Briseles koridoros lemj par mums

Sākusies cīņa par zelta šprotēm

Aizstāvot Latvijas šprotu ražošanas tiesības, Latvijas zivrūpnieki sākuši plašu lobija kampaņu Eiropas Komisijas institūcijās, vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".

Šobrīd ar formālo virsmērķi – patērētājiem droša pārtika – katra dalībvalsts cīnās par saviem un pret svešiem produktiem. Kā viens no argumentiem šai cīņā tiek izmantots lielos daudzumos veselībai kaitīgais benzopirēns. Šī viela, kas ietilpst policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) grupā, rodas kūpināšanas procesā. Šprotēs tā ir niecīgā daudzumā, taču bez kūpināšanas Latvijas tradicionālais produkts – šprotes eļļā – nav iespējams.

Pašlaik spēkā ir norma, kas pieļauj 5 mikrogramus PAO kilogramā produkta. To pieņēma 2005. gadā. Šprotes kļuva blondākas – mazinājās garšas kvalitāte. Tas tiešā veidā ietekmē pieprasījumu pēc kūpinātām šprotēm Latvijai nozīmīgajos eksporta tirgos.

Tāpēc mūsējie vēlas panākt izņēmuma attiecināšanu uz šprotēm. Latvijas ierēdņi saskaņā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava apstiprināto instrukciju turpina uzturēt pozīciju par nepieciešamību noteikt atsevišķu normu kūpinātām šprotēm – palielinot maksimālo pieļaujamo benzopirēna piesārņojuma līmeni līdz 8 mikrogramiem kilogramā.

Latvijas Pārtikas centrs ir zinātniski izpētījis, ka PAO norma kūpinātām šprotēm Latvijas izvirzītajā līmenī nerada apdraudējumu patērētāju veselībai, un šis pētījums 31. maijā prezentēts Briselē.

Zemkopības ministrijas speciālists pārtikas nekaitīguma jautājumos Māris Valdovskis skaidro, ka Latvijas pieprasītā norma ļautu ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām.

Tomēr, salīdzinot benzopirēna daudzumu dažādos produktos, secināms, ka šprotēm uzliktie ierobežojumi pēc būtības ir absurdi un paliks tādi, pat mīkstinot šo normu.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits kā piemēru min grilētu gaļu. Kilogramā garšīga un sulīga šašlika esot aptuveni 250 mikrogrami benzopirēna. Savukārt garšīgas šprotes pagatavojamas 8–9 mikrogramu diapazonā. Turklāt šie produkti vispār nav salīdzināmi patēriņa ziņā.

"Vienā vasarā mēs ar grilētu gaļu un dārzeņiem apēdam tik daudz benzopirēna, cik ar šprotēm trīs mūžos nevar apēst!" sarkastiski spriež D. Šmits. Taču uz eiroierēdņiem šis arguments lāgā nestrādā, jo, lūk, cilvēku paradumi neesot izkontrolējami, savukārt regulēt gatavās pārtikas drošību ir iespējams. Kā piebilst zivrūpnieku līderis – to, ka benzopirēna apkarošanas nepieciešamība ir lielā mērā sadomāta, liecina arī sociālo kampaņu trūkums. Eiropas Savienība taču neaģitē pavalstniekus atteikties no horizontālajiem griliem, līdzīgi kā tas tiek darīts attiecībā uz smēķēšanu. Jebkurā gadījumā – gala lēmumu par pārtikas produktos pieļaujamo PAO daudzumu jeb, vienkāršāk sakot, to, cik stipri produkti kūpināmi, pieņems dalībvalstis kopīgi rudenī. Bet vēl līdz tam pirms Jāņiem Eiropas Komisijas eksperti atbrauks inspekcijas vizītē uz Latviju. Zemkopības ministrija skaidro, ka šāds apciemojums nepieciešams, lai uz vietas iepazītos ar situāciju kūpinātu šprotu ražošanā un rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu. Eirobirokrātu atbraukšana jau pati par sevi ir sasniegums, kas ļauj cerēt uz pozitīvu lēmumu ekspertu līmenī. Taču, kā uzsver Didzis Šmits, zivrūpniekiem sadarbībā ar Latvijas valsts institūcijām šprotu lobēšana būs jāturpina un jāpārliecina arī citas dalībvalstis, ka šprotes ir izņēmuma cienīgas.