Ražība

Ko par Latvijas dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem zina Eiropā *

Dzīvnieku ģenētisko resursu (DĢR) atbalsta politika vēl tikai top. Tomēr mājdzīvnieku audzētājiem tiek izmaksātas subsīdijas, kas veicina ģenētiskā potenciāla izkopšanu valstī. Latvijā ir izstrādāta arī īpaša vietējo lopkopības produktu reklāmas programma, kas pircējus pārliecina par Latvijas izcelsmes piena, gaļas un citu produktu pārākumu, salīdzinot ar ievestajiem.
Latvijas brūno govju šķirnes dzīvniekus galvenokārt audzē tīršķirnē, bet izmanto arī citu radniecīgu šķirņu genofondu – Dānijas un Vācijas sarkano šķirni, tāpat krusto arī ar Holšteinas šķirni. Nacionālo atbalstu govkopībā audzētāji saņem par ģenētiski augstvērtīgām, pārraudzībā esošām govīm, tīršķirnes buļļu mātēm un Latvijas zilās šķirnes govīm.
Pēdējos gados strauji pieaudzis specializēto gaļas šķirņu liellopu skaits (Herefordas, Šarolē, Limuzīnas u. c. šķirņu ganāmpulki).
Cūkkopībā pārsvarā ir lokāli adaptētās šķirnes: Latvijas baltā uzlabotā un Landrases šķirne. Nesen ievestās ir Jorkšīras un Djurokas, bet nepārtraukti krustojuma dzīvnieku ieguvei ieved Pjetrenas un Hempšīras šķirnes, kā arī Seghers genetics (angļu) specializētās līnijas vaisliniekus. Ir izstrādāta Latvijā audzēto cūku selekcijas programma, kurā iesaistīti gan tīršķirņu un līniju, gan hibridizēto vaislinieku audzētāji, gan šo vaislinieku pircēji, kas ražo cūkgaļu.
Zirgus Latvijā uzskata par īpašu lauksaimniecības un lauku vides sastāvdaļu. Lielāks pieprasījums ir pēc Hanoveras un Holšteinas šķirnes zirgiem, tāpēc iet mazumā Latvijas šķirnes vietējās izcelsmes zirgi. Latvijas šķirnes braucamo tipu izmanto tikai piemājas saimniecībās lauku darbos.
Pēdējos gados par prioritāti kļuvusi sporta zirgu audzēšana. Izstrādāta programma Latvijas zirgu šķirnes audzēšanai, kurā iesaistīti aptuveni 30% valstī esošo zirgu, kas atrodas Latvijas zirgaudzētāju biedrības pārraudzībā. Diemžēl šī programma nav ilgtspējīga, jo vaislai izmanto pārāk daudz radniecīgu šķirņu vaislinieku, tādēļ strauji sarūk Latvijas šķirnes asiņu saturs.
Kazkopībā izmanto divas – Latvijas vietējo un Zānes kazu šķirni. Ieved Zānes un Alpu šķirnes āžus. Ir izstrādāta kazkopības attīstības programma, un tās ietvaros - tīraudzēšanas programma. Par pārraudzību atbild zemnieki paši, bet nozares darbu koordinē Kazu audzētāju apvienība.
Putnkopībā Latvijā nav dažādu šķirņu putnu audzētavu, izņemot putnu kolekciju saimniecības. Nav arī speciālas putnu audzēšanas programmas. Darbojas šādas audzētāju apvienības: Latvijas olu ražotāju asociācija, Latvijas nodaļa Pasaules putnkopības zinātniskajā asociācijā, daļēji - Šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienība par rūpniecisko putnu vaislas materiālu.

