Briseles koridoros lemj par mums

Luksemburgā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē diskutēs par Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu

Pirmdien, 19. aprīlī Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā diskutēs par Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu. Kā informē Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, sanāksmē piedalīsies arī ZM pārstāvji.

Pērnā gada maijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē tika prezentēta Zaļā grāmata par KZP reformu, kuras mērķis bija iegūt gan nozarē iesaistīto, gan nozari pārvaldošo un administrējošo institūciju viedokli par nepieciešamajām izmaiņām KZP, attiecīgi nosakot virzienus tālākam Komisijas darbam. Bez tam Zaļajā grāmatā konstatēti nozīmīgākie KZP strukturālie trūkumi, par kuru novēršanu plānots iegūt papildus informāciju. KZP reformas nepieciešamību izvirza daudzu zivju krājumu stāvokļa straujā pasliktināšanās un dažādu starptautisku zivsaimniecības organizāciju jaunas iniciatīvas, kas saistītas ar nelegālās zvejas apkarošanu, zivju produkcijas tirdzniecības jautājumiem u.c.

Kā stāsta S. Lazovska, Latvijas pārstāvji sanāksmē norādīs, ka pārskatot KZP principus un izstrādājot jaunas normas nozares pārvaldībai, liela uzmanība jāpievērš administratīvā sloga samazināšanai uzņēmējiem, kā arī dalībvalstu administrācijām. Latvija uzskata, ka tādējādi tiks veicināta maksimāli caurskatāma un vienkārša pārvaldības sistēmas veidošana. Īpaši jāatbalsta reģionālais princips tiesību aktu izstrādē un apspriešanā, kas diskusiju ES institūcijās padarītu viengabalaināku un mazinātos arīnacionālo ekspertu noslogojums.

Latvija arī uzskata, ka jebkurai zveju ierobežojošai vai aizliedzošai darbībai būtu jāparedz kompensējoši pasākumi, kas nodrošinātu adekvātu ieņēmumu līmeni no zvejniecības atkarīgajos reģionos. Tāpat zvejas regulēšanas pasākumiem, īpaši mazākām flotēm, ir jāgarantē zvejas iespēju ilgtspējīga pieejamība un zvejas turpmāka attīstība. Būtu jāizstrādā arī daudzgadu nozvejas kvotu sistēma, kas ļautu zvejniecības nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem labāk un ilglaicīgi plānot savu darbību.

S. Lazovska arī uzsver, ka svarīgi ir turpināt šobrīd spēkā esošo relatīvās stabilitātes principa ievērošanu, saskaņā ar kuru zvejas iespējas piešķir balstoties uz vēsturisko nozveju. Būtu nepieciešams pilnveidot arī sniedzamā atbalsta formu un pielietot labvēlīgākus modernizēšanas nosacījumus saglabātai flotei. Arī reformētajā KZP ir nepieciešams turpināt esošo atbalstu zvejas flotei – gan kapacitātes samazināšanai, gan flotē atlikušo kuģu modernizācijai, kā arī citiem virzieniem. Savukārt, dalībvalstīm, kuras ievērojami vai pat pilnībā sabalansējušas floti ar pieejamajiem resursiem, ir jāpiedāvā labvēlīgāki kuģu modernizēšanas nosacījumi atlikušajai flotei, nekā tām dalībvalstīm, kuras sabalansēšanu nav veikušas vai īstenojušas to salīdzinoši mazos apjomos. Starptautiskajos un dažādu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos kontroles tehnisko nodrošinājumu būtu jāorganizē centralizēti ar Eiropas Zvejas kontroles aģentūras starpniecību, bet dalībvalstis savu ieguldījumu sniegtu, piemēram, nosūtot inspektorus. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš tradicionālajai iekšējo ūdeņu akvakultūras attīstībai un tās attīstību bremzējošajām problēmām.