Ražība

Priekuļu selekcijas stacija jubilejas gadā

Priekuļu selekcijas stacijai (SS) 2003. gads ir īpašs - 11. jūlijā stacija atzīmēja savas darbības deviņdesmito gadadienu. Stacijas līdzšinējās darbības laikā izveidota 101 šķirne 25 dažādiem laukaugiem - labībām, kartupeļiem, stiebrzālēm, āboliņiem, pākšaugiem, tehniskajām kultūrām. Pašlaik stacija ir vairāk nekā 20 šķirņu selekcionāra tiesību īpašniece, bet Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautas 16 laukaugu 39 šķirnes, kas izveidotas Priekuļos.
Jāapzinās, ka šodien zinātnisko darbu vairs nevar sekmīgi veikt zinātnieks vienpatnis, un pat vienai atsevišķai iestādei tas nav pa spēkam. Ir nepieciešama plaša dažādu līmeņu daudzu zinātnieku un zinātnieku kolektīvu sadarbība. Priekuļu zinātniekiem šāda sadarbība pašlaik izveidojusies ar 12 valstu 32 zinātnieku kolektīviem. Tā arī devusi augļus. Šādas sadarbības rezultātā pēdējos divos gados pabeigtas un aizstāvētas trīs doktora disertācijas: 2002. gadā to izdarīja Arta Kronberga, bet šajā gadā - Linda Legzdiņa un Ilze Skrabule. Visas disertācijas aizsāk Priekuļu selekcijas stacijā un arī Latvijā jaunu selekcijas virzienu.
Ceram piedāvāt Latvijas tritikāli
Tritikāles audzēšana Latvijā sākusies nesen, bet tai ir lielas perspektīvas. Šī kultūra ir mazāk prasīga par kviešiem, ražīgāka par rudziem un ar ļoti plašām izmantošanas iespējām - gan maizes cepšanā, gan spirta rūpniecībā, gan lopbarībā. Tā kā tā ir jauna kultūra un Latvijā vēl nav mūsu agroekoloģiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu, tad pašlaik Latvijā audzē Polijas, Zviedrijas, Vācijas vai Baltkrievijas šķirņu tritikāli. Priekuļos izveidotas tritikāles šķirnes sagaidāmas tuvākajos gados.
Kailgraudu mieži
Mums visiem ir labi pazīstami mieži, kuru graudus ietver plēksnes. Taču pēdējos gados selekcionāriem izdevies izveidot kailgraudu miežu formas, kuru graudus, līdzīgi kviešiem un rudziem, neapņem plēksnes. Tā būtībā ir jauna kultūra, bet, kā viss jaunais, nāk ar zināmām problēmām. Tai ir savas pozitīvās un negatīvās iezīmes. Par pozitīvām jāatzīst paaugstinātā graudu barības vērtība, ievērojami samazinātais kokšķiedras saturs, labāks aminoskābju un vitamīnu sastāvs, kam ir svarīga nozīme pārtikas rūpniecībā un lopbarības ražošanā. Par negatīvām jāuzskata graudu lielāka jutība pret dīgļa bojāšanu kulšanas laikā un palielināta ieņēmība pret dažām slimībām
Jaunais kartupeļu selekcijā
Kartupeļi ir visiem Latvijā labi pazīstami kā otrā maize. Tā ir samērā sena kultūra, bet attīstības gaitā arī tai Latvijā iespējami savi jaunumi. Pasaulē kartupeļus arvien plašāk izmanto dažādu pārtikas produktu gatavošanā, bet Latvijā pārstrādei - ļoti maz. Tā kā šķirnes izveidošanai nepieciešami 10-12 gadi, tad saprotama savlaicīga selekcijas virziena attīstība.
Katram šķirnes izmantošanas veidam, jo sevišķi pārstrādei pārtikas produktos, ir savas īpašas prasības, kuras apmierināt nemaz nav tik viegli. Ceram, ka šādas, Priekuļos izveidotās šķirnes, mūsu kartupeļu pārstrādes uzņēmumi nākotnē izmantos plašāk.
