Raksti

Joprojām jautājums – vai Latvijai ir Lauku attīstības stratēģija

Mūsu pagājušnedēļ publicētais apgalvojums, ka Latvijai ir sava lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģija, laikam tomēr būs bijis pārsteidzīgs… Kā tad tā? Nemākam lasīt? Vai kāds mūsu iepriekšējā rakstā citētos dokumentus būtu atsaucis un izņēmis no publiskās aprites? Nē. Nekas tamlīdzīgs. Tie joprojām ir tur. Un arī izlasījām tos pareizi. Vienīgi problēma tā, ka kopā lasījām situācijas vērtējuma, kā arī mērķu un risināmo uzdevumu daļu. Bet nepaskatījāmies, kur praksē tiek novirzīti valstij pieejamie resursi… Šoreiz tieši par to.

Mūsu pagājušnedēļ publicētais apgalvojums, ka Latvijai ir sava lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģija, laikam tomēr būs bijis pārsteidzīgs…

Kā tad tā? Nemākam lasīt? Vai kāds mūsu iepriekšējā rakstā citētos dokumentus būtu atsaucis un izņēmis no publiskās aprites? Nē. Nekas tamlīdzīgs. Tie joprojām ir tur. Un arī izlasījām tos pareizi. Vienīgi problēma tā, ka kopā lasījām situācijas vērtējuma, kā arī mērķu un risināmo uzdevumu daļu. Bet nepaskatījāmies, kur praksē tiek novirzīti valstij pieejamie resursi…

Šoreiz tieši par to. Jo, kā to varam atrast, piemēram, visiem pieejamajā Wikipēdijā:

„Stratēģija – izvēlēto darbību plāns kāda mērķa sasniegšanai. Cēlies no grieķu vārda stratēgos, vienkāršotā tulkojumā – “vispārējs”

Un mērķu saraksts bez darbībām vairs nav nekāds plāns, un arī pat ne vispārējs plāns, par kādu uzskatāma stratēģija - ne.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāna (:LASP) 2007. – 2013. gadam  IV sadaļā (70. lpp.) ir nepārprotami teikts, ka “Latvijas Lauku attīstības valsts stratēģijas plānā noteikto mērķu sasniegšanai un šajā nolūkā izmantojamo Kopienas un Latvijas finanšu resursu izmantošanas darbības un nosacījumus noteiks Latvijas Lauku attīstības programma (turpmāk – LAP), kas būs visai valstij viena”.

Un, kā jau laikam gan visi AgroPola lasītāji zina, šāds dokuments ir sen izstrādāts, spēkā esošs, un saskaņā ar to jau daudziem desmitiem tūkstošu saņēmēju ir izmaksāts ne viens vien simts miljonu EUR. Un arī šis dokuments ir visiem publiski pieejams. Un pašlaik aktuāla ir LAP jau sestā redakcija. Visas piecas atjaunotās redakcijas ir akceptējusi LAP Uzraudzības padome, un tās ir guvušas arī Eiropas Komisijas atbalstu. Paraudzīsim,

vai Latvijas LAP paredzētās darbības ir virzītas uz LASP nosaukto mērķu sasniegšanu?

Kā arī visiem mūsu lasītājiem noteikti zināms, Latvijai tāpat kā visām citām ES dalībvalstīm, bija iespēja veidot savu LAP no ES Regulā paredzētajiem pasākumiem un to aktivitātēm, vien atceroties, ka visi LAP paredzētie pasākumi ir sagrupēti 3 vertikālās asīs – „Konkurētspēja”, „Vides un lauku ainavas uzlabošana”, „Dažādošana un dzīves kvalitāte”- un 1 horizontālā asī ar nosaukumu „Leader”. Un ka šīm asīm ir noteiktas minimālās finansiālās ietilpības īpatsvara robežas kopējā LAP. Latvijas izvēles atspoguļo mūsu valsts LAP. Latvijas sākotnējo izvēli starp asīm atspoguļo LAP sākotnējā redakcijā 284. lpp. iekļautais "Indikatīvais finanšu sadalījums Lauku attīstības programmas pasākumiem".

1. tabula. Indikatīvais finanšu sadalījums Lauku attīstības programmas pasākumiem pa asīm

Tas kopumā parāda, ka Latvijas izvēle ar LAP pasākumiem ir vispirms virzīta uz zemkopības nozaru konkurētspējas stiprināšanu – ES resursu novirzījums ir tuvs maksimāli atļautajiem 50%.

Bet lauku ekonomikas dažādošanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai ir atvēlēta gandrīz divreiz lielāka nekā minimālā pieļaujamā daļa – 19% 10% vietā. Tomēr arī tālu no pieļaujamajiem 50%.

Savukārt, 2. asij - Vides un lauku ainavas uzlabošanai – novirzītais finanšu apjoms ir bijis praktiski atbilstošs minimāli pieļaujamajiem 25%.

