Dokumenti

Likuma "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" Pirmredakcija,1993/02/01

1992.gada vasarā tā laika Lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers šī ieraksta autoru lūdza padomāt par no padomju laikiem mantotā un joprojām funkcionējošā valsts monopola pārveidošanu iekļaušanai tirgus ekonomikā, bet vienlaikus garantējot, ka iedzīvotāji, un arī mājlopi, neizjutīs deficītu graudu pieejamībā maizes produktiem un lopbarības ražošanai. Ierosmes gūšanai tika izgādāta iespēja iespēja iepazīties ar tolaik vēl ārpus ESavienības strādājošās Somijas risinājumiem graudu tirgus regulācijā. ### Šeit publicēta pirmā darba faila konvertētā versija, kā arī saite uz publicēto 1993.gada 18.maijā LR AP nobalsoto likuma redakciju. ###Papildus pievienoti Andra Miglava 1993/02/01 radītās pašas pirmās projekta redakcijas oriģinālfaila kopija. Un pievienots arhīvs ar visiem saglabātajiem darba procesa failiem dažādās likuma attīstības stadijās, nekovertētā MS DOS formātā.

PROJEKTS
28.01.93.

Latvijas Republikas likums

par Latvijas labības tirgu un
Valsts labības rezervi

Lietotie termini

Labība - šā likuma izpratnē labība un labības produkti.

Latvijas labības tirgus- vienota sistēma, kas kā patstāvīgas saimnieciskas vienības apvieno neatkarīgus graudu ražotājus, lopkopības produkcijas ražotājus, labības glabātājus un pārstrādātājus, maizes ražotājus un realizētājus, kā arī patērētāju.

Valsts labības patēriņa bilance- dokuments, kurā noteikta dažādu patērētāju labības vajadzība pēc struktūras, kvalitātes un apjomiem, tajā skaitā maizes labības, un šīs vajadzības apmierināšanas avoti, tajā skaitā labības imports.

Valsts labības ražošanas bilance- dokuments, kurā noteikti ražojamās labības apjomi, struktūra un kvalitāte; kā arī šīs labības izmantošanas virzieni, tajā skaitā eksports.

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma uzdevumi

Šī likuma uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Latvijas iekšējā labības tirgus izveidei, maksimāli sekmējot tā piepildīšanu ar Latvijā ražoto labību.

2. pants. Latvijas labības tirgus

2.1. Latvijas iekšējā labības tirgū brīvi darbojas patstāvīgi, uz dažādu īpašuma formu pamata veidoti uzņēmējdarbības formējumi, kas ir neatkarīgas saimnieciskas vienības.

2.2. ārējo tirdzniecību kontrolē valsts ar šajā likumā paredzēto institūciju starpniecību tām noteiktās kompetences ietvaros.

3. pants. Valsts ietekme uz labības tirgu

3.1. Valsts uzdevums labības tirgus regulēšanā ir ar ekonomiskām metodēm ilgākā laika periodā nodrošināt graudu piedāvājuma atbilstību pieprasījumam.

3.2. Valsts savu ietekmi labības tirgū realizē, izmantojot valsts kontroli pār ārējo tirdzniecību, valsts graudu rezervi, kā arī, nepieciešamības gadījumā, mērķa subsīdijas.

3.3. Citu, šajā likumā neparedzētu ietekmes līdzekļu pielietošana nav pieļaujama.

2. nodaļa. Valsts labības bilance un labības ārējā tirdzniecība

4. pants. Valsts labības patēriņa un ražošanas bilance.

Latvijas Valsts Labības biroja iesniegto valsts labības ražošanas un patēriņa bilanci ik gadus līdz 1. februārim apstiprina Ministru Padome, vienlaikus arī nosakot importējamās un eksportējamās labības apjomus, kā arī graudu bāzes cenu līmeni.

5. pants. Labības ārējās tirdzniecības organizācija

5.1. Labību un labības produktus var importēt un eksportēt jebkādā šo operāciju formā vienīgi ar Latvijas Valsts Labības biroja atļauju un pēc noteiktiem likumiem.

5.2. Latvijas Valsts Labības biroja kompetencē ir dot atļaujas graudu ārējai tirdzniecībai Ministru Padomes apstiprinātās labības patēriņa un ražošanas bilances ietvaros. Ja realizējamās labības apjoms ir lielāks par 1000 tonnām, par iespēju iegūt tiesības ārējai tirdzniecībai ir jārīko konkurss.