Jaunumi šķirņu klāstā
Latvija pašlaik gatavojas dalībai ES. Lai Latvijas šķirnes iekļautu ES kopējā šķirņu katalogā, to nosaukumi nedrīkst būt vienādi vai līdzīgi ar jau katalogā reģistrētām attiecīgās kultūraugu grupas šķirnēm. Tādēļ bijām spiesti vairākām mūsu šķirnēm mainīt nosaukumu. (sk. tabulu)
No 2003. gada Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautas divas Priekuļos izaudzētās kartupeļu šķirnes "Undine" un "Lenora". Abas šķirnes atbilst galda kartupeļu prasībām. To bumbuļiem raksturīga dzeltena miza un mīkstums. Pēc vārīšanas tie ir miltaini, atdziestot netumšojas, ar ļoti labu izskatu un garšu.
"Lenora" pieskaitāma vidēji agro šķirņu grupai, ko tik ļoti pieprasa audzētāji. Tā ir izturīga pret kartupeļu vēzi un nematodi, vidēja izturīga pret lakstu puvi.
"Undine" atbilst vidēji vēlo šķirņu iedalījumam un vācama septembra otrā pusē. Šķirnei piemīt samērā augsta izturība pret lakstu puvi. Tādēļ to varētu audzēt bioloģiskās produkcijas ražotāji. Šķirnes "Undine" bumbuļi noder arī frī gatavošanai.
Nākamgad katalogā tiks iekļautas vēl divas jaunas Priekuļu selekcionāru izaudzētās kartupeļu šķirnes "Magdalena" un "Monta". Arī šīs šķirnes pieder galda kartupeļu šķirņu grupai.
"Magdalena" atbilst vidēji vēlo šķirņu grupai un vācama septembra sākumā, jo ir agrāka nekā šīs pašas grupas šķirne "Undine". Jaunā šķirne raksturojas ar apaļi ovāliem bumbuļiem, kam ir sarkana miza un dzeltens mīkstums. Izvārīti bumbuļi ir miltaini, netumšojas.
"Monta" papildinās agro šķirņu grupu. Pēc agrīnuma tā pielīdzināma šķirnēm "Madara" un "Agrie Dzeltenie". Bumbuļi ir ovāli, pēc vārīšanas maz miltaini, dzeltenu mizu un mīkstumu. Abas jaunās šķirnes ir izturīgas pret kartupeļu vēzi un nematodi.
Priekuļu selekcionāri tuvākā nākotnē piedāvās audzētājiem trīs dažādas jaunas zirņu šķirnes: "Zaiga", "Retro", "Bruno".
"Zaiga" ir augstražīga baltziedu šķirne ar gaiši zaļām, ļoti garšīgām sēklām, paredzēta audzēšanai mistrā ar miežiem. Šīs šķirnes iekļaušanu audzēt ieteicamo sarakstā ar nepacietību gaida tie zemnieki, kuriem izdevās iepazīties ar "Zaigu", gan izmēģinot to savos laukos vēl kā selekcijas perspektīvo materiālu, gan dažādās izstādēs un degustācijās.
"Retro" tapis izlases ceļā no sen pazīstamās un īpaši svētku reizēs iekārotās vecās vietējās sārtziedu zirņu šķirnes "Brūnais retelis", kuram ir lielas brūni marmorētas izcili garšīgas sēklas, kas dārgi maksā tirgū. "Retro" audzējams mistros ar miežiem vai citu balstaugu.
"Bruno" vēl turpinās AVS un SIN testi. Šī šķirne varētu būt interesanta tiem, kuri vēlas audzēt brūnos zirņus bez balstauga, jo tai ir zems augums (līdz 70 cm) un reducētas lapas (tā dēvētā ūsainā šķirne).