Ar Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti tikāmies janvāra vidū - laikā, kad EP iztaujāja Eiropas Savienības (ES) komisāru kandidātus, lai izvērtētu viņu piemērotību izraudzītajiem “portfeļiem”.
„Pati esmu gājusi cauri šim smagajam pārbaudījumam, un mēs varam būt lepni par Andri Piebalgu, kurš ir izcils profesionālis. Viņš tika apstiprināts vienbalsīgi un vairākkārt saņēma aplausus,” savu prieku pauda deputāte (jaunajā Eiropas Komisijā Andris Piebalgs iecelts par attīstības komisāru).

EP pilnvaras kļūst plašākas
Sandra Kalniete pašlaik strādā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kā arī vēl trijās komitejās. Ja iepriekš Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumiem bija tikai rekomendējošs raksturs, tad pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās Parlamentam lauksaimniecības politikā ir koplēmuma tiesības. Tomēr deputāte nevarēja komentēt neko vairāk, jo kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīža pagājis pārāk maz laika, tādēļ vēl nav skaidrs, kā šī procedūra darbosies.
Tomēr viņa ļoti priecājas par komitejas augošo ietekmi, kā vienu no sasniegumiem minēdama piena fonda izveidi ES 2010. gada budžetā. Tajā 300 milj. eiro paredzēti finansiālai palīdzībai krīzē visvairāk cietušajiem piensaimniekiem.

Svarīga sadarbība ar NVO
Sandra Kalniete arī informēja par savām darba aktualitātēm. Vispirms viņa minēja Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada, kas var nopietni ietekmēt turpmāko lauksaimniecības attīstību ES valstīs. Debates par šo jautājumu aizsāktas jau pērnajā gadā. „Centīšos savu iespēju robežās klāstīt Latvijas skatījumu uz KLP pēc 2013. gada, un šeit man ļoti palīdz nodibinātā sadarbība ar lauksaimnieku organizācijām. Pateicoties mūsu sarunām, es papildinu savas zināšanas un informēju par to, kā “vārās” politiskais katls Briselē,” tā Kalniete. Deputāte sadarbojas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Zemnieku Saeimu (ZSA) un Latvijas lauku kooperatīvu asociāciju (LLKA).

Risinājumu meklējumos
Runājot par KLP reformu, deputāte izdala svarīgākos jautājumus. Viņasprāt, pirmais ir jautājums par ES maksājumiem zemniekiem, kas balstītos uz taisnīguma un vienlīdzības principa. Lai to īstenotu, nepieciešams izstrādāt skaidrus kritērijus, kas būs viens no smagākajiem posmiem. „Gaisā virmo dažādas idejas, piemēram, ka vajadzētu saglabāt maksājumus un daļu nacionalizēt. Tātad bagātākās valstis varēs labāk atbalstīt savus zemniekus, kas, protams, Latvijai nozīmē diskrimināciju,” atzīst deputāte, tomēr uzsver, ka ir vesela virkne valstu (kopā 12), kurām ir līdzīgas intereses kā Latvijai.
Diskusijas izraisījis arī jautājums, vai saglabāt finansējumu lauku attīstības politikai KLP ietvaros, vai arī to virzīt reģionālajai attīstībai.
Tāpat šī reforma vēlas rīcības plānu attiecībā uz specifisko lauksaimniecisko ražošanu. „Šeit būs krietni šķēpi jālauž. Savas prasības noteikti būs, piemēram, Luksemburgai, kur ir daudz kalnainu apvidu, bet somi aizstāv ziemeļu reģionu intereses. Arī Latvijai jādomā, kādas ir mūsu īpatnības,” aicina Kalniete.

No globalizācijas neizbēgt
Līdzās KLP reformai, EP deputāte min citas problēmas, kas aktuālas arī šajā gadā. Proti, ES noteikusi augstus kritērijus gan vides, gan dzīvnieku labturības jautājumos, kas savukārt paaugstina ES zemnieku produkcijas ražošanas pašizmaksu, tādējādi padarot viņus nespējīgus konkurēt ar Ķīnas un ASV ražotājiem. Tāpat svarīga ir Pasaules tirgus organizācijas (PTO) tiekšanās panākt vienošanos par daudzpusējas tirdzniecības liberalizāciju. Pagaidām notikuši neskaitāmi sarunu raundi, bet bez panākumiem. „ES tirgum jākļūst atvērtākam, jo no globalizācijas mums neizbēgt, tādēļ šī vienošanās ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka importētie produkti atbilstu ES prasībām,” savu viedokli pauž Kalniete.
Publiskajā telpā jau izskanējis, ka, iespējams, ES varētu atvērt tirgu cukuram no trešajām valstīm. Deputāte min arī iespējamo gaļas importu no Brazīlijas.

Jāsāk pašiem ar sevi
„Ir izdevies panākt, ka Latviju aprīļa beigās apmeklēs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācija,” ar prieku atklāj deputāte, tomēr ar nožēlu piebilst, ka vizītes laikā viņa bija plānojusi organizēt diskusiju ar lauksaimniecības un ekonomikas ekspertiem, tomēr šādu cilvēku, kuri pārzinātu lauksaimniecības politikas procesu Eiropas šķērsgriezumā, Latvijā ir ļoti maz.
Sarunas noslēgumā Sandra Kalniete atzina, ka lielākā daļa zemniekus satraucošo jautājumu ir jārisina Latvijā, jo tā ir mūsu valdības kompetence. Tāpat viņa aicina aktīvāk pieprasīt atbildību no Saeimas deputātiem. It sevišķi tas varētu dot panākumus šajā vēlēšanu gadā. „Mums jābūt daudz prasīgākiem pret politiķiem,” uzskata S. Kalniete.

AgroPols

Sandra Kalniete aicina cilvēkus būt prasīgākiem

Paroles atgadināšana