltīta plašāk izplatīto tauriņziežu - sarkanā āboliņa, lucernas un bastardāboliņa selekcijai un piecām stiebrzāļu sugām - timotiņam, pļavas auzenei, ganību airenei, auzeņairenei, arī kamolzālei.
Iespēju robežās tiek strādāts arī pie stiebrzāļu dekoratīvo formu veidošanas apzaļumošanai. Ik gadu valsts šķirņu pārbaudē tiek nodota kāda jauna tauriņziežu vai stiebrzāļu šķirne.
Arī 2004. gada Latvijas augu šķirņu katalogā tiks ierakstīta jaunā pie mums izveidotā tetraploīdā bastardāboliņa šķirne "Fricis", bet pēdējās pārbaudes tiek veiktas jaunajai pļavas auzenes šķirnei "Silva", kas ir īpaši izturīga pret izslīkšanu, ilggadīga un ar augstu lopbarības kvalitāti, kā arī diploīdā sarkanā āboliņa šķirne "Ārija".
Jaunās šķirnes, kurām ir veikts AVS tests Polijā, tiek iekļautas arī Eiropas Savienības katalogā; tās sāk iepazīt mūsu kaimiņvalstu sēklaudzētāji un interesējas par sēklu iegādi arī aiz mūsu valsts robežām.
Lai gan valsts finansējums selekcijas darbam nav pietiekams, tā procesā iespēju robežās tiek iekļautas jaunākās un efektīvākās selekcijas metodes: poliploīdija, starpsugu hibridizācija, šūnu kultūra.
Selekcionāriem ir cieša sadarbība ne tikai ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta ģenētikas laboratoriju, bet arī sadarbojamies ar Ziemeļvalstu Gēnu banku, kas rīko lopbarības kultūru selekcionāru sanāksmes Baltijas valstīs.
Katru gadu ZM noteiktos apjomos pavairojam un saražojam izlases sēklu jaunajām SZC izveidotajām šķirnēm, ko tālāk piedāvājam Latvijas sēklaudzētājiem. Par spīti nelabvēlīgajiem klimatiskiem apstākļiem, arī 2003. gada veģetācijas periodā plānotajos apjomos esam ieguvuši izlases sēklu gan visām tauriņziežu, gan stiebrzāļu šķirnēm.
Sava nodeva - Gēnu bankai
Lai vāktu un saglabātu Latvijas lopbarības augu ģenētiskos resursus, Skrīveru selekcionāri kopā ar LU Bioloģijas institūta un LLU augkopības speciālistiem dodas zinātniskās ekspedīcijās pa Latvijas novadiem, lai ievāktu daudzgadīgo zālaugu sēklas genofonda papildināšanai Latvijas Gēnu bankā. Šāda ekspedīcija 2003. gada vasarā notika Dienvidlatgalē, kur izdevās ievākt daudz vērtīgu stiebrzāļu paraugu, bet rudens pusē devāmies uz Austrumlatgali (Madonu, Gulbeni, Alūksni), kur savācām ziemcietīgus un ilggadīgus tauriņziežu paraugus.
Šogad mums bija izdevība piedalīties arī starptautiskā ģenētisko resursu vākšanas ekspedīcijā, ko igauņu zinātnieki rīkoja Igaunijai piederošajās salās. No turienes izdevās pārvest daudz lucernas paraugu, kas aug tikai šajās salās. Pateicoties šādām ekspedīcijām, savākto vērtīgo materiālu perspektīvā varēsim iekļaut savās selekcijas darba programmās jauna izejmateriāla veidošanai un jaunu šķirņu radīšanai.