Briseles koridoros lemj par mums

Jauns darba cēliens arī Eiropas Komisijai

Tuvākajos sešos mēnešos Eiropas Komisijai (EK) ir jāsagatavo dokuments, kurā jāiezīmē jaunā - 2014.-2020. gada - budžeta aprises. Tāpat šā gada rudenī Spānijas prezidentūra nāks klajā ar jaunajām idejām par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada - galvenās ES aktualitātes akcentē Maikls Manns, EK preses pārstāvis lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos.

Pēc viņa teiktā, pašreizējā ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla tagadējo sistēmu uzskata par novecojušu un aicina izlīdzināt maksājumus. „Viņa vēlas, lai liela daļa lauksaimniecības budžeta tiktu atvēlēta tieši lauku attīstībai, kas ir elastīgāks mehānisms. Tāpat vēlams, lai uzsvars tiktu likts uz „zaļo” attīstību un saimniecību modernizāciju, ņemot vērā arī klimata pārmaiņas,” precizē M. Manns.

ES iztērē 0,5% KLP mērķiem

Gadā Kopējā lauksaimniecības politika izmaksā 50 miljardu eiro, lai gan lauksaimnieki ir tikai 5% no visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem. Tādēļ bieži vērojama neizpratne - kādēļ tik daudz tērējam nelielam cilvēku skaitam?

Tomēr EK atgādina, ka ES tautsaimniecības apmērs ir 10 triljoni eiro gadā, tādējādi ES izlieto vien 0,5% no sava kopprodukta KLP mērķiem, pretī saņemot drošu pārtiku un lauku attīstību.

Lielvalstu ietekme aizvien jūtamāka

Tomēr ikdienā jūtam spēcīgu globalizācijas ietekmi, šķiet, ka ne tikai ASV un Ķīnas, bet tagad arī Indijas ekonomika attīstās straujāk. EK uzskata, ka Eiropai pietrūkst pārliecības par sevi. “Neaizmirsīsim, ka ASV ir milzīgs budžeta deficīts (10-12% no IKP), kas valsts ekonomiku dara visai trauslu,” atgādina EK. Tā arī uzsver, ka ES institūcijas drīkst tērēt tikai dalīvalstu piešķirtos līdzekļus, kas situāciju ES stabilizē.

Runājot par Ķīnu, EK nešaubās, ka Ķīna saražo daudz un par zemām cenām, tomēr atgādina, ka ražošanas iekārtas nāk no Eiropas Savienības. Tāpat Ķīnā dzīvo 15% no visiem pasaules iedzīvotājiem, tomēr tur ir tikai 5% lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas, tādējādi valsts nevar savus iedzīvotājus pilnībā nodrošināt ar pārtiku un tai jāpaļaujas uz pasaules tirgiem.

Kāda ir ES peļņa?

“Valstis, saglabājot savu nacionālo indentitāti, dzīvo mierā, eiropieši neonogalina cits citu katrā paaudzē,” galveno ieguvumu min EK. Tiesa, tagad cilvēkus nogalina ar citiem līdekļiem - narkotikām, aloholu, tomēr tā jau ir katras dalībvalsts atbildība.

Tāpat katras dalībvalsts atbildība ir aplikt vai neaplikt ar ienākumu nodokli tiešos maksājumus, atgādina Manns. Viņš uzsver, ka “vietējā nodokļu politika nav EK kompenence. Vairākumā ES dalībvalstu zemnieki deklarē savu ikgadējo ienākumu (arī subsīdijas) un maksā no tiem nodokļus.”