5.3. ārējās tirdzniecības apjomiem gada laikā pārsniedzot Ministru Padomes apstiprināto importa- eksporta operāciju apjomu, Latvijas Valsts Labības birojam ir jāierosina jautājums par labības ārējās tirdzniecības apjomu izmaiņām.

6. pants. Labības iekšējā tirgus aizsardzība un cenu regulēšana

6.1. ārējā tirdzniecībā ir pieļaujama vienīgi sertificētas labības ievešana un izvešana, sertifikātā norādot realizējamās labības ķīmisko un bioloģisko kvalitāti.

6.2. Labība un tās produkti ārējās tirdzniecības gadījumā tiek aplikti ar ievedmuitas un izvedmuitas nodevām, sekmējot labības patēriņa un ražošanas bilances ievērošanu. Muitas tarifus apstiprina Ministru Padome vienu reizi ceturksnī pēc Latvijas Valsts Labības biroja un Muitas tarifu padomes ieteikuma.

6.3. Ar ieved- un izvedmuitas nodevām netiek aplikta labība, kas ir ievesta valstī pārstrādāšanai uz noslēgtu līgumu pamata.

6.4. Ievedmuitas un izvedmuitas formā iegūtos līdzekļus 50˙% apjomā ieskaita Latvijas Valsts Labības birojam valsts graudu rezervju papildināšanai un uzglabāšanai.

3. nodaļa. Valsts labības rezerve.

7. pants. Valsts labības rezerves veidošana, apjomi

7.1. Patērētāju pastāvīgas nodrošināšanas ar labību un tās produktiem garantēšanai, kā arī valsts labības tirgus regulēšanas nolūkos tiek veidota valsts labības rezerve.

7.2. Valsts labības rezervē esošā labība un tās produkti ir valsts īpašums. Šā likuma un saskaņā ar to pieņemtos citos tiesiskajos aktos noteiktajā kārtībā ar to rīkojas Latvijas Valsts Labības Birojs.

7.3. Valsts labības rezerves iepirkšana un glabāšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

7.4. Valsts labības rezerves apjomus ik gadus nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome, apstiprinātā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

7.5. Valsts labības rezervi var glabāt valsts labības noliktavās, kā arī citiem uzņēmējiem piederošās noliktavās. Par to jāslēdz attiecīgus līgumus, kur jāparedz rezerves saglabāšanās nodrošināšana un glabāšanas izmaksu segšana.

8. pants. Valsts labības rezerves izmantošana

8.1. Valsts labības rezerves izmanto galvenokārt vietējā labības tirgus stabilizācijai.

Nepieciešamības gadījumā Latvijas Valsts Labības Biroja Padome var pieņemt lēmumu par valsts graudu rezerves realizāciju, bet nepārsniedzot 30 % no rezerves apjoma un par cenām, kas nodrošina rezerves atjaunošanas iespējas ne ilgāk kā pusgada laikā.

Savu līdzekļu ietvaros Latvijas Valsts Labības Birojs var arī iepirkt iekšējā tirgū papildus labību, bet nepārsniedzot 30 % no rezerves apjoma un par cenām, kas nodrošina iespējas realizēt šo labību bez zaudējumiem ne ilgāk kā pusgada laikā pēc iepirkšanas.

Novirzes no augstāk minētajiem nosacījumiem, ir pieļaujamas vienīgi ar Ministru Padomes atļauju.

8.2. Ar Ministru Padomes lēmumu Valsts labības rezerves var izmantot arī citos, šeit neparedzētos gadījumos.

4. nodaļa. Latvijas Valsts Labības birojs

9. pants. Latvijas Valsts Labības biroja nozīme un tiesiskais statuss

9.1. Latvijas Valsts Labības birojs ir valsts bezpeļņas organizācija, kas realizē valsts noteikto labības politiku un valsts vārdā rīkojas ar valsts labības rezervi, nodrošinot tās regulāru nomaiņu un saglabāšanu labā kvalitātē.

9.2. Latvijas Valsts Labības birojs darbojas saskaņā ar šā likuma, Latvijas Republikas likuma "Par bezpeļņas organizāciju", citiem tiesisko aktu, kā arī savu statūtu nosacījumiem.

