Ražība

Ciltsdarbs šķirnes un gaļas aitu audzēšanas saimniecībās

Lai nākamajās dzīvnieku paaudzēs palielinātos ražība un uzlabotos vaislas īpašības, ir nepieciešams zootehnisko pasākumu komplekss - ciltsdarbs. Ar mērķtiecīgu ciltsdarbu var uzlabot aitu māšu auglību, pienīgumu, jēru ātraudzību, iegūt kvalitatīvāku jērgaļu, vilnas produktivitāti un citas vēlamās īpašības.
Ciltsdarba pamats ir precīza produktivitātes uzskaite, jo bez tās nav iespējams novērtēt, kura aita labāka, kurš vaislas teķis ir ganāmpulka uzlabotājs, bet kurš tā kvalitāti pazemina. Ņemot vērā precīzus produktivitātes datus, var turpināt aitu ganāmpulku. Tikai tad var mērķtiecīgi veikt ražīgāko dzīvnieku izlasi un pareizāko pāru atlasi.
Divpadsmit šķirnes saimniecības
Plānveidīgu ciltsdarbu un pilnīgu uzskaiti valstī pašlaik veic 12 Latvijas tumšgalves (LT) aitu audzēšanas saimniecības. Tajās ir 1236 dzīvnieki, tai skaitā 850 aitu māšu, 28 vaislas teķi, 274 audzējamās aitiņas un 84 audzējamie teķīši.
Šajās saimniecībās iegūtie 2002./2003. gada pārraudzības rezultāti liecina par veiksmīgu ciltsdarba plānā paredzēto darbu izpildi. Vidējie aitu ganāmpulku produktivitātes dati pārsniedz elites klases prasības par 10-15%.
Vidējā aitu māšu dzīvmasa - 65,8 kg, vilnas nocirpums - 4,3 kg, auglība - 150,9%, no 100 aitu mātēm līdz atšķiršanai izaudzēti 120,5 jēri. Izaudzēto jēru dzīvmasa pie atšķiršanas vienai aitu mātei ir 43,1 kg.
Novērtētie 28 vaislas teķi pēc ražības visi atbilst elites klases prasībām. To vidējā dzīvmasa ir 105 kg, vilnas nocirpums - 6,4 kg.
Audzējamās aitiņas 12 mēnešu vecumā pēc kompleksā produktivitātes novērtējuma 99,6% apmērā atbilst elites un I klases prasībām. Lielāka vērība jāvelta jauno vaislas teķīšu izlasei un to izaudzēšanai. Novērtētie 84 teķīši 12 mēnešu vecumā atbilda elites un I klasei tikai 96,4% apmērā. Tomēr vēlams, lai visi audzējamie teķīši atbilstu elites klases prasībām un arī gaļas audzēšanas saimniecībām varētu piedāvāt tikai augstražīgus vaisliniekus.
Gaļas aitām - labus teķus
Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1000 gaļas aitu ganāmpulki, kuros aitu māšu skaits pārsniedz desmit. Tajos noteikti jāveic uzskaite, lai varētu uzlabot esošo aitu māšu kvalitāti, kāpinātu jēru ātraudzību un ar iegūto jērgaļas kvalitāti spētu konkurēt Eiropas tirgū.
Līdz šim gaļas aitu ganāmpulkos audzēšanas pamatmetode ir aitu krustošana. Taču jāzina, ka ganāmpulka aitas jālecina ar labiem LT šķirnes vai gaļas aitu šķirnes teķiem. Šoruden no Igaunijas iepirkām Tekselas, Sufolkas un Dala šķirņu krustojuma teķīšus, lai ietekmētu jēru ātraudzību un it īpaši to gaļas vērtību.
Lai novērtētu iepirkto šķirņu lietderību, nepieciešams veikt precīzus pierakstus par šo vaislinieku izmantošanu un iegūtajiem rezultātiem.
Gaļas ganāmpulkos uzskaite jāveic vairāku iemeslu dēļ:
• lai noteiktu aitu māšu produktivitāti;
• lai noteiktu augstražīgākās aitu mātes, no kurām atstāj aitiņas ganāmpulka atjaunošanai;
• lai varētu izbrāķēt mazražīgās aitas;
• lai novērtētu vaislas teķu kvalitāti;
• lai izkoptu ganāmpulka labskatu, radot iespaidu par izcilu tirgus preci.
Ja tiks uzsākta pamata ražības datu uzskaite, radīsies vajadzība pēc papildinformācijas. Pamata produktivitātes uzskaite ir šāda:
• jāapzīmē visas aitas un jēri;
• jāieraksta tiešie dati: aitu lecināšana, jēru dzimšana, jēru atšķiršana, to krišana, jēru pārdošana, utt.;
• piedzimstot jērus nosver un atzīmē to dzimumu;
• atšķirot arī nosver;
• nosver vilnu pie cirpšanas;
• nosver aitas un vaislas teķus pirms lecināšanas;
• izbrāķē vecās, mazražīgās aitas;
• nosver jaunās aitiņas pirms laišanas kūtī;
• pārdodot atzīmē jēru svaru.
Visu, pilnīgi visu pieraksta, jo atmiņa ir īsa. Ja pareiza uzskaite, var aprēķināt jēru diennakts dzīvmasas pieaugumu, vienas mātes izaudzēto jēru svaru, kā arī aitu mātes grūsnības procentu, auglību, jēru saglabāšanu utt.