Ģenētiskā daudzveidība un tās apdraudētība
Valsts Ciltsdarba datu informācijas apstrādes centrs (VCIDAC), izmantojot savu datu bāzi un audzētāju ziņas, katru gadu apkopo un izplata atsevišķā brošūrā datus par dažādu sugu šķirnēm.
Govkopībā zemnieki audzē vienu vai divas iepriekšminētās šķirnes. To skaits nav samazinājies. Latvijas brūnās un daļēji Latvijas zilo šķirņu dzīvniekus ir iespējams nopirkt ganāmpulka atjaunošanai, bet par to saglabāšanu tīršķirnē jau pastāv zināms risks. It īpaši tas attiecas uz Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem(skat. AgroPola 22. laidienu – red.).
Aitkopības nozare Latvijā pašlaik ir vāji attīstīta, jo vēl nespēj apgādāt vietējo tirgu ar jērgaļu. Ārējam tirgum domāts izmantot Latvijas tumšgalves aitu šķirni, kas spēj dot augstvērtīgu produkciju. Visus zinātniskās pētniecības darbus valstī iespējams veikt tikai zemnieku saimniecībās. Latvijas tumšgalves šķirni nevar uzskatīt par apdraudētu, tomēr nelielais šķirnes dzīvnieku skaits liedz to mērķtiecīgi uzlabot un izkopt.
Pēdējos gados sākta informācijas vākšana par Latvijā esošām kazu šķirnēm, bez iepriekš minētajām valstī ir arī Vācu baltās dižciltīgās kazas šķirne.
Savukārt Latvijas šķirnes zirgu audzēšanas programmā ir ierobežojumi to šķirņu izmantošanai, kas nav radniecīgas, tas ir, Angļu pilnasiņu un Trāķenes šķirnes. Latvijā ir saglabājušies tikai atsevišķi Latgales rikšotāju šķirnes zirgi, kuri senāk bija izslavēti un pazīstami arī ārpus valsts robežām.
Putnkopībā, kā var secināt pēc iepriekš minētā, nav speciāla rīcības plāna DĢR attīstībai. Rūpnieciskā putnkopība, kas bija sasniegusi augstu specializācijas līmeni, ir iznīcinājusi lokāli adaptētās šķirnes. Tāpēc arī valstī nav īpašu šķirnes putnu saimniecību. Turklāt valstī nav uzraudzības sistēmas par putnu sugu šķirņu stāvokli. Uz izzušanas robežas ir Latvijas cukurvistiņa (sastopami tikai daži eksemplāri).

DĢR Latvijas un starptautiskajās organizācijās
Mājdzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas darbs Latvijā sācies 1995. gadā, kad audzētāji bija pārliecinājušies, ka valstī vairs palikuši tikai nepilni divi desmiti Latvijas zilo govju. To audzētājiem piešķīra subsīdijas. Bet 1997. gadā Kauņā (Lietuvā) tika sarīkots Ziemeļvalstu un Baltijas valstu seminārs, kuru atbalstīja Ziemeļvalstu Dzīvnieku gēnu banka. Tajā iezīmēja pasākumu plānu, kas vēlāk pārtapa projektos par aitu un govju šķirņu ģenētisko resursu izpēti.
Latvijas Zemkopības ministrija 2000. gadā izveidoja speciālistu darba grupu, kas izstrādāja pirmo Mājdzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas un izpētes programmas variantu (SIP-2000). Lai piedalītos šai darbā, ZM Lopkopības nodaļa izveidoja Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvo padomi un specializētas konsultatīvās padomes piena šķirņu un gaļas šķirņu govju, zirgu, cūku, aitu, kazu un trušu audzēšanā. Savukārt Ģenētisko resursu padome (DĢR SKP) pilda FAO ieteikumos paredzētās Apsaimniekošanas biroja (Host Institution) un Konsultatīvās komitejas (Advisory Committee) funkcijas. LLU Kvantitatīvās ģenētikas laboratorija kopā ar dzīvnieku šķirņu audzētāju asociācijām cenšas īstenot SIP. Galvenie šķēršļi darbībai ir izpratnes un finanšu trūkums. Līdz ar to nav apstiprināta oficiāli atzīta DĢR saglabāšanas programma.
Latvija ir uzņēmusies pienākumu saglabāt dzīvnieku ģenētisko mainību, akceptējot Riodežaneiro 1995. gada konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Taču ZM Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvā padome sāka strādāt tikai 2001. gada beigās. Ciltsdarba likumā un audzētāju asociāciju selekcijas programmās DĢR saglabāšana nav pat pieminēta. Tāpēc Latvijas šķirņu populāciju aprūpi ir uzņēmušās audzētāju organizācijas. Piemēram, Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, Latvijas Cūku audzētāju asociācija un Cūku ciltsdarba centrs u. c. Pagaidām vienīgā šķirnes saglabāšanas apvienība ir Zilā govs.

* No ZM, Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvās padomes un LLU (2003) izdevuma Latvijas dzīvnieku ģenētiskie resursi Ziedoņa Grīšļa redakcijā (pārskats FAO)