10. pants. Latvijas Valsts Labības biroja uzdevumi

Savā darbībā Latvijas Valsts Labības biroja jāveic sekojoši galvenie uzdevumi.

1) Latvijas graudu vajadzības un tās nodrošināšanas iespēju noteikšana perspektīvajam un tekošajam laika periodam;

2) rūpēties par sabalansētu pieprasījumu valstī ražotajai labībai;

3) nepieciešamo graudu ieveduma un izveduma apjomu noteikšana un to regulēšana Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju noteiktajā kārtībā, graudu ārējās tirdzniecības konkursu rīkošana;

4) Valsts graudu rezerves veidošana un rīcība ar to Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju noteiktajā kārtībā;

5) valsts centrālās graudu un labības produktu kvalitātes kontroles laboratorijas funkcijas;

6) valsts graudu inspekcija;

7) Latvijas graudu tirgus cenu veidošanās analīze, prognozēšana un Valsts graudu rezerves sagādei un uzturēšanai nepieciešamo izdevumu noteikšana, rekomendāciju izstrāde šo cenu līme·a noteikšanai;

8) valsts pasūtījuma uz labības produktiem izvietošana uzņēmumos;

9) rūpēties par labības sēklas nodrošinājumu;

10) Ar Ministru Padomes lēmumu Latvijas Valsts Labības birojam var uzlikt vēl citas, saistītas funkcijas.

11. pants. Latvijas Valsts Labības biroja pārvalde.

11.1. Latvijas Valsts Labības birojs atrodas Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas pārzi·ā.

11.2. Latvijas Valsts Labības biroju pārvalda Padome un tās iecelta direkcija.

11.3. Padomē ietilpst Lauksaimniecības ministrijas, Finansu ministrijas pārstāvis, Monopoldarbības uzraudzības institūcijas pārstāvis, Aizsardzības ministrijas pārstāvis, Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis Latvijas Patērētāju biedrību savienības pārstāvis, Latvijas maizes ražotāju pārstāvis, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības pārstāvis, kā arī augstākminēto padomes locekļu ieceltais labības biroja direktors.

Padomi pēc augstākminēto organizāciju pārstāvju noteikšanas apstiprina Lauksaimniecības ministrija.

11.4. Vienīgi padomes kompetencē ietilpst:

- Ministru Padomē iesniedzamās valsts graudu bilances apstiprināšana;

- valsts budžeta līdzekļu izmantošanas kontrole;

- lēmumu par Valsts graudu rezerves realizāciju un iepirkšanu pie·emšana Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju noteiktajā kārtībā;

- ārējās tirdzniecības kvotu piešķiršana;

- labības biroja direktora iecelšana un atcelšana un labības biroja direkcijas skaita un tās personālsastāva apstiprināšana- pēc direktora priekšlikuma, kā arī darba samaksas noteikšana šīm personām;

- lēmumu pieņemšana par labības biroja filiāļu un pārstāvniecību atvēršanu;

- labības biroja saimnieciskās darbības uzraudzība- darbības plāna, tajā skaitā labības biroja pārvaldes budžeta, un pārskata apstiprināšana;

11.5. Labības biroja direkcija.

11.5.1. Labības biroja darbību vada tā padomes iecelts direktors un vi·a vietnieki, kuru skaitu un kompetenci nosaka padome. Labības biroja direktors ir arī labības birojā esošā valsts īpašuma pārvaldnieks.

11.5.2. Labības biroja direkcijas kompetencē ietilpst visu citu Valsts Labības Biroja funkciju, kas nav Labības biroja padomes kompetencē, izpildīšana.

12. pants. Latvijas Valsts Labības Biroja darbības materiālais pamats

7.1. Latvijas Valsts Labības birojs savas darbības izmaksas pilnībā sedz no saviem ieņēmumiem.

7.2. Latvijas Valsts Labības biroja ieņēmumus veido:

- likumā noteiktie atskaitījumi no labības muitas nodevām;

- ieņēmumi no operācijām ar valsts graudu rezervi;

- no valsts budžeta iedalītie līdzekļi;

- atskaitījumi no maizes labības pārstrādes uzņēmumiem 0,5 % apmērā no pārstrādātās maizes labības vērtības.

 

P.S. Šī ir visupirmā likuma redakcija, kas radīta, balstoties uz Somijas pieredzi un ievērojot jau Latvijā izveidoto institucionālo sistēmu un tiesību vidi. Fails radīts 1993/02/01