Tiktāl varētu pat teikt, ka finanšu resursu pamatsadalījums atbilst LASP nosauktajām risināmajām problēmām un izvēlētajiem rīcības virzieniem mērķu sasniegšanai. Tas pieļauj gan uzlabot lauksaimniecības ražošanas struktūru, gan tās tehnisko nodrošinājumu, stiprināt produktu tālākās virzības uz tirgu konkurētspēju, gan arī attīstīt laukos pieejamo pakalpojumu infrastruktūru un veidot arī jaunas, nelauksaimnieciska rakstura – darbavietas. Tāpat arī lauku cilvēku zināšanu papildināšanai te ir sava vieta atvēlēta.

Ja paraugāmies dziļāk – konkrēto pasākumu izvēle no ES regulā nosauktajiem pieejamajiem jau var darīt lasītāju mazliet uzmanīgu – vai patiešām Latvijas lauksaimniecības produktu ceļš uz tirgu ir tik konkurētspējīgs, ka nekas nav jāiegulda nedz jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju attīstībā, nedz lauksaimnieku iesaistīšanā pārtikas kvalitātes shēmās, kas ļautu gala produktus kā īpaši pozicionēt saspringtajā pārtikas produktu tirgū, nedz informēšanas un reklāmas aktivitātēs (sk. 2. tabulu)

2. tabula. Pasākumu izvēle LAP 1. asī „Konkurētspēja”, plāna sākotnējā redakcija


Tomēr, iespējams, to pilnīgi attaisnotu gandrīz puses no 1. asij pieejamo resursu (un gandrīz ceturtdaļas no kopējiem LAP sabiedriskā finansējuma resursiem) ieguldījums lauku saimniecību modernizācijā un vēl 12% ieguldījums lauksaimniecības (un gan ne mežsaimniecības) produktu pievienotās vērtības paaugstināšanas aktivitātēs. Pieņemot, ka projektu pieteicēji būs izstrādājuši tirgus nākotnes iespējām atbilstošus attīstības plānus, kuru līdzfinansēšanai šos resursus tad arī varētu izmantot. Un produktu virzīšanu tirgū pārstrādes uzņēmumi veiks savu pašu resursu ietvaros, izmantojot rezerves, kas varētu izveidoties, daļēji atvieglojot ikdienas attīstības investīciju finansēšanu.

It kā atbilstošs LASP un LAP formulētajiem darbību virzieniem un risināmajiem jautājumiem ir arī 3. ass finanšu resursu sadalījums pa pasākumiem. Tas parādīts 3. tabulā.

3. tabula. Pasākumu izvēle LAP 3. asī „ Dažādošana un dzīves kvalitāte ”, plāna sākotnējā redakcija

Resursi atbalstam [nelauksaimniecības] uzņēmumu radīšanai, tūrisma aktivitāšu veicināšanai, un pamatpakalpojumu ekonomikai un iedzīvotājiem attīstībai kopā ir 75% no lauku saimniecību modernizācijai novirzītajiem resursiem. Un tas nu it kā ir pat pavisam neslikti. Ja ievērojam, ka, vismaz teorētiski, nelauksaimniecības uzņēmumu attīstības atbalsts ir paredzēts arī Reģionālās attīstības fonda finansētajās programmās, bet, piemēram, izglītības, veselības un satiksmes infrastruktūras attīstība būtu fiinansējama, attiecīgi  no šo nozaru attīstības programmām pieejamā finansējuma, arī lauku apvidu infrastruktūras attīstība...

Vides un lauku ainavas uzlabošanā uzsvars likts uz dažādām Agrovides maksājumu aktivitātēm un arī tā sauktajiem MLA maksājumiem – skatīt 4. tabulu.

4. tabula. Pasākumu izvēle LAP 2. asī „ Vides un lauku ainavas uzlabošana ”, plāna sākotnējā redakcija

Uzmanīgu dara vien fokusēšanās uz lauksaimniecības zemēm, kaut LASP runā par visu lauku dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Ar cerību, ka visas LASP un LAP paredzētās saistītās valsts politikas nostrādās iecerētajā virzienā un apjomā, un pagaidām neiedziļinoties konkrētajās pasākumu aktivitātēs var teikt, ka LAP sākotnējā redakcija patiešām kopumā atbilst Latvijas lauku attīstības stratēģijā definētajam virsmērķim: „pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos”.
Un izvēlētie pasākumi kopumā iekļaujas LASP formulētajos četros darbības virzienos:

· Lauku cilvēka spēju attīstība;

· No darba gūto ienākumu vairošana laukos;

· Lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana;

· Lauku dzīves telpas attīstība....

Tomēr tā bija vien 1 LAP redakcija. Bet tālāk... Spēle kļuva citāda. Varbūt kādreiz pietiks spēka aprakstīt, kā Latvijas valdība attīstīja šo stratēģiju.