Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsAizliedz līmēt gaļuIlze Šteinfelde, Arnis Kluinis, www.nra.lv
20.05.2010 Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai " raksta, ka Eiropas Parlaments 19. maijā ar nelielu balsu pārsvaru nolēma aizliegt izmantot pārtikas produktos trombīnu tā saukto gaļas līmi, kas savieno atsevišķus gaļas gabalus tā, ka rodas iespaids, ka tiek pārdots vesels nekombinēts gaļas gabals. Eiropas Parlamenta deputātu vidē nebija vienotas nostājas par to, vai nepieciešams aizliegt izmantot trombīnu pārtikas ražošanā. Šā priekšlikuma aizstāvji no tribīnes skandēja, ka steikam ir jābūt steikam, bet vistai ir jābūt vistai. Savukārt pretinieki iebilda, ka, lietojot trombīnu pārtikas ražošanā, risku nav vairāk nekā izmantojot citas pārtikas piedevas. Pareizāk būtu neaizliegt izmantot šo pārtikas piedevu, bet gan ieviest obligātu šādu izstrādājumu marķēšanu, lai katrs patērētājs pats varētu izdarīt izvēli lietot to uzturā vai nē. Arī Eiropas Parlamenta Vides komiteja agrāk bija iebildusi pret šīs pārtikas piedevas izmantošanu, norādot, ka tas maldina patērētājus un rada patērētāju drošības riskus. Vairāku atsevišķu gaļas gabalu savienošanas process ievērojami palielina jauniegūtā gaļas gabala faktisko virsmas platību, kas varot būt inficēta ar patogēnajām baktērijām (piemēram, klostrīdiju un salmonellu), kuras šādā veidā var izdzīvot un tikt pavairotas arī bez skābekļa. Līdz ar to pastāv inficēšanās risks. Vakar varējām palikt pārliecībā, ka Latvijas ražotāji ar gaļas līmēšanu nenodarbojas un patērētājiem ar to nav gandrīz nekādas saskares. "Ja Latvijā to vispār lieto, tad ļoti maz," Neatkarīgajai teica Latvijas Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Ja trombīnu vai kādas citas vielas ar šādu iedarbību vispār lieto, tad tādēļ, lai nodrošinātu vajadzīgo konsistenci desām. Agrāk desu masas sarecēšana panākta ar dabiskas izcelsmes recinātāju zirga gaļu, bet tagad tās vietā liekot dažādus ķīmiskus produktus. "Labi, ka to lietošana turpmāk tiks ierobežota," vērtēja I. Gulbe. Latvijas interneta vidē trombīns ar vienu izņēmumu piesaukts tikai medicīnisko tēmu kontekstā bez kādas saistības ar gaļas izstrādājumiem. Aģentūras LETA arhīvā nav nevienas ziņas saistībā ar trombīna izmantošanu. "Neko nelīmējam!" uzsvēra Rīgas miesnieka mārketinga direktore Juliāna Juškeviča, tālāk gan piebilstot, ka nevar komentēt EP deputātu lēmumu, neredzot tā precīzo tekstu. |