Briseles koridoros lemj par mums

Lauksaimniecībai ir būtiska loma Eiropas ekonomikas attīstībā

10. decembrī, Parīzē notika 22. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās, kuras laikā tika uzsvērta lauksaimniecības nozīme šī brīža ekonomiskajā situācijā. Dalībvalstu pārstāvji lauksaimniecības nozari nosauca kā vienu no galvenajām prioritātēm, jo tā sabiedrību nodrošina ar pārtiku, dabas resursu saglabāšanu, nodarbinātību, kā arī attīstītiem un daudzveidīgiem lauku reģioniem.

10. decembrī, Parīzē notika 22. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās, kuras laikā tika uzsvērta lauksaimniecības nozīme šī brīža ekonomiskajā situācijā. Dalībvalstu pārstāvji lauksaimniecības nozari nosauca kā vienu no galvenajām prioritātēm, jo tā sabiedrību nodrošina ar pārtiku, dabas resursu saglabāšanu, nodarbinātību, kā arī attīstītiem  un daudzveidīgiem lauku reģioniem. 

Tikšanās laikā tika uzvērts,  ka lauksaimniecība ir galvenā  atslēga Eiropas politiskajai un ekonomiskajai attīstībai.  Lai nodrošinātu šo galveno mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams rast līdzsvarotu pieeju, kas nodrošinātu gan  tirgus intereses, gan arī nepieciešamību pēc drošas, veselīgas un augstas kvalitātes pārtikas, sakoptas vides un lauku teritorijām. 

Ņemot vērā šā brīža klimata izmaiņas, esošo globālo pārtikas nedrošību, ievērojamās cenu svārstības pasaules tirgos, ir nepieciešama ambicioza, plaša mēroga politika ar adekvātu finansējumu, kas nodrošinātu Eiropas neatkarību šajos jautājumos.

Tikšanās laikā tika noteikti vairāki būtiski turpmākās darbības pamatprincipi, lai uzlabotu ekonomisko situāciju ES dalībvalstīs:
• jāveido tāds Eiropas pārtikas modelis, kas raksturo milzīgo daudzveidību, ņemot vērā, ka Eiropas lauksaimniecībai ir jābūt konkurētspējīgai un saglabājamai visā Eiropas teritorijā saskaņā ar kopēju Eiropas lauksaimniecības modeli;
• jārada lauksaimniekiem iespējas operatīvāk reaģēt uz tirgus signāliem, tādējādi attīstot visus lauksaimniecības sektorus;
• jāspēj reaģēt uz jauniem vides izaicinājumiem;
• jānodrošina sabiedrības kopējās vajadzības -  pārtika un veselība, aizsargājot vidi un lauku apvidus, kā arī saglabājot tradicionālās ainavas, kas varētu būt atkarīgs ne tikai no lauksaimniekiem, bet arī no visas sabiedrības kopumā.

Tāpat dalībvalstu ministri vienojās, ka ir gatavi kopīgi izvērtēt visas iespējas un instrumentus, lai spētu sasniegt noteiktos mērķus, vienojoties arī par to, ka būtu jāievēro vienlīdzības princips visām dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz atbalsta maksājumu sistēmas pārskatīšanu.