Briseles koridoros lemj par mums

Latvija un citas 11 ES dalībvalstis vienojas par nepieciešamību Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada balstīt uz vienlīdzīgiem principiem

Papildus 14.-16. decembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru diskusijai par Kopējo lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada notika arī atsevišķa līdzīgi domājošu 12 ES dalībvalstu ministru tikšanās, kurā tika apspriesti KLP nākotnes attīstības pamatprincipi. Klātesošo dalībvalstu starpā valdīja vienprātība jautājumā, ka KLP nākotnē jābalsta uz vienlīdzīgu attieksmi pret visu dalībvalstu lauksaimniekiem, galvenokārt norādot, ka tiešo maksājumu sistēmai jākļūst vienlīdzīgai.

Papildus 14.-16. decembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru diskusijai par Kopējo lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada notika arī atsevišķa līdzīgi domājošu 12 ES dalībvalstu ministru tikšanās, kurā tika apspriesti KLP nākotnes attīstības pamatprincipi. Klātesošo dalībvalstu starpā valdīja vienprātība jautājumā, ka KLP nākotnē jābalsta uz vienlīdzīgu attieksmi pret visu dalībvalstu lauksaimniekiem, galvenokārt norādot, ka tiešo maksājumu sistēmai jākļūst vienlīdzīgai.

Latvija sarunas laikā uzsvēra to, ka KLP ir jābūt objektīvai un vienlīdzīgai pret visiem lauksaimniekiem, reģioniem un dalībvalstīm, kā arī jāpārskata tiešo maksājumu sadales principi, lai varētu nodrošināt dalībvalstu lauksaimniekiem vienlīdzīgus saimniekošanas apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Tas, savukārt, izdarāms, nosakot jaunus, pašreizējai situācijai atbilstošus politikas mērķus. KLP jāīsteno balsoties uz jaunu, nediskriminējošu finansējuma sadali, kategoriski atsakoties no vēsturiskajiem finansējuma sadales kritērijiem.

Tikšanās laikā būtiska uzmanība tika veltīta arī politikas otram pīlāram – lauku attīstībai, kas ir ļoti nozīmīga un neatņemama KLP sastāvdaļa arī pēc 2013. gada. Latvijai arī ir nepieņemami pastāvošie modulācijas (kas ir tiešo maksājumu pārnese uz lauku attīstību) principi.

Arī attiecībā uz Tirgus kopējās organizācijas pasākumiem, Latvija uzsver nepieciešamību tos pārskatīt un atcelt pasākumus, kas traucē lauksaimnieciskās ražošanas virzību uz tirgu. Vienlaikus ir nepieciešams veidot efektīvus tirgus radīto riska pārvaldības mehānismus jeb „drošības tīklus”, kas spētu reaģēt uz būtiskiem tirgus nestabilitātes gadījumiem.

Turpmākas diskusijas par KLP pēc 2013. gada līdzīgi domājošu valstu starpā norisināsies janvāra sākumā.