Ražība

Kalna-Dambrānos izkopj šķirnes saimniecību

Ivetas un Ivara Tīrumnieku Kalna-Dambrānu (Jēkabpils rajona Viesītes lauku teritorijā) ganāmpulkā ir 140 liellopu, tai skaitā 100 slaucamo govju - visas Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes, izņemot divas sarkanraibās. Ir iesniegti dokumenti Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībā, lai iegūtu šķirnes saimniecības statusu, taču vēl nav 90% tīršķirnes govju.
Pirmā gotiņa bijusi brūnā. Sākuši ataudzēt visas telītes. Bet tā paplašināt ganāmpulku var lēnām, pat tad, ja šķirnes govīm katru gadu atnestos tikai telītes. Piepirkuši grūsnās teles.
„Brūnās arī ir labas piena devējas, bet man ar viņām neveicās,” saimniece atceras. „Pārgājām tikai uz melnraibajām.”
Kad Tīrumnieki nolēma paplašināt ganāmpulku, labas govis nācās meklēt gandrīz pa visu Latviju. No zemnieka Legzdiņa Dobeles rajonā, kas savukārt pārkārtoja savu saimniecību augkopībai, nopirka 32 govis ar visām telēm. No ādažnieka Gerkena arī dabūjuši pienīgas govis, pirmpienes atnesoties devušas 28–29 kg dienā. Pirkuši govis arī tepat no kaimiņiem.
„Kūts nevarēja stāvēt pustukša, jo bijām ņēmuši kredītus tās atjaunošanai, un arī tā govs, kas dod 20 kg piena dienā, aizdevumam vismaz latu ienes,” Iveta saka. „Mūsu ganāmpulkā 48% ir pirmpienes.”

Lopbarības sabalansēšana
Visa zeme Kalna-Dambrānos atvēlēta zālājiem un ganībām. Lieto astoņu zāļu maisījumu, kurā ietilpst skarenes, airenes, baltais un sarkanais āboliņš. Saimnieks paskaidro: „Jo lielāka zāļu dažādība, jo labāk. To pierāda lopbarības analīzes: Jelgavas laboratorijā mūsu paraugos bija 15% proteīna, šogad tas ir labi. Turklāt ar šo zāļu sastāvu sējas gadā ievācam trīs četras ražas.”
Labību spēkbarībai pērk no kaimiņu saimnieka Valda Piekusa. Arī graudiem pasūta analīzes. Spēkbarību brauc gatavot Ivars Vilks no Valmieras rajona firmas Melderi K&V.
Iegādāta ruļļu barības gatavošanas tehnika. Pat ar dārgo Orkel presi viss tehnikas komplekts atmaksājies divās sezonās. Ceturto gadu zāles skābbarību gatavo ruļļos, tā pašizmaksa esot ap Ls 3,5.
Iveta: „Skābbarības apēdamība ir ļoti liela – mūsu govis apēstu pat 70–80 kg dienā. Bet dodam 40–50 kg, jo vairāk pašlaik nevaram atļauties.
Ja grib izkopt šķirnes ganāmpulku, lopbarības ziņā pats galvenais ir tās sabalansēšana. Ja pirmpiene, saņemot nesabalansētu barības devu, dod 28-29 kg piena dienā, tad ar sabalansētu devu var iegūt pat 35–36 kg. Reizi mēnesī par katru no savām simts slaucamajām govīm datorā ievadu visus datus un izrēķinu, cik barības jādod.
Nākamajā pavasarī gribam pāriet uz govju turēšanu un barošanu kūtī, jo ganības izmaksā ļoti dārgi, govis patērē daudz enerģijas un 700–900 kg smagai govij aiziešana uz ganībām ir milzīga slodze kājām, kaut arī reizi gadā taisām govīm pedikīru. Protams, pastaigas vajadzīgas, un tās būs: laidīsim govis ārā vai nu no rīta, kad nav dunduru, vai naktī.”

