Briseles koridoros lemj par mums

Briselē pārrunā gan klimata pārmaiņas, gan piena tirgus stabilizēšanas mehānismus

Šajā pirmdienā, 13. jūlijā, Briselē notika Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksme, kas bija pirmā Zviedrijas prezidentūras laikā. Par vienu no svarīgākajiem izaicinājumiem turpmākā pusgada laikā Zviedrija uzskata jautājumu par klimata pārmaiņām, par ko jau šajā sanāksmē tika diskutēts. Latvija atbalsta nepieciešamību izstrādāt kopīgus adaptācijas pasākumus, lai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā pēc iespējas efektīvāk tiktu pārvarēti klimata izmaiņu rezultātā radušies sarežģījumi (piemēram, augšanas sezonas ilguma pagarināšanās, sniega segas neveidošanās, netipisku slimību izplatība utt.)
„Dalībvalstis klimata pārmaiņas vērtē katra no sava skatupunkta, neizsverot, cik no norisēm dabā ir paliekošas un kuras ir īslaicīgas. Tāpat vairākas dalībvalstis klimata pārmaiņas sasaista ar citiem, ar šo jautājumu nesaistītiem, procesiem” par saviem novērojumiem stāsta Aivars Lapiņš, Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors.
Līdztekus klimata pārmaiņu apspriešanai, ministri diskutēja par lauksaimniecības pētniecības attīstību un noteiktiem stratēģiskiem pasākumiem, kādi būtu vajadzīgi lauksaimniecības zinātniskajā pētniecībā dalībvalstīs. Tika uzsvērts, ka nepieciešama dalībvalstu sadarbība un informācijas apmaiņa, lai vienu darbu neveiktu vairakkārt.

Sanāksmes laikā tika sperts arī konkrēts solis ceļā uz piensaimniecības atveseļošanu. Komisija piedāvāja un ministri atbalstīja intervences perioda pagarinājumu vājpiena pulverim un sviestam līdz 2010. gada 28. februārim. Pašlaik Vienotajā KTO regulā noteiktais intervences periods sviestam un sausajam vājpiena pulverim ir līdz 31.augustam.
Tāpat Latvija, kā arī citas delegācijas, piekrīt Lietuvas lūgumam palielināt eksporta kompensāciju likmes sieriem. Tagad tiek gatavots dokuments diskusijām 7. septembra ministru sanāksmē, kas īpaši būs veltīta piensaimniecības nozarei. „Eksporta atmaksas būs ietekmīgāks instruments, jo veicot intervences pasākumus, vēl nav skaidrs, kā izdosies produktu pārdot,” teic A. Lapiņš un turpina, ”mehānismi ir dažādi, bet mērķis ir viens- lai piena ražotājiem būtu pietiekami ienākumi, lai turpinātu strādāt piena lopkopībā.”