Pieņemts viss jaunais
Ceturto gadu Kalna-Dambrānu ganāmpulks atrodas pārraudzībā. Kad rajona konsultāciju biroja vadītāja Astrīda Vilciņa uzzinājusi, ka Tīrumniekiem ir jau 20 govju, sākusi audzināt saimniekus, ka jāizmēģina jaunākie paņēmieni, jāievieš ražīgākās tehnoloģijas. Togad arī sākuši gatavot ruļļu skābbarību.
„Studēju literatūru, braucam uz semināriem, droši vien visiem speciālistiem jau esmu apnikusi ar saviem jautājumiem. Mācāmies abi, jo mums ir labi darbinieki, kam varam uzticēt lopus, tostarp trīs slaucējas un teļkope. Maksājam labas algas, lai cilvēkiem nav jāskatās uz citu pusi. Ja strādāsi tikai kūtī, tad neko jaunu neuzzināsi, tālāk par govs asti neredzēsi,” Iveta uzskata.
Kā jau minēju, liela nozīme ir sabalansētai barībai, kuru Kalna-Dambrānos rēķina trešo gadu. Kad to nedarīja, veterinārārsts gandrīz vai ik dienu sēdēja pie govīm. Tagad parādās reti, labi ja četras reizes gadā. Protams, arī tāpēc, ka saimnieki rūpējas par govju veselību.
Kalna-Dambrānu kūtī strādā ar vācu firmas Westfalia slaukšanas iekārtām. Tās esot tas pats, kas automašīnu izvēlē mersedess. Acīmredzot arī slaukšanas tehnoloģijai ir sava nozīme, ka piena somatisko šūnu skaits vidēji esot ap 200 tūkst., bet visai bieži – tikai pāri 100 tūkst.

Govju ražīgums un mūža ilgums
Pirms trim gadiem vidējais izslaukums no govs saimniecībā bija 6500 kg, pērn – 7500 kg piena. Senāk pašu audzētās pirmpienes devušas aptuveni 6000 kg piena laktācijā, tagad izspieduši līdz pat 8000 kg no dažām. Govs Rolāde šogad būšot rekordiste – aptuveni 11 tūkst. kg piena, lielākais dienas slaukums bijis 52 litri.
Tīrumnieki ļoti uzmanīgi seko piena analīzēm. Ja pirmpienei tauku saturs ir 5,6 vai 6%, tad kaut kas nav labi. Un to var labot, ja izraugās pareizo bulli.
Tiklīdz saņemtas piena analīzes, uzreiz pēta somatisko šūnu skaitu un olbaltuma saturu. Ja olbaltums zem 3%, - tai govij pietrūkst enerģijas Ja virs 3% un somatisko šūnu skaits normāls, - viss kārtībā.
Ja ganāmpulkā ir augsts vidējais izslaukums, neviļus rodas jautājums – kāds ir vidējais laktāciju skaits vai cik ilgs mūžs šī saimnieka govīm. Kalna-Dambrānos līdz šim vidēji esot sešas laktācijas: „Ja melnraibajai liek priekšā visu, ko vajag, tā dod ļoti daudz piena ar augstu olbaltuma un tauku saturu. Ja govs dabū pilnvērtīgu barību, ja gādā par veselību,- tā neizpumpējas pāris gados. Pat tad, ja govs dod 10 t piena gadā, tā var nodzīvot 10–12 gadu.”
Tīrumnieki uzskata: nedrīkst būt tā, ka saimniekiem jābaro govis, nevis lopi uztur viņus. Nevar apgalvot, ka piena pašizmaksa būtu zema. Bet saimnieki ir atraduši piena pārstrādes uzņēmumus, kas maksā pienācīgu cenu par augstvērtīgu pienu – Aizkraukles rajona Sērenes pagasta z/s Daugava un pašu rajona Jēkabpils piena kombināts.
Tie zemnieku saimniecību īpašnieki, kas izveidojuši un no jauna uzņemas izkopt šķirnes saimniecības, dara svētīgu un valstisku darbu, jo Latvijā iepirkt labus šķirnes lopus nemaz nav tik vienkārši. Ārzemju vaislinieki pagaidām mūsu zemniekiem tomēr ir pārāk